Plānojuma izstrādi organizē Ogres novada pašvaldība, sadarbojoties ar teritorijas plānošanas speciālistiem no «Grupa93», kuri sagatavojuši un publiskai apspriešanai nodevuši Ogres novada teritorijas plānojuma pirmo redakciju. Šis 104 lappuses apjomīgais dokuments nosaka vienotus principus un kritērijus, kā visā novadā turpmāk tiks plānota būvniecība, infrastruktūra un vides aizsardzība. Jaunais regulējums aptver plašu jautājumu loku – no zemes vienību minimālajām platībām līdz apstādījumu aizsardzībai, trokšņu mazināšanai un koku ciršanai.

Publiskajās sanāksmēs plānotāji un pašvaldības pārstāvji skaidroja plānojuma būtību, uzbūvi un galvenos principus, vienlaikus uzklausot iedzīvotāju jautājumus – sākot no zemes robežām un ceļiem līdz ainavas aizsardzībai un vēja enerģijas attīstībai.

Uzņēmuma «Grupa93» vadītājs Neils Balgalis norāda, ka šī plānojuma mērķis ir radīt vienotu, juridiski skaidru sistēmu, kas līdzsvaro attīstību ar vides saglabāšanu un nodrošina prognozējamus noteikumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. 

Novadā mainīsies pilsētu robežas

Jaunajā teritorijas plānojumā īpaša uzmanība pievērsta pilsētu un ciemu robežu precizēšanai, jo tas tieši ietekmē zemes dalīšanas iespējas, infrastruktūras attīstību un investīciju piesaisti. Paredzētas četru pilsētu un 12 ciemu robežu korekcijas, lai sakārtotu administratīvās robežas atbilstoši faktiskajai apbūvei, infrastruktūrai un iedzīvotāju ikdienas telpai. 

Visplašākās izmaiņas paredzētas Ogres robežās. Teritorijas plānojums skaidri nosaka, ka pilsētai plānots pievienot Aizupes ciemu, Dabas parku «Ogres Zilie kalni» un Smiltāju kapus, kā arī daļu Ciemupes un daļu Ogresgala ciema. Šīs teritorijas jau faktiski ir cieši saistītas ar pilsētu – tajās ir dzīvojamā apbūve, ielu tīkls un inženierkomunikācijas, kas funkcionāli integrētas Ogres pilsētvidē. 

Ikšķiliešus šajā sakarā satrauc, vai gala rezultātā Ogres pilsēta netiks paplašināta tik tālu, ka Ikšķile izzudīs vispār. Plānojuma izstrādātāji mierināja, ka Ikšķiles pilsētas teritoriju nav plānots samazināt. Arī Ikšķilē paredzēta robežu paplašināšana, iekļaujot piegulošas dzīvojamās apbūves teritorijas. Paplašinājums balstās uz iedzīvotāju iesniegumiem un attiecas uz zemes vienībām pilsētas tuvumā, kur jau notiek vai plānota apbūve, – uzsvars likts uz teritorijām, kas faktiski darbojas kā pilsētas daļa un kurām nepieciešama vienota plānošana.

Savukārt Vācu kalna iedzīvotāji, kuri piederīgi Salaspils novadam, skaidroja, ka viņi vairāk jūtas piederīgi Ikšķilei. Plānojuma izstrādātāji norādīja, ka šis jautājums jārisina, vēršoties Salaspils novada pašvaldībā. 

Arī Ķeguma gadījumā paredzēta robežu precizēšana bez konkrēta ciema pievienošanas. Pilsētas teritorijā iekļaus Ogresgala pagasta joslu starp Daugavu un autoceļu «Rīga–Daugavpils» (A6). Šai teritorijai nav atsevišķa ciema statusa, taču tā ir funkcionāli saistīta ar pilsētu. Vienlaikus kopējā Ķeguma platība nedaudz samazinās, jo robežas tiek pārskatītas, lai tās atbilstu reālajai situācijai.

Visievērojamākā paplašināšana paredzēta Lielvārdē, kur pilsētas robežās plānots iekļaut konkrētas apdzīvotas vietas. Pilsētā paredzēts integrēt Graužupi, kuras apbūve jau saplūdusi ar Lielvārdi, kā arī nelielu Rembates pagasta teritorijas daļu. Papildus izvērtēta arī Ozolkalna iekļaušana, taču šobrīd tas netiek pilnībā pievienots, jo teritorijai raksturīgā lauku apbūve atšķiras no pilsētvides.

