Vai skolām ir tiesības jau pavasarī “atbrīvoties” no skolēniem ar zemākām sekmēm, neļaujot viņiem uzlabot vērtējumus? Šis jautājums izskanēja TV24 raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu", ziņoja LA.LV. Studijā tika saņemts zvans, kurā tika izklāstīta nepatīkama situācija, ar ko 10. klases skolēna mamma saskārusies Ikšķiles vidusskolā. 

Skolēna mamma atklāja: “Ir palikuši nepilni divi mēneši līdz skolas beigām, un Ikšķiles vidusskolas 10. klases skolēni bez vecāku klātbūtnes tika aicināti uz sarunu ar direktoru. Tie, kam bija mazāk sekmīgas atzīmes tika aicināti skolu pabeigt tālmācības ceļā. Šāda situācija, protams, liek uzdot 1000 jautājumu, kāpēc bērniem netiek palīdzēts, ieteikts? Tā vietā kā vienīgā iespēja ir pabeigt mācības tālmācībā.

Bērnam taču ir jāpielāgojas dažādām situācijām, nevienam netiek dota iespēja kaut ko kārtot. Vēl taču ir pēdējie pārbaudes darbi, kas var izlabot atzīmi uz augšu. Kur pēdējais darbs, ko var uzrakstīt par gada tēmu? Direktors izlēmis, ka tādas iespējas bērniem nebūs.

Apkārt virmo jautājumi, vai tas ir tāpēc, ka Ikšķiles vidusskolas direktors vēlas skolai iegūt ģimnāzijas statusu, un viņš tā dara tādēļ, lai mazāk sekmīgos bērnus speciāli izgāztu tādās lietās.

Bērns pēc sarunas ar direktoru atnācis mājās un teicis: "Man jau vairāk nav vērts iet uz skolu." Nākamajā dienā atkal divnieks matemātikā, jo bērns jau ir nolaidis rokas.

Pirmajā sarunā vecāki netika aicināti, pēc tam tika aicināti arī vecāki ar citiem skolas darbiniekiem, bet bez direktora klātbūtnes. Jautājumi tie paši – turpināt tālmācībā, jo bērns, visticamāk, nepabeigs sekmīgi.

Tas notika pagājušajā nedēļā. Brīdinājums uzlabot atzīmes bija martā. Tas bija tikai brīdinājums bez piebildēm, ka nebūs iespējas rakstīt gala darbu.”

Ir normatīvi, kas dod iespēju labot

Inga Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja, komentējot bērna mammas pausto sašutumu, uzsvēra: "Protams, šādas situācijas nav patīkamas. Tas, kas mums kā pieaugušajiem jādara, ir jāsēžas pie galda, jāizrunā, jāatrod veids, kā maksimāli nomierināt jauniešus. Skaidrs, ja skola izvirza mērķi iegūt valsts ģimnāzijas statusu, tas paģēr paaugstinātākas prasības nekā citās skolās, bet tai ir jābūt atklātai, godīgai sarunai."

"Normatīvie regulējumi ir skaudrāki, ar augstāku latiņu, bet mācību gada beigās ir iespēja uzlabot – kārtot skolas lemto eksāmenu –, to paredz normatīvie akti. Normatīvajos aktos paredzēts, ka pēc mācību gada beigām līdz trīs nedēļām var iet uz papildu konsultācijām.

Es aicinātu jauniešiem parādīt, dot iespēju uzlabot sekmes.

Novirzīšana uz tālmācību, manuprāt, nav pareizākais veids, jo skolēniem svarīga ir komunikācija, sadarbības prasmes, darbs grupās. Tā ir neatņemama sastāvdaļa. Aicinu meklēt risinājumus," viņa norādīja.

Atbildot uz jautājumu, vai vecākiem ir kāda iespēja vērsties institūcijās, lai šo situāciju normalizētu, Inga Vanaga skaidroja: "Aicinātu vispirms runāt ar skolas vadību. Ja tur nevar atrast kompromisu, tad iesaistīt lokālo izglītības pārvaldi. Esmu droša, ka pašvaldībā, kuras pārziņā ir šī skola, tiks rasti risinājumi. Ja arī tur netiek rasts risinājums, var vērsties pie Izglītības un zinātnes ministrijas, Izglītības un kvalitātes valsts dienesta. Bet ir normatīvi, kas dod iespēju kaut ko labot. Mūsu pienākums kā pieaugušajiem ir parādīt jauniešiem, ka viņiem ir iespēja kļūdīties un kaut ko labot."

Tomēr, komentējot iespējamu situāciju, kad skolēns izjūt spiedienu no skolas puses (ja tiek darīts viss, lai viņš aizietu ātrāk), viņa uzsvēra: "Ļoti aicinātu pedagogiem neko tādu nedarīt, tā ir sava veida vardarbība. Saprotu, ka noguruma pakāpe ir un pārslodze ir, bet mēs nedrīkstam to pārnest uz jauno cilvēku."

