Atbilstoši Finanšu ministrijas pieprasījumam SM ir sniegusi priekšlikumus ministrijas 2026. gada budžeta finansējuma samazināšanai 17,27 miljonu eiro apmērā, galvenokārt atliekot vairākus autoceļu būvniecības projektus. Ministrijā atzīmē, ka nākamajā gadā resora izdevumu samazinājums plānots, atliekot vairāku autoceļu būvniecības projektu īstenošanu, kas dotu 16,67 miljonu eiro ietaupījumu.
Ogres novada būvvaldes vadītāja Laura Kriviša-Budnika uzsver, ka šāda apjoma samazinājums ir stratēģiski nepareizs solis. Tas ir īstermiņa risinājums, kas rada ilgtermiņa zaudējumus gan ekonomiski, gan sabiedrības drošības un dzīves kvalitātes ziņā. Ja ir jāoptimizē budžets, būtu jāmeklē līdzsvaroti risinājumi, piemēram, uzlabot iepirkumu efektivitāti, veicināt jaunas tehnoloģijas, meklēt papildu ārējos finansējuma avotus (ES fondi, PPP modeļi), nevis vienkārši samazināt budžetu.
Viņa uzsver, ka palielināsies risks, ka ceļu stāvoklis straujāk pasliktināsies, īpaši ņemot vērā Latvijas klimatu — salu un atkušņu ciklus, kas būtiski bojā ceļu segumu, kā arī pieaugs ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas, jo savlaicīgi neatjaunots ceļš nākotnē prasa daudz lielākus ieguldījumus rekonstrukcijā, līdz ar to nākotnē ceļu uzturēšanai no nodokļu maksātāju naudas būs jāatvēl daudz lielākas summas.
Ceļu uzturēšana pēc analoģijas ir kā zobu veselības stāvoklis. Ja zobu nelabo, kamēr caurums vēl mazs, tad jau tuvā nākotnē zoba atjaunošana izmaksās 3x dārgāk, skaidro Laura Kriviša-Budnika.
Kā lēmums samazināt budžetu ietekmētu situāciju uz ceļiem Ogres novadā, un kurus projektus nāktos atlikt, lūdzām sniegt komentāru Ogres novada pašvaldības Ielu un ceļu uzturēšanas nodaļas vadītājam Pēterim Bužeram. Tiek gaidīta atbilde.
Finansējums jau tā ir nepietiekams
Arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kategoriski iebilsts SM priekšlikumam par 4,7 miljoniem eiro samazināt finansējumu mērķdotācijām pašvaldību autoceļu un ielu remontdarbiem. Turklāt šādu nepamatotu lēmumu nedrīkst pieņemt bez dialoga ar pašvaldībām, ņemot vērā iespējamās nozīmīgās sekas uz iedzīvotāju labklājību, drošību, uzņēmējdarbību, mobilitāti un reģionālo attīstību kopumā.
LPS aicina satiksmes ministru un valdību nepieņemt lēmumus, kas skar pašvaldību funkcijas un budžetus, bez diskusijas ar pašvaldībām. Pašlaik mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem un ielām apjoms ir 60% no 2008. gada finansējuma, kā rezultātā jau šobrīd autoceļu atjaunošanai, remontdarbiem un ikdienas uzturēšanai akūti trūkst resursu.
Šī gada 16.aprīlī LPS un SM gadskārtējās sarunās jau vienojās par kopīgu pozīciju budžeta sarunās, proti, ik gadu pakāpeniski palielināt mērķdotācijas pašvaldībām īpatsvaru līdz tiks sasniegti vismaz 30% no Valsts autoceļu fonda finansējuma. Ikgadējai mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem un ielām piešķirtais finansējums nedrīkst būt mazāks par 25% no Valsts autoceļu fonda piešķirtā valsts budžeta finansējuma. Citas diskusijas ar LPS par finansējumu autoceļu sakārtošanai līdz šim nav bijušas.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, ka pildot valdības uzdevumu ministrijām pārskatīt savus saimnieciskos izdevumus, nav pieļaujama situācija, kurā valsts pārvalde bez diskusijas ar pašvaldībām un padziļinātas seku izvērtēšanas, samazina līdzekļus pašvaldībām funkciju īstenošanai. Taupība uz citu rēķina ir īstermiņa domāšana ar ilgtermiņā smagām sekām. Šāds nepārdomāts un neizdiskutēts solis ne vien pasliktinās autoceļu tīkla tehnisko stāvokli un līdz ar to vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti visā valstī, bet arī negatīvi ietekmēs uzņēmējdarbību un drošību.
