Kā ziņo aģentūra LETA, SPKC dati liecina, ka 2025. gadā Latvijā reģistrēti 60 leptospirozes gadījumi, tai skaitā trīs gadījumi bijuši letāli. Salīdzinājumam 2024. gadā tika reģistrēti seši leptospirozes gadījumi, 2023. gadā - pieci gadījumi, bet 2022. gadā leptospirozes gadījumi reģistrēti netika.
Cilvēki ar leptospirozi var inficēties tiešā kontaktā ar inficētu grauzēju urīnu, izkārnījumiem vai siekalām, caur bojātu ādu, skrāpējumiem vai kodumiem, lietojot pārtiku vai ūdeni, kas piesārņots ar grauzēju izdalījumiem, kā arī ieelpojot putekļus, kuros ir grauzēju ekskrementu daļiņas.
SPKC norāda, ka grauzēju klātbūtne cilvēku tuvumā nav tikai sadzīves problēma, bet arī sabiedrības veselības risks, jo grauzēji var pārnēsāt dažādus patogēnus un izplatīt vairākas smagas infekcijas slimības, tostarp leptospirozi, hantavīrusu infekciju, tularēmiju, jersiniozi, pseidotuberkulozi, listeriozi, salmonelozi un trihinelozi.
Pēdējos gados pieaudzis arī tularēmijas gadījumu skaits. Tularēmija ir akūta infekciju slimība, kurai raksturīgs drudzis, limfmezglu iekaisums un to palielināšanās. Laikā no 2020. gada līdz 2023. gadam tularēmijas gadījumi netika reģistrēti, savukārt 2024. gadā reģistrēti trīs gadījumi, 2025. gadā - desmit gadījumi, bet šogad pirmajos četros mēnešos - pieci apstiprināti tularēmijas gadījumi. Hantavīrusu infekcijas gadījumi tiek reģistrēti salīdzinoši reti - pēdējos gados trīs līdz seši gadījumi gadā.
Kā sevi pasargāt?
SPKC īpaši aicina ievērot piesardzību pavasarī, kad cilvēki vairāk strādā dārzos, kopj teritorijas, pagrabus un saimniecības telpas, kā arī biežāk uzturas vidē, kur iespējama grauzēju klātbūtne. Speciālisti uzsver, ka viens no būtiskākajiem profilakses pasākumiem ir rūpīga roku mazgāšana ar ziepēm pēc saskares ar dzīvniekiem vai potenciāli piesārņotu vidi, tostarp augsni, ūdeni un dārzeņiem.
Strādājot dārzā vai pārvietojot dārzeņus no pagraba, SPKC iesaka lietot ūdensnecaurlaidīgus aizsargcimdus, jo ar leptospirozi iespējams inficēties arī caur mikroskopiskām ādas plaisām. Tāpat ieteicams mazgāt augļus un dārzeņus tekošā ūdenī un pārtiku glabāt noslēgtos traukos, nepieļaujot grauzēju piekļuvi.
Par grauzēju klātbūtni telpās var liecināt izkārnījumi pie sienām, pārtikas uzglabāšanas vietās vai skapjos, bojāti pārtikas iepakojumi, sagrauzti priekšmeti, specifiska asa smaka, skrāpēšanās vai čabināšanās skaņas sienās, griestos vai zem grīdas, kā arī ligzdu materiāli, pēdu nospiedumi vai redzami grauzēji.
Lai mazinātu grauzēju izplatību un infekciju risku, SPKC aicina regulāri uzturēt tīras telpas un apkārtējo vidi, pārtiku uzglabāt cieši noslēgtos traukos, nepieļaut pārtikas atkritumu uzkrāšanos, savlaicīgi izvest sadzīves atkritumus, noslēgt spraugas un plaisas ēkās, kā arī uzturēt kārtībā kanalizācijas un ventilācijas sistēmas.
