Savukārt no 2026.gada speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus segs no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta, nepieciešamības gadījumā veicot finansējuma pārdales starp programmām.

Finansējums speciālās izglītības iestāžu, kas nodrošina internāta pakalpojumu, uzturēšanas izdevumiem nav pārskatīts un palielināts kopš 2007.gada. Skolu vadītāji vairākkārt norādījuši, ka piešķirtie līdzekļi ir nepietiekami, un pat draudējuši vērsties tiesā, ja netiks atrasts risinājums.

IZM priekšlikumu novirzīt ietaupīto finansējumu speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai valdībā bija plānots skatīt jau jūnija sākumā, taču jautājuma izskatīšana tika atlikta. Īsi pirms jaunā mācību gada sākuma kļuva zināms, ka šogad papildu finansējums šim mērķim nav paredzēts, aizbildinoties ar taupības pasākumiem.

Sākotnēji piedāvājumu neatbalstīja Finanšu ministrija (FM), norādot, ka IZM risinājums esot īstermiņa, liecina informācija tiesību aktu portālā. Toreiz FM konceptuāli neiebilda pret uzturēšanas izdevumu palielināšanu speciālās izglītības iestādēm, ja tas nerada papildu budžeta izdevumus. Tagad FM ir saskaņojusi grozījumu projektu bez iebildumiem.

Par finansējumu speciālās izglītības iestādēm diskusijas otrdien bija arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS) interesējās, vai un kā tiks palielināts finansējums šīm skolām. Viņš atzīmēja, ka izglītības iestādes dažkārt atsakās no brokastīm vai autobusu pakalpojumiem, jo nepietiek ar piešķirto finansējumu, un pašvaldībām nav iespēju līdzfinansēt.

"Šis pakalpojums šobrīd ir nevis kvalitatīvs, bet izdzīvošanas pakalpojums," izteicās deputāts. Viņa ieskatā finansējumam uz vienu skolēnu vajadzētu būt divreiz lielākam. Šobrīd tas ir 263 eiro uz vienu skolēnu.

IZM Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns informēja, ka šo skolu uzturēšanai šogad piešķirti papildu 331 141 eiro. Nākamā gada budžetā paredzēti aptuveni 470 000 eiro, kas, pēc viņa sacītā, nodrošinās "minimālās algas celšanās starpību", un par to ministrijā esot panākta iekšējā vienošanās.

"Ekseļos šī nauda ir, tā nav tikai vīzija," viņš norādīja.

Līdztekus IZM apņēmusies uzraudzīt skolu darbu uz vietas - iespējamas vizītes, auditi un sarunas, tostarp ar pašvaldībām. Tas nepieciešams, jo informācija par iestāžu darbību, īpašumiem, pārvaldību, rēķiniem un lēmumu pieņemšanu esot neviennozīmīga.

"Nav melns un balts. Šo mājasdarbu ministrija ir sapratusi, jo situācija ir samilzusi," piebilda Kalvāns.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure komisijas sēdē vērsa uzmanību, ka jau ilgstoši norādīts uz nepietiekamo finansējumu speciālās izglītības iestāžu uzturēšanai. Tāpēc IZM apņemšanās apsekot skolas "neiztur kritiku".

"Atbilde vienmēr ir viena un tā pati. Cerams, jūs kaut ko arī reāli darīsiet," viņa sacīja.