Faktiski pilsētu struktūrā juridiski integrēs teritorijas, kas jau šobrīd darbojas kā pilsētu piepilsētas, ļaujot efektīvāk plānot infrastruktūru, pakalpojumus un turpmāko izaugsmi.

Dabas, vides aizsardzība un kultūrvēsturiskā identitāte

Būtiska plānojuma daļa ir vides risku mazināšana. Grafiskajā daļā iezīmētas applūstošās teritorijas, piesārņotās zonas un īpaši aizsargājamās dabas vietas. Noteikumi paredz, ka šajās teritorijās apbūve ir stingri regulēta vai ierobežota, lai pasargātu cilvēkus un vidi.

Uzmanība pievērsta arī polderu teritorijām, kur apbūves attīstība tiek vērtēta piesardzīgi, ņemot vērā hidroloģiskos riskus un infrastruktūras slodzi. 

Plānojums integrē prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai un vēsturiskās apbūves saglabāšanai. Tas palīdz uzturēt vietu raksturu, vienlaikus ļaujot attīstīt kvalitatīvu publisko telpu. Īpaša uzmanība pievērsta ainavu saglabāšanai un vizuālajiem skatiem, kas veido novada identitāti.

Plānojums definē vairākas dzīvojamās, rūpnieciskās, lauksaimniecības un publiskās zonas, katrai nosakot minimālās zemes platības, apbūves blīvumu, augstumu un zaļās teritorijas īpatsvaru. Šāda zonēšana nodrošina prognozējamu attīstību, novērš konfliktus starp dažādiem zemes izmantošanas veidiem un palīdz saglabāt teritoriju raksturu.

Kas attiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi –  pilsētās tā ir aizliegta, bet ārpus tām stingri regulēta, nosakot drošības attālumus no dzīvojamās apbūves. Šajā sakarā ikšķiliešiem radās jautājums, vai derīgo izrakteņu ieguve būs atļauta lauksaimniecības zemēs. Plānojuma izstrādātāji skaidroja, ka saskaņā ar likumu «Par Zemes dzīlēm» iespēja uzsākt derīgo izrakteņu ieguvi ir gan lauksaimniecības, gan meža zemēs, bet teritorijas plānojumā ir daudz nosacījumu, kas to tomēr varētu ierobežot, piemēram, iestrādāti attālumi no dzīvojamām mājām. 

Būtiska plānojuma daļa ir tematiskie pētījumi. Plūdu riska un meliorācijas sistēmas plānojums identificē applūstošās teritorijas, paaugstināta gruntsūdens zonas un nepieciešamos risinājumus drošai apbūvei. Ainavu, kultūrvēsturiskā mantojuma un zaļās struktūras plānojums nosaka ainaviski vērtīgas teritorijas, skatu punktus un kultūras objektus, kam piemērojami īpaši aizsardzības noteikumi. Savukārt publiskās ārtelpas plānojums paredz uzlabot pilsētu un ciemu vizuālo identitāti, piekļuvi ūdeņiem un rekreācijas teritorijas.

Ķegumā notikušajā publiskās apspriešanas sanāksmē Birzgales un Tomes iedzīvotāji aktīvi uzdeva jautājumus par ceļu servitūtiem, kadastra datiem, applūstošām teritorijām un apbūves iespējām. Plānotāji uzsvēra, ka visi iesniegtie priekšlikumi tiks izvērtēti un integrēti plānojuma otrajā redakcijā.

Skarts arī vēja parku jautājums 

Jaunā teritorijas plānojuma publiskajā apspriešanā līdztekus zonējumam, apbūves noteikumiem un vides jautājumiem būtisku iedzīvotāju uzmanību piesaistīja arī vēja enerģijas attīstība. Dokumentā pirmo reizi sistemātiski apkopota informācija par konkrētām izpētes teritorijām, kur novadā tiek plānota vai vērtēta vēja parku izbūve, vienlaikus nosakot arī ierobežojumus, kas saistīti ar ainavu, dabas aizsardzību un valsts drošību.

Ogres novadā šobrīd identificēti divi potenciāli vēja parki, kuriem jau notiek ietekmes uz vidi novērtējums. Abi projekti koncentrēti Birzgales pagastā. Pirmais – vēja parks «Birzgale» – paredzēts 74 zemes vienībās aptuveni 1646 hektāru platībā. Projekta iecerētā jauda var pārsniegt 50 megavatu, paredzot līdz 24 jaunākās paaudzes vēja elektrostacijas ar torņu augstumu līdz apmēram 250 metriem.

Otrs projekts – vēja parks «Stelpe 1» – aptver Birzgales pagasta teritoriju Ogres novadā un daļu kaimiņu novadