Piektdiena, 12.04.2024 21:22
Ainis, Jūlijs
Piektdiena, 30. jūnijs, 2023 09:15

Sausums. Lopiem sāk trūkt barības

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem
Sausums. Lopiem sāk trūkt barības
Foto: Gunta Šmidre
Piektdiena, 30. jūnijs, 2023 09:15

Sausums. Lopiem sāk trūkt barības

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem

Šā gada vasaras neierastais sausums lopkopjus dara aizvien bažīgākus. Izkaltušās zāles dēļ lopus nav iespējams izlaist ganībās, un, lai gan ir pienācis lopbarības gatavošanas laiks rudenim un ziemai, sausuma dēļ lauksaimniekiem lielākoties pat nav īsti ko pļaut! Sinoptiķi ilgstošas lietavas tuvākajā laikā nesola. Zeme ir pārkaltusi, zāle turpina izdegt, siena cena trīskāršojas, piena izslaukums samazinās. Šāda situācija ir teju vai visā Latvijā, arī Ogres novadā.

Jau šobrīd saimniecībās saprot, ka nespēs savākt pienācīgus skābbarības krājumus nākamajai sezonai, kas jau pašlaik liek apzināties skaudro izšķiršanos, ka, iespējams, būs jāizkauj daļa mājlopu, jo nebūs ar ko tos barot! Secinājums ir viens – gaidāmais rudens un ziema būs grūti.

Zeme lielākoties ir izdegusi

To apliecina arī vairāki OVV aptaujātie mūsu puses lielāki un mazāki zemnieki.

Taurupes bioloģiskās zemnieku saimniecības "Kalvāni" saimniece Brigita Savina stāsta, ka šā gada sausums raisa bažas, vai izdosies savākt lopiem ziemai nepieciešamā siena un skābsiena daudzumu, jo ir jāpabaro 40 galvu – teļus, gotiņas. Šajā saimniecībā vismaz ar lopu dzirdināšanu nav problēmu – izveidots dziļurbums un ūdens pietiek. Saimniece atzīst, ka, par laimi, šogad graudus neiesēja, jo tie bioloģiskajā saimniecībā šogad nebūtu izauguši, un tos būs jāiepērk.

"Kalvānos" audzē gaļas lopus un pļavas atrodas pie meža – saules karstumā gotiņām vismaz ir, kur paslēpties. "Mūs glābj tas, ka saimniecībai ir samērā daudz zemes un arī kaimiņš šogad piešķīra divas savas pļavas, jo pērn lopus likvidēja. Diemžēl nav ko pļaut – ir smilgas, bet zāles, ko vajadzētu sienam, vienkārši nav – zeme ir izdegusi. Un nav arī risinājuma. Situācija jāpieņem, kāda tā ir. No pagājušā gada saglabājusies tikai kāda astotā daļa siena, kas būtu nepieciešams. Daudzi saka, ka būs jākauj lopus, es pagaidām to neapsveru. Protams, ja ziemā nebūs barības, nāksies spert kardinālākus soļus. Šogad noteikti būs grūts gads," saka Brigita, piebilstot, ka meklēs iespējas iegādāties sienu, papildu barību: "Lauksaimnieki gaida, ka arī no valdības puses būs kādi risinājumi, bet viņi šobrīd risina problēmas ar skolotājiem, ar mediķiem, lauksaimnieki paliek ēnā. Sausums nav tikai vienā reģionā, bet visā Latvijā un Lietuvā, tāpēc arī nopirkt sienu ir problemātiski. Ja tomēr nebūs iespējams nodrošināt sienu visam gadam, rudens pusē sākšu šķirot ganāmpulku un šķirties no gotiņām, kuras vēl vairākus gadus būtu varējušas ražot. Tas ir ļoti skumji."