"Skola rīkojusies sistēmiski un atbildīgi"

Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs, atbildot uz lūgumu sniegt komentāru, norādīja, ka kopumā skola rīkojusies sistēmiski un atbildīgi, rosinot skolēnus veikt iekavētos pārbaudes darbus, lai izvairītos no situācijas, ka vidējā izglītība netiek iegūta.

Viņš uzsvēra, ka skola tiešām izteikusi rakstiskus brīdinājumus un veikusi pārrunas ar vecākiem un skolēniem, kuru paredzamais vērtējums nav sekmīgs (nesekmīga vērtējuma gadījumā likumdošana paredz izglītības iestādei pienākumu izslēgt vidusskolēnu no vidējās izglītības programmas).

Viņaprāt, kopumā ieteikums nākamo izglītības iestāžu izvēlei ir laba prakse, ja pati izglītības iestāde piedāvā visu nepieciešamo atbalstu veiksmīgam mācību procesam.

Ierasta prakse?

Pēc raidījumā izskanējušās situācijas izklāsta sazinājāmies ar vēl kādu mammu, kuras bērns mācās jau 11. klasē, taču citā skolā. Viņa drošības nolūkos vēlējās palikt anonīma. Arī viņas bērnam 10. klases beigās bijis nesekmīgs vērtējums. Skolas vadība pieņēmusi lēmumu, ka šādos gadījumos skolēnam jāsāk domāt par dokumentu izņemšanu un mācību turpināšanu citur – piemēram, tālmācībā. Skolēnam neesot tikusi dota iespēja kārtot papildu darbus vai citā veidā labot vērtējumu.

Skolēna mamma pārskatījusi visus attiecīgos normatīvos aktus un neesot atradusi nevienu punktu, kas noteiktu, ka skolai ir tiesības liegt skolēnam iespēju uzlabot sekmes, dot pēdējo iespēju. Viņa nolēmusi nepiekrist skolas spiedienam un dokumentus neesot izņēmusi. Tikmēr vairāki citi vecāki, kuri bija nolikti tieši tādas pašas izvēles priekšā, pakļāvušies skolas spiedienam un bērnu dokumentus izņēmuši.

Māte vērsusies pie vairākām atbildīgajām institūcijām, lai noskaidrotu, vai šāda skolas rīcība ir pamatota. Vienlaikus daļa skolotāju nostājusies vecāku pusē un bijusi gatava nākt pretī, lai dotu bērnam iespēju. Pateicoties neatlaidībai un pedagogu atbalstam, skolēns sekmes uzlabojis un mācību gadu pabeidzis sekmīgi, paliekot savā skolā.

Skolēnam nevar pieprasīt pašiem izstāties

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga, atbildot uz lūgumu sniegt komentāru par izglītības iestāžu tiesībām uzspiest bērnam pamest skolu un turpināt mācības tālmācībā, norāda, ka Izglītības likumā noteikts, ka vecākiem ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi, kā arī sniegt un saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērna audzināšanu un mācībām.

Gadījumi, kādos skola var atskaitīt skolēnu no vispārējās vidējās izglītības programmas apguves ir noteikti Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē”, tostarp, ja skolēnu nevar pārcelt nākamajā klasē, ja skolēns atkārtoti neievēro Izglītības likumā noteiktos pienākumus, piemēram, būtiski pārkāpj skolas iekšējās kārtības noteikumus. Skolas direktora izdotu rīkojumu par skolēna atskaitīšanu no vispārējās vidējās izglītības programmas apguves kā administratīvo aktu var apstrīdēt pie skolas dibinātāja (visbiežāk pašvaldībā).

Līdz ar to ne skolēnam, ne viņa vecākiem izglītības iestādes personāls nevar likt vai pieprasīt pašiem izstāties no izglītības iestādes.

Ja skolēnam ir problēmas mācībās, izglītības iestādes personālam nevis jādraud ar atskaitīšanu no izglītības iestādes, bet sākotnēji jānoskaidro skolēnam nepieciešamais atbalsts un jāpiedāvā iespējamais risinājums. Ja skolēnam ir disciplīnas problēmas, sākotnēji tās jāpārrunā ar skolēnu un viņa vecākiem.

Kā rīkoties vecākiem?

Aicinām vecākus vispirms pārrunāt šo jautājumu ar izglītības iestādes vadītāju vai arī vērsties pie izglītības iestādes dibinātāja. Ja risinājumu rast neizdodas, aicinām vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Savukārt, ja vecāki izglītības iestādes personāla rīcībā pret skolēnu saskata emocionālas vardarbības pazīmes, aicinām vērsties Bērnu aizsardzības centrā.

Savukārt uz jautājumu, vai šādas prakses piekopšana varētu būt saistīta ar vēlmi pēc augstākiem reitingiem, Izglītības kvalitātes valsts dienests atbild, uzsverot, ka ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne Izglītības kvalitātes valsts dienests vai kāda cita valsts institūcija neveido nekādus izglītības iestāžu reitingus. Līdz ar to izglītības iestādes rīcības iemesla izzināšanai būtu jāsazinās ar izglītības iestādi un jāsaņem tās vadības skaidrojums.