Sapnis par dzīvi laukos

Viņa Latviju bija atstājusi jaunības gados, un svešumā pavadīti vairāk nekā 19 gadi. “Esmu remigrants, kurš atgriežas no Anglijas un esmu bijusi ārpus Latvijas vairāk nekā 19 gadus. Esmu tagad Meņģelē un baudu lauku skaistumu,” viņa saka.

Atgriešanās Latvijā nebija spontāns solis – tā bija gadiem lolota vēlme. “Es piepildīju savu sapni, kas bija mērķēts uz laukiem. Bija plānota Kurzeme, bet beigās atradām šo īpašumu. Kad pirmo reizi šo īpašumu apskatījām, bija pilnīgi viss sniegā, un bija tik skaisti, ka sapratu, ka es to vēlos. Te ir fantastisks miers, pasakaini skati. Izlēmām paņemt šo māju un nu jau divus gadus te dzīvojam.”

Meņģeles apkārtnē aug seni ozoli, vide ir sakopta un iedvesmojoša. “Ar laiku man šeit ir lieli plāni,” saka Vineta, kurai lauki devuši arī dziļāku saikni ar sevi un vietu, ko var saukt par mājām.
“Kad esi bijis daudzus gadus prom no mājām un vari šeit atbraucot iegūt to pasakaino mieru un iedvesmu. Kāpēc lauki? Jo šeit ir sazemēšanās. Vienmēr, kad vasarā te atbraucu, es novelku basas kājas, jo te ir māju sajūta. Lai arī mana dzimta ir cēlusies no Zemgales. Aiz muguras aizvadīti arī teju 20 gadi Anglijā.”

Tēju pasaule un nākotnes plāni

Vineta aizrautīgi stāsta arī par savu hobiju – dabas tēju vākšanu un gatavošanu.
“Tēja no pelašķiem, āboliņa, raspodiņiem, ceļmallapu un piparmētru – tāpēc ka ir sācies rudens, un mums vajag būvēt imunitāti. Tas ir mans sava veida hobijs. Mans nākamais mērķis, ko gribu nākošgad sasniegt – ir darboties vairāk ar tējām un piedāvāt cilvēkiem dažādas iespējas meistarklasēs. Viss vēl top.”

Ogres novada video stāstā Vineta aicina izstaigāt vietējās takas:
“Video stāstā Vineta aicina izstaigāt Meņģeles takas un tikt līdz pat trošu tiltam, elpojot ekoloģiski svaigu gaisu.”

Ekrānšāviņš no Ogres novada video stāsta

Sajūta – tevi pieņem kā mājās

Atgriešanās nebūtu bijusi tik viegla bez vietējās pašvaldības atbalsta. “Labs atbalsts ir Meņģeles pašvaldība. Tev kā atbraucējam, kad atgriezies, tas ir svarīgi, ka tevi pieņem tevi kā mājās. Domāju, ka daudzās vietās tā nav. Mēs esam šeit vajadzīgi.”

Šeit jau norisinājušies vairāki pasākumi – mākslinieciskais plenērs sadarbībā ar Daigu Ūsiņu, kā arī Mājas kafejnīcu dienas, kas pulcējušas daudz apmeklētāju.

Vineta uzskata – ja cilvēkam ir vēlme atgriezties, to nevajag atlikt. “Gribu arī citiem cilvēkiem palīdzēt uzdrošināties atgriezties. Es gribu padalīties ar to, kas man ir iedots, tā pieredze ir ārkārtīgi svarīga. Bet es ļoti lepojos, ka esmu latviete un ka nu varu būt mājās.”

Viņa izsaka pateicību arī remigrācijas koordinatoriem, kas palīdzējuši ar praktiskiem jautājumiem.

Padoms tiem, kas domā par atgriešanos

Lai pilnībā pabeigtu pārcelšanos, Vinetai vēl jāatrisina dažas dokumentu formalitātes, taču viņa teic, ka tas nav šķērslis. “Bet nevajag baidīties, ja tavā sirdī ir vēlme būt mājās, nebaidies, mēģini un dari! Visi runā par politiku, jā, bet kur tad tās nav? Kur tad maizītei nav garoziņa? Pat ja ir kādas sāpes par valsti, ir vērts atgriezties un pabaudīt šo mūsu zemi. Mūsu dzimtene jau nav vainīga, ka ir sāpes pārnestas uz citiem. Mūsu valoda un zeme ir svēta mums katram. Neturiet ļaunas domas uz savu dzimteni.”

Vinetas stāsts ir mierpilns, iedvesmojošs un patiesiem vārdiem piepildīts – kā atgādinājums tam, ka mājas ir vieta, kur jūtamies piederīgi, lai cik tālu dzīve mūs aizvestu.