Jālūdz Dievs, lai sūta lietu

Zemnieku saimniecībā "Pērles" Mazozolu pagastā siens jāsagādā 90 liellopiem. Saimniece Ineta Leice atzīst, ka tas šogad ir grūts uzdevums. "Pērles" pamatā nodarbojas ar piensaimniecību. Gotiņas tiek laistas ganībās, tās gan ir visai pliekanas. Kopš pavasara lietus lijis tikai vienu dienu divas stundas. Ineta savā vairāk nekā 50 gadu ilgajā mūžā šādu situāciju neatceras. Tiesa gan, viens gads bijis līdzīgs, bet tad sauss bijis augusts un valsts togad atbalstījusi piena lopkopību. «Tik agri kā šogad sausums nav iestājies. Šobrīd vēl kaut kā tiekam galā, bet, ja sausums turpināsies, būs lielas ziepes. Būs nereāli lopiem pārdzīvot ziemu. Arī elektrības cenas mūs žmiedz nost, šobrīd jāmaksā 1200 eiro mēnesī, bet piena cenas samazinājušās. Ja sausums turpināsies, būs šausmīgi. Jāsaka Kariņa kunga vārdiem: «Draugi, vairs nav labi.» Domāju, saistībā ar sausumu jau sen vajadzēja izsludināt ārkārtas situāciju. Šobrīd esmu ieslēgusi izdzīvošanas režīmu, bet, domājot par turpmāko, gribas raudāt, emocijas ņem virsroku. Esmu ticīgs cilvēks, kopš bērnības. Varbūt jālūdz Dievs, lai sūta mums lietu,» saka Ineta.

Arī Mazozolu pagasta zemnieku saimniecības "Elkšņi" saimnieks Juris Pētersons atzīst, ka, ja nesāks līt, siena šogad nepietiks, bet ir jāpabaro vairāk nekā 30 liellopu. Govis ganībās laiž, bet zāles ražas nav nekādas. "Ja tāds brīdis pienāktu, arī likvidēt ganāmpulku nav tik vienkārši, jo ir saistības ar Lauku atbalsta dienestu – samazinot lopu skaitu, nāktos atmaksāt projekta naudu. Šīs saistības varētu nepildīt tikai tad, ja būtu izsludināta ārkārtas situācija. Šādas saistības ir daudziem zemniekiem. Pat ja piešķirtu kādas subsīdijas sakarā ar sausumu, sienu šobrīd jau nav īsti, kur nopirkt, jo visiem tā trūkst," saka J. Pētersons.

Piedāvā nopļaut apkārtējos laukus

Sausais laiks nopietni ietekmē arī lielsaimniekus. SIA "Ogres piens" valdes loceklis Aleksejs Sviridenkovs teic, ka šogad salna bija samērā vēlu un apsala gan zāle, gan rapsis, gan nedaudz arī kukurūza, bet pēc tam visas kultūras ļoti ietekmējis sausums. Uzņēmums jau ir nopļāvis nelielas pērn sētās zāles platības, un ražība, salīdzinot ar citiem gadiem, ir uz pusi mazāka. Šobrīd zālei vajadzētu būt nopļautai jau divreiz, bet tā vispār neaug un šogad sētā zāle vēl nav pļauta. "Šobrīd piedāvājam apkārtējo lauku īpašniekiem, kuriem pašiem siens nav nepieciešams, bez maksas nopļaut viņu laukus. Kopumā saimniecībā ir 600 slaucamo govju un ap 200 teļu," stāsta A. Sviridenkovs. Jautāts, kāds varētu būt risinājums, viņš atzīst, ka, protams, priecātos, ja arī valsts iesaistītos šīs problēmas risināšanā, taču piena lopkopībā krīzes situācija ir jau kopš janvāra saistībā ar piena iepirkuma cenām un līdz šim brīdim tā arī nav atrisinājusies.

Latvijā, salīdzinot ar visām Eiropas Savienības valstīm, tostarp Lietuvu un Igauniju, ir viszemākā piena iepirkuma cena, krietni zem pašizmaksas. "Latvijā martā tā vidēji bija 34 centi litrā. Ja vēl ir tāds gads kā šis, kad ražas nav un iepirkuma cena ir zema, lopkopībā ir ļoti kritiska situācija. Piena lopkopībā nav iespējams sākt biznesu no nulles. Tas saistīts ar ģenētiku un ganāmpulka atražošanu, ir jāiegulda ilgs darbs. Ceram, ka izaugs vismaz kukurūza. Mēģināsim sagādāt barību. Tās ir lielas papildu izmaksas, ko neviens mums nekompensē. Protams, mēs priecātos, ja valsts sniegtu palīdzību, ja noteiktu lielākus platībmaksājumus, piešķirtu papildus bezakcīzes degvielu vai subsīdijas krīzes situācijā, vai rastu kādus citus risinājumus, piemēram, sniegtu iespēju pieteikties kādās programmās attiecībā uz dzīvnieku labturību,» saka Aleksejs, piebilstot, ka, lai atvieglotu lopiņiem dzīvi karstajā laikā, nepieciešami papildu ieguldījumi klimata nodrošināšanā. "Ja ir vēsākas vasaras un karstuma periodi īsāki, tas problēmas nesagādā, bet, ja visa vasara būs tāda kā šobrīd, tie dzīvniekiem ir netipiski laika apstākļi, izslaukumi kritīsies un, lai to kompensētu, nepieciešamas papildu investīcijas papildus klimata uzturēšanas iekārtās. Pamata zaudējumi, protams, rodas no tā, ka nav ražas. Tā būs katastrofāla situācija,'"  atzīst Aleksejs.

Siens nepieciešams visiem

Siens nepieciešams ne tikai liellopiem, bet arī trušiem, kazām, aitām. Suntažu pagastā zemnieku saimniecības «Rapšas» saimnieks Oskars Strazdiņš stāsta, ka viņa saimniecība pamatā nodarbojas ar aitkopību – ganāmpulks ir visai prāvs – 20 aitu un 30 jēru. «Pļavas ir, ja tā var teikt, ar rezervi, un, ja citus gadus siens palicis pāri, tad šogad noteikti pāri nekas nepaliks un jācer, ka pietiks. Lopiņi ganībās dodas tikai vakaros, jo dienā ir par karstu. Šogad ir tādas siena cenas, ka, ja būtu jāpērk, nāktos domāt par kāda lopiņa likvidēšanu, jo neatmaksātos turēt. Mūsu aitiņas šobrīd par barības trūkumu nesūdzas, tikai par karstumu,» stāsta Oskars.

Savukārt ogrēnietei Aritai Ratniecei siena jautājums ir ļoti aktuāls. Viņas saimniecībā Ogrē atbilstoši standartiem un prasībām audzē šķirnes trušus. Šobrīd Aritai ir 70 šķirnes trušu, kuriem siens nepieciešams augu gadu, bet savu pļavu nav. "Sienu pērku, bet šobrīd neviens neko nepiedāvā. Ja ir pieņemama cena, tad tuvākais – Jelgavā. Pērn saistībā ar degvielas cenas kāpumu jau uz pusi palielinājās siena ķīpas cena. Ja kādreiz siena ķīpa maksāja eiro, tad tagad trīs eiro, bet siena ruļļa cena no astoņiem eiro pieaugusi līdz 35 eiro. Siens trusīšiem nepieciešams ne tikai ēšanai, bet arī pakaišiem būros. Divos trijos mēnešos nepieciešamas vismaz 30 ķīpas," stāsta Arita.

Lopkopības saimniecību asociācija (LSA) saistībā ar radušos situāciju ceļ trauksmi, aicinot zemniekus savstarpēji kooperēties un sadarboties siena apgādē, lai nodrošinātu nepieciešamo lopbarību saimniecībām, kā arī pilnvērtīgu siena krājumu izlietojumu, lai nebūtu situācijas, kad uz lauka paliek nevienam nevajadzīgi siena ruļļi, kamēr citās saimniecībās tie ir lopiņu izdzīvošanas jautājums. Sociālo tīklu vietnē Facebook izveidotas divas domubiedru grupas – «Siena tirgus» un «Lopkopība», kur var savstarpēji sazināties un apmainīties ar informāciju.

Tie, kuri nav aktīvi sociālajā tīklā, informāciju var iesūtīt uz e-pastu: , norādot, vai pērk/pārdod, reģionu, apjomu, pļava/ruļļi/
ķīpas, kontaktinformāciju ar telefona numuru. Šo informāciju LSA apkopos un
publicēs mājaslapā: www.lopkopiba.eu, sadaļā "Siena tirgus".