Pēdējās desmitgades, ņemot vērā valdības kļūdaini pieņemtos lēmumus un izmaksu pieaugumu, valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kā arī pašvaldību autoceļu un ielu remontdarbiem ir kritiski nepietiekams finansējums. Autoceļu infrastruktūras dramatiskais stāvoklis visā Latvijā būtiski ietekmē iedzīvotāju ikdienu un drošību, pasažieru un skolēnu pārvadājumus, uzņēmējdarbības attīstību, investīciju piesaisti reģionos, tautsaimniecības izaugsmi kopumā. Ja autoceļu tīklu saucam par ekonomikas asinsriti, tad bez atbilstošiem ieguldījumiem ekonomiskā attīstība un līdz ar to ienākumu pieaugums valsts budžetā nebūs iespējams. Turpinot aizvien straujāk pasliktināties ceļu tehniskajam stāvoklim, to atjaunošana nākotnē izmaksās daudz dārgāk, jo vēl būtiskāk pieaugs jau esošais nozīmīgais resursu deficīts un tas būs neatrisinām slogs valsts budžetam.
Vienlaikus G.Kaminskis akcentē, ka pašvaldības jau pēdējos četrus gadus ir ekonomējušas un veikušas dažādus taupības pasākumus, samazinot izdevumus un pieņemot nepopulārus lēmumus, vienlaikus nodrošinot obligāto funkciju īstenošanu izglītībā, sociālajā jomā, drošībā, infrastruktūras attīstībā un uzturēšanā, uzņēmējdarbības atbalstā u.c. Valsts tikai šogad ir sākusi šo taupības un birokrātijas mazināšanas ceļu.
Tāpēc nav pieļaujama situācija, kad izdevumu samazinājums notiek uz pašvaldību rēķina, ne vien pārskatot finansējumu dažādās jomās, programmās vai projektos, bet arī pārliekot valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu pašvaldībām, kas faktiski rada papildus administratīvo un finansiālo slogu pašvaldību budžetiem. Pašlaik pašvaldības pārņem valsts vietējos autoceļus savā īpašumā. Tomēr, turpinot samazināt finansējumu pašvaldībām autoceļu remontdarbiem, nonāksim situācijā, kurā pašvaldības aicinās valsti pārņemt visus autoceļus un nodrošināt to atjaunošanu, uzturēšanu, jo pašvaldībām vairs nebūs tādas budžeta iespējas.
Bedru būs vēl vairāk
Arī biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) iebilst pret SM ieceri un uzsver, ka ka šādas ieceres dēļ autoceļi turpmāk būs vēl grūtāk izbraucami, būs vairāk bedru, kā arī ceļā būs jāpavada ilgāks laiks. Biedrības ieskatā ministrijas iecere samazināt finansējumu autoceļiem, meklējot iespēju samazināt budžeta izdevumus, ir nelietderīga.
Vienlaikus LCB uzsver, ka būtiskais finansējuma samazinājums ietekmēs ceļu būves speciālistus, kuri tiks atlaisti, jo viņiem nebūs darba, tiks pārtraukta tehnikas modernizēšana, kā arī, iespējams, atsevišķi uzņēmumi bankrotēs un samazināsies konkurence ceļu būvē. Tādējādi pēc dažiem gadiem, atjaunojot finansējumu līdzšinējā apmērā, varētu būt nepietiekami daudz uzņēmumu un speciālistu, kas remontēs ceļus un tiltus.
LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsver, ka SM nav spējusi izdomāt neko oriģinālāku, kā gandrīz 72% no izdevumu ietaupījuma atrast, nogriežot finansējumu ekonomikas un lauku rajonu dzīvības artērijām - autoceļiem. Vienlaikus viņš uzsver, ka tajā pašā laikā nav ziņu, ka kritiski būtu izvērtēta, nepieciešamība piešķirt gandrīz 80 miljonu eiro dotāciju VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz), kam pārvadājumu apmērs no gada uz gadu konsekventi samazinās. "Jāatzīst, ka SM un valdības prioritāte ir atbalstīt tādus nozares uzņēmumus kā LDz un Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic", naudu atņemot Latvijas ekonomikas attīstībai vitāli svarīgām nozarēm," uzsver Bērziņš.
Aģentūra LETA ziņoja, ka 30.jūnijā finanšu ministrs Arvils Ašeradens informēja Ministru prezidenti Eviku Siliņu, ka nozaru ministrijas ir izpildījušas valdības doto uzdevumu, iesniedzot kopumā 250 priekšlikumu izdevumu samazināšanai, lai veicinātu publiskā sektora efektivitāti, stiprinātu valsts fiskālo noturību un vienlaikus mazinātu administratīvās izmaksas. Atbilstoši 2026.gada budžeta izstrādes grafikam informatīvais ziņojums par izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 19.augustam.
