Otrdiena, 02.09.2025 12:24
Elīza, Lizete, Zete
Svētdiena, 31. augusts, 2025 06:50

"Spriežot pēc vidējās temperatūras slimnīcā, visi veseli" jeb mūsu visu algas tiešām kļuvušas lielākas?

Viktorija Slavinska-Kostigova
"Spriežot pēc vidējās temperatūras slimnīcā, visi veseli" jeb mūsu visu algas tiešām kļuvušas lielākas?
Ilustratīvs attēls: unsplash.com
Svētdiena, 31. augusts, 2025 06:50

"Spriežot pēc vidējās temperatūras slimnīcā, visi veseli" jeb mūsu visu algas tiešām kļuvušas lielākas?

Viktorija Slavinska-Kostigova

Vidējais atalgojums Latvijā šī gada 2.ceturksnī – 1808 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir par 137 eiro jeb 8,2 % vairāk nekā pirms gada. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieaugusi līdz 12,69 eiro jeb par 11,2 %. Vēl nedaudz straujāks algu kāpums bijis privātajā sektorā - par to informē Centrālā statistikas pārvalde, tomēr sabiedrībai ir ko teikt līdzās šiem skaitļiem. Sākot no "Spriežot pēc vidējās temperatūras slimnīcā, visi veseli" līdz "Gandrīz nevienu nezinu ar tādu algu, ak, jā, man paziņās nav valdībai pietuvināto..." ironizē sociālo mediju lietotāji.

Pēc CSP aprēķiniem, vidējā neto darba samaksa bija 1 342 eiro jeb 74,2 % no bruto algas, un gada laikā tā pieaugusi par 10,6 %, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Labāk atalgotās nozares – finanšu un apdrošināšanas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu. Algu apmēru amplitūdas ir šādas - reģionāli lielākā alga bija Rīgā un Rīgas reģionā – 1980 eiro, zemākā – Latgalē (1317 eiro). 

2025. gada 2. ceturksnī privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 781 eiro, tā CSP. Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

mceu_53247521411756612263413.jpg

Attēls no CSP

Daži no sociālā medija Facebook komentētājiem dalās savās pārdomās par CSP publicētajiem vidējās algas kāpuma skaitļiem:

"Gribu redzēt reālus cilvēkus kas šo algu saņem. Runa neiet par augstākiem amatiem, bet par veikala darbiniekiem un tādiem parastiem mirstigiem cilvēkiem."

"Sociālais darbinieks 1100€ + Saeimas deputāts 4330€ sanāk vēl lielāka vidējā alga kā te norādīts. Vidējā alga nav nekāds rādītājs un to vispār būtu jāizslēdz kā cilvēku labklājības mērauklu un jātaisa kkāda statistika. Labāk lai izrēķina un publicē cik daudzi LV izdzīvo ar 700€ un mazāk ienākumiem."

"Es domāju, ka reāla vidējā alga parastai strādnieku šķirai ir + - 1000€, 1200€, varbūt vairāk, varbūt mazāk. Grūti spriest, bet vismaz domājot par piedāvātajām stundas likmēm un nodokļiem tā varētu arī būt."

"Kādās pilsētās šie dati ir ņemti? Varbūt Rīgā... ja skatās uz mazpilsētām, tad tādu algu tikai specifiski amata meistari saņem. Skatoties uz darba vakancēm onlainā, tad minimālā alga ir 800 eiro bruto."

"Ko jūs te melojat? Atverot NVA mājas lapu, sludinājuma sadaļā, vakances, ko mēs tur redzam,a? Valsts darbā, sociālais darbinieks, 1100eiro pirms nodokļu nomaksas. Par kuriem jūs te 1800? Runājat?!?! Absurds."

"Cik zinu tad lielās algas ir tikai deputātiem ārstiem un armijai."

"Man alga nav celta 3 gadus un tālu man līdz vidējai algai."

"Mana alga neatbilst pat 2024 gadam. Kuram ir tā vidējā?"