Spānijas kailgliemezis invazīvo sugu sarakstā iekļauts tikai pērnā gada 10. martā, un tā izplatības ierobežošana paredzēta arī Ogres novada pašvaldības invazīvo sugu izplatības ierobežošanas pasākumu plānā 2025.–2030. gadam. Šī uzdevuma kontrole uzticēta pašvaldības aģentūras «Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa «Zilie kalni» attīstības aģentūra» darbiniekiem. Aģentūras projektu vadītāja Ieva Kraukle skaidro, ka šogad pirmo gadu pašvaldībai piederošajās teritorijās uzsākti Spānijas kailgliemežu ierobežošanas pasākumi.

Pašvaldības īpašumos izvēlēts bioloģisks augu aizsardzības līdzeklis «Vitrol GB». Tā granulas izkaisa pēc teritorijas nopļaušanas. Ogres pilsētā to veic SIA «Ogres Namsaimnieks», bet līdzeklis nogādāts arī pagastos. Vidē preparāts sadalās par dzelzi un fosforu – augu barības vielām –, un, kā norāda ražotājs, tas ir drošs cilvēkiem, mājdzīvniekiem, putniem un sliekām. Darbam ar šo līdzekli nav nepieciešama speciāla apliecība.

Tomēr tas nenozīmē, ka to drīkst aiztikt. Vecākiem vajadzētu brīdināt bērnus, ka nedrīkst pacelt no zemes zilās krāsas granulas, ja tādas atrastas. No to nogaršošanas vajadzētu atturēt arī mājdzīvniekus. Kā jau minēts, pašvaldības izmantotais līdzeklis nav bīstams, taču citās teritorijās var izmantot arī spēcīgākus preparātus ar stingrākiem lietošanas nosacījumiem. Publiskajās vietās pēc apstrādes paredzēts izvietot informatīvus paziņojumus.

Darbi turpināsies arī augustā. Katram pagastam dots vismaz viens 20 kilogramu iepakojums, arī tad, ja kailgliemeži tur līdz šim nav plaši konstatēti. Pašvaldība var rīkoties tikai savos īpašumos, tādēļ privāto teritoriju īpašniekiem sava zeme jākopj pašiem. 

Par Spānijas kailgliemežu atradnēm iedzīvotāji aicināti ziņot vietnē www.invazivs.lv. Ziņot vērts arī tad, ja par konkrēto vietu jau ir informācija, jo vairāki ziņojumi palīdz saprast, kur gliemežu koncentrācija ir lielāka.

Ne katrs gliemezis ir kaitēklis

SIA «Agrimatco Latvia» augu aizsardzības, mēslojumu un lauku kultūraugu sēklu speciāliste Dace Lesiņa norāda, ka ikviens dārzā pamanīts gliemezis nebūtu jāiznīcina. Sugas ir ļoti dažādas, un pēc ārējām pazīmēm vien tās ne vienmēr iespējams droši noteikt. To dara malakologi – gliemju pētnieki, kuri vērtē arī gliemeža dzimumorgānu uzbūvi. Tāpēc par atrastu īpatni bieži var tikai teikt, ka tas pēc izskata atgādina melno vai Spānijas kailgliemezi.

Pēc speciālistes aptuvenā vērtējuma, ap 90 procentiem gliemežu sugu būtisku kaitējumu nenodara, bet desmit procenti var kļūt par nozīmīgiem kaitēkļiem. Arī to «ēdienkartes» atšķiras. Augēdāji posta lapas, dzinumus, ziedus, augļus un dārzeņus. Saprofāgi pārtiek no trūdošiem augiem, sēnēm un bojātām augu daļām, palīdzot organiskajām atliekām atgriezties dabas apritē. Gliemezis pagrabā ne vienmēr ir vainojams kartupeļa vai burkāna bojāšanā – iespējams, tas atnācis apēst jau iepriekš bojāto daļu.

Plēsīgi gliemeži ēd citus gliemežus, to olas, mazos īpatņus vai kukaiņu kāpurus, bet visēdāji izmanto tuvumā pieejamos augus, sēnes un dzīvnieku izcelsmes atliekas. Ūdenī sastopami sīki gliemji, kas no virsmām nokasa aļģes. Tas jāņem vērā, izvēloties ierobežošanas līdzekli, jo preparāts var iedarboties ne tikai uz nevēlamo sugu.

Līdz 400 olām no viena gliemeža

Spānijas kailgliemeža straujā izplatība skaidrojama ar tā vairošanās iespējām. Lielākoties gliemeži ir hermafrodīti, bet dažas sugas spēj vairoties pat bez otra partnera. Atkarībā no sugas vairošanās var notikt vienu, divas vai pat trīs reizes gadā. Viens gliemezis var izdēt līdz 400 olām posmā no augusta otrās puses līdz oktobrim, un tie izšķiļas trīs līdz piecu nedēļu laikā. Labvēlīgos apstākļos jaunie gliemeži aug ātri un pēc dažiem mēnešiem paši var sasniegt dzimumgatavību. Pārziemot var olas, jaunie īpatņi un reizēm arī pieaugušie gliemeži, tāpēc šķietami tukšs dārzs vēl nenozīmē, ka problēma ir beigusies. Spānijas kailgliemeža mūža ilgums ir aptuveni viens gads. 

«Lai pārvietotos, gliemežiem nepieciešama mitra virsma. Vislabāk tie jūtas aptuveni plus 5 līdz plus 20 grādu temperatūrā. Sausums un karstums tiem nepatīk, taču karstā laikā gliemeži nepazūd – tie paslēpjas zem dēļiem, akmeņiem, podiem, augu atliekām, lapām un garā zālē. Tāpēc mitra vasara rada iespaidu, ka gliemeži pēkšņi pārņēmuši teritoriju, lai gan daļa populācijas tajā jau atradusies iepriekš,» skaidro speciāliste.

D. Lesiņa uzsver, ka kailgliemežu ierobežošanā aptuveni 80 procentu nozīme ir profilaksei un tikai 20 procentu – līdzekļiem un tiešām apkarošanas metodēm. Vispirms regulāri jāpļauj zāle, jāizravē nezāles, jāiztīra mitras, aizaugušas malas un jādomā par ūdens noteci. Īpaša uzmanība vajadzīga grāvmalām, ceļmalām, parkiem, kapsētām, kompostēšanas un zaļo atkritumu savākšanas vietām. Ja visu teritoriju nevar nopļaut, vismaz rūpīgi jākopj tās malas, lai gliemeži neizplatītos pie kaimiņiem.

Dārzā nevajadzētu ilgstoši atstāt nopļautu zāli, augu atliekas un citus mitrus organiskos materiālus. Tie gliemežiem nodrošina gan slēptuvi, gan barību. 

Nereti atceļo ar stādiem podiņos

Biežs Spānijas kailgliemežu izplatības ceļš ir stādi podiņos. Pirms iegādes un stādīšanas jāapskata poda apakša, augsnes virskārta un vieta zem poda. Ar stādu dārzā var nonākt gan mazi gliemeži, gan olas. Ja iespējams izvēlēties augu ar kailām saknēm, tas var būt mazāk riskanti.

Ap dobēm un vērtīgiem augiem var veidot barjeras no grants, smiltīm, rupjāka organiska materiāla, olu čaumalām vai aitu vilnas. Dažas simboliski izbērtas saujas nepalīdzēs – slānim jābūt aptuveni divus līdz trīs centimetrus biezam, turklāt pēc lietus barjeras iedarbība samazinās. Kad teritorija sakopta un gliemeži savākti, var sargāt tās perimetru, īpaši malas, pa kurām tie ienāk no kaimiņu īpašuma, grāvja vai mitras pļavas.

Vērts pārdomāt arī augu izvēli. Ja kādā vietā gliemežu ir daudz, nav lietderīgi tur stādīt tiem īpaši pievilcīgus augus un pēc tam visu sezonu mēģināt tos glābt. Dažkārt drošāk izvēlēties sugas, kas gliemežiem garšo mazāk, piemēram, tomātus, bet ne kabačus, patisonus vai ķirbjus, kuru ziedi vai tik tikko aizmetušies augļi tiem ir īpašs kārums. 

Mazākās teritorijās viena no efektīvākajām metodēm ir regulāra gliemežu savākšana. Jāpārbauda vietas zem dēļiem, akmeņiem, podiem, lapu un zāles kaudzēm. Var ierīkot arī slazdus, radot mitru, pievilcīgu slēptuvi. Par ēsmu var izmantot alu, ieraugu, raudzētu maizi vai bojātus ābolus. Slazds noder arī kā indikators, vai konkrētajā vietā gliemeži vispār sastopami.

Savākto gliemežu iznīcināšanai D. Lesiņa neiesaka sāli, jo nātrija hlorīds paliek augsnē un ne nātrijs, ne hlors dārzam nav vajadzīgs. Nav ieteicami arī vara preparāti – varš ir smagais metāls. Gliemežus var ievietot cieši noslēgtā traukā vai maisā. Ātrāk tie iet bojā, ja traukā ielej ūdeni un to aizver, bet tūlītējam rezultātam var izmantot karstu ūdeni, jo temperatūra virs 40–50 grādiem tiem nav izturama. Pēc tam masu labāk aprakt, nevis likt kompostā.

Gliemezi var arī pāršķelt un atstāt atklātā vietā, kur tā neattīstītās olas izžūst vai tiek apēstas – Spānijas kailgliemeži ir kanibāli, tie paši apēd savus bojā gājušos sugas brāļus. To nevajadzētu darīt pašā dobē vai vagā, jo bojātais gliemezis var pievilināt citus. 

Dažkārt kā dabiskus palīgus min speciālas pīles, kas tos ēd. Taču tās nav vienkārši «līdzeklis». Tām vajadzīga teritorija un aprūpe, turklāt pīles var radīt arī postījumus dārzā. Tāpēc pīļu turēšana ir saimniecisks lēmums, nevis ātrs risinājums vienai sezonai.

Katru gadu pirms sala dārzs jāuzrok, arī tas var palīdzēt šo sērgu ierobežot.

Speciālie līdzekļi – tikai daļa no risinājuma

Veikalos pieejami vairāku veidu līdzekļi. 

Viens no tiem – nematodes. Tie ir dzīvi organismi, kas parazitē gliemežos. Tās jāuzglabā vēsumā, jālieto mitrā vidē, vēlams vakarpusē, un jāpasargā no saules. Metode ir salīdzinoši dārga, tādēļ vairāk piemērota augstajām dobēm vai nelielām problēmzonām.

Ļoti maziem gliemežiem vai vietām, kur granulas nav praktiskas, pieejami smidzināmi līdzekļi uz augu ziepju bāzes. Ir arī augu ekstraktu preparāti, kurus smidzina uz augiem, lai tie gliemežiem negaršotu. Apstrāde pēc noteikta laika jāatkārto.

Vēl ir granulas, ko iedala dzelzs fosfātu vai dzelzs pirofosfātu saturošos līdzekļos un preparātos ar metaldehīdu. Dzelzs bāzes līdzekļus var iegādāties bez speciālas apliecības, taču arī tie ir reģistrēti augu aizsardzības līdzekļi, tāpēc jāievēro etiķetē norādītās kultūras, devas, lietošanas biežums un ierobežojumi. Metaldehīdu saturošiem preparātiem var būt stingrāki nosacījumi. Tie nav draudzīgi vairākiem citiem dzīviem organismiem, tostarp sliekām un ežiem, un tos nedrīkst izmantot, ja raža jau gatava vākšanai.

Kailgliemežu ierobežošana nav vienas dienas darbs. Vislabāko rezultātu sniedz sakopta vide, mazāk mitru slēptuvju, pārbaudīti stādi, regulāra savākšana, pārdomātas barjeras un tikai pēc tam – konkrētajai vietai piemērots līdzeklis. Mērķis nav panākt, lai gliemežu vairs nebūtu nekad, bet neļaut tiem kļūt par nekontrolējamu postu.