Nesaskaņots atbalsts ir prettiesisks
Eiropas Komisija savos 2017. un 2020. gada ziņojumos uzsvērusi, ka Latvija OIK ieviesa, neievērojot nogaidīšanas pienākumu. Lai arī Komisija vēlāk atbalstu atzina par saderīgu ar ES pamatnostādnēm, tas nepadara iepriekš sniegto nesaskaņoto atbalstu par likumīgu. Šādu pozīciju konsekventi apliecina arī ES Tiesas prakse.
"Tiesiskums.lv" uzsver, ka žurnālistu izteikumus raidījumā neapstiprināja neviens tiesību eksperts, un tādējādi sabiedrībā izskanējusi nepatiesa informācija. Biedrība kritizē arī to, ka raidījumā netika iekļauts biedrības sniegtais juridiskais pamatojums un atsauces uz ES Tiesas spriedumiem, lai gan šī informācija intervijā tika izskaidrota un nofilmēta.
Juridiskais pamatojums
Biedrība atsaucas uz vairākiem tiesību aktiem un judikatūru, tostarp:
- LESD 108. panta 3. punkta noteikumu, kas aizliedz uzsākt valsts atbalstu bez EK lēmuma;
- ES Padomes Regulu 2015/1589, kurā skaidrots jēdziens "nelikumīgs atbalsts";
- EK 2017. un 2020. gada ziņojumiem, kuros norādīts, ka Latvija rīkojusies, pārkāpjot ES tiesības;
- EK 2021. gada paziņojumu, kas apliecina – vēlāk atzīts saderīgs atbalsts nepadara iepriekš nesaskaņotu atbalstu par likumīgu;
- vairākām ES Tiesas lietām, kurās nostiprināts valstu tiesu pienākums atgūt prettiesisku atbalstu.
Kā iepriekš vēstīts, raidījumā tika uzsvērts, kamēr "Tiesiskums.lv" iedzīvotājiem apgalvo, ka OIK atbalsta shēma ir prettiesiska, Eiropas Komisijas (EK) 2017.gada 24.aprīļa lēmumā par valsts atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai un koģenerācijai norādīts, ka šie apgalvojumi neatbilst patiesībai un šis valsts atbalsts ir tiesisks un saderīgs ar iekšējo tirgu. Citiem vārdiem, OIK shēma bijusi likumīga, lētticīgus cilvēkus brīdina "Nekā personīga".
Zvērināts advokāts Artis Stucka raidījumam izvairījies dod precīzu juridisku pamatojumu tam, kas pierāda biedrības piesaukto OIK sistēmas prettiesiskumu. Viņš atsaucies uz bijušā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera Satversmes tiesai pirms septiņiem gadiem sagatavoto pieteikumu un tajā rakstīto. Raidījums norāda, ka šis pieteikums savulaik bija juridiski vājš un tiesa atteica ierosināt lietu. Kaut bija iespēja pieteikumu uzlabot un vērsties tiesā no jauna, to atkārtoti nedarīja ne Kalnmeiers, ne viņa pēctecis ģenerālprokurora amatā Juris Stukāns.
Biedrība “Tiesiskums.lv” paziņojumā aicina ikvienu žurnālistu, kam ir kādas šaubas vai neskaidrība par OIK ieviešanas prettiesiskumu, sazināties ar biedrību, lai pieteiktos uz individuālu interviju.
