"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis uzsver, ka svētku laikā cilvēki biežāk pulcējas, klāj bagātīgākus galdus un izmanto dažādus ērtības risinājumus, piemēram, mitrās salvetes, vienreizlietojamos traukus un dzērienu iepakojumu.

Viņš akcentē, ka tas viss rada lielāku atkritumu apjomu nekā ikdienā. Zakuļa ieskatā, lai svētkus svinētu ilgtspējīgi, svarīgi ir apzināties šo ietekmi un pieņemt vienkāršus, bet nozīmīgus lēmumus - izvēlēties atkārtoti lietojamus priekšmetus, pareizi šķirot atkritumus un pārdomāti izmantot vienreizlietojamās lietas.

Svētku laikā ērtības labad bieži tiek izmantoti plastmasas vai papīra šķīvji, glāzes, dakšiņas un karotes, kas atvieglo gan galda klāšanu, gan uzkopšanu. Uzņēmumā klāsta, ka lielākā daļa šo vienreizlietojamo trauku nav pārstrādājami - īpaši tad, ja tie ir netīri vai izgatavoti no kombinētiem materiāliem, piemēram, papīra, kas pārklāts ar plastmasas slāni.

Tā vietā, lai nonāktu pārstrādē, šādi trauki bieži vien tiek izmesti sadzīves atkritumos vai atstāti dabā, kur tie var saglabāties gadu desmitiem. "Latvijas Zaļais punkts" uzver, ka ilgtspējīgāka izvēle ir vairākkārt lietojami vai kompostējami trauki, kas sadalās dabiskos apstākļos un būtiski mazina vides slodzi.

Tāpat Līgo laikā tiek patērēts daudz dažādu dzērienu - gan bezalkoholisku, gan alkoholisku - un to iepakojums kļūst par vienu no biežāk sastopamajiem atkritumiem. Plastmasas un stikla pudeles, kā arī skārdenes nereti tiek aizmirstas vai atstātas svinību vietās.

Uzņēmumā klāsta, ka īpaši bīstamas ir stikla lauskas, kas var savainot gan cilvēkus, gan dzīvniekus, kā arī piesārņot zemi un ūdenstilpes. Visi šie materiāli ir pārstrādājami, ja vien tiek pareizi sašķiroti un nogādāti atbilstošajos konteineros. Tāpēc, pēc uzņēmuma paustā, ir būtiski parūpēties, lai dzērienu iepakojums pēc svētkiem nenonāk vidē, bet tiek atbildīgi apsaimniekots.

Svētkos tiek izmantotas arī mitrās salvetes. "Latvijas Zaļais punkts" akcentē, ka lielākā daļa mitro salvešu nav ražotas no bioloģiski noārdāmiem materiāliem. Tās satur plastmasas šķiedras, kas vidē nesadalās desmitiem gadu. Tādēļ pēc lietošanas mitrās salvetes jāizmet sadzīves atkritumos, nevis kanalizācijā. Nonākot kanalizācijas sistēmā, tās var radīt nopietnus aizsprostojumus, bojāt sūkņu stacijas un apgrūtināt notekūdeņu attīrīšanu. Ja šādas salvetes nonāk dabā, tās kļūst par ilgstošu piesārņojuma avotu un veicina mikroplastmasas uzkrāšanos vidē.

"Latvijas Zaļais punkts" norāda, ka bagātīgi klāts svētku galds nereti nozīmē arī pārtikas pārpalikumus, kas paliek neapēsti. Bieži vien šī pārtika tiek vienkārši izmesta sadzīves atkritumos, neizmantojot iespēju to kompostēt. Rezultātā palielinās kopējais atkritumu apjoms, un bioloģiski noārdāmie atkritumi nonāk atkritumu poligonos, kur anaerobos apstākļos izdalās metāns - viena no spēcīgākajām siltumnīcefekta gāzēm. Vienkārši soļi, piemēram, apzināta ēdienreižu plānošana, pārtikas atlikumu izmantošana nākamajās maltītēs un bioloģisko atkritumu kompostēšana, ir efektīvs veids, kā svinēt ilgtspējīgāk un saudzēt vidi.

Lai gan tradicionāli Līgo rotāšanai tiek izmantoti dabas materiāli - vainagi, meijas un pļavas ziedi -, nereti tiek lietoti arī plastmasas baloni, lentas, spīdumi un citas mākslīgās dekorācijas. Uzņēmumā uzsver, ka šie dekori, kas vidē nesadalās vai sadalās ļoti lēni, pēc svētkiem noteikti ir jāsavāc un jāizmet sadzīves atkritumos, jo īpaši, ja svinēšana notikusi brīvā dabā.

Balonu atliekas un citi dekorāciju fragmenti var nokļūt mežos, ūdenstilpēs vai pļavās, kur tie apdraud dzīvniekus - tie var tajos iepīties, nejauši tos norīt vai gūt citus ievainojumus. Lai novērstu šādu piesārņojumu, "Latvijas Zaļais punkts" aicina izvēlēties dabai draudzīgus svētku dekorus vai vismaz parūpēties, lai mākslīgie dekori pēc lietošanas tiktu pienācīgi savākti un utilizēti.

Jau ziņots, ka no 1.janvāra Latvijā ieviesta ražotāja atbildības sistēma (RAS) arī baloniem un mitrajām salvetēm, kas paredz - šo preču ražotājiem un tirgotājiem ir jārūpējas par produktu ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā. Lai gan šiem izstrādājumiem nav izveidota īpaša dalītās vākšanas sistēma, tie ir jāizmet sadzīves atkritumos, lai nepieļautu to nonākšanu dabā.

"Latvijas Zaļais punkts" ir dibināts 2000.gada 11.janvārī. Uzņēmums kopš darbības pirmsākumiem rūpējas par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu. Kopš 2006.gada "Latvijas Zaļais punkts" ir atbildīgs arī par nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču apsaimniekošanu. No 2024.gada 1.janvāra uzņēmums atbild arī par tabakas izstrādājumu ar filtriem un filtru, ko lieto kopā ar tabakas izstrādājumiem apsaimniekošanu, savukārt no tā 2024.gada 1.jūlija arī par tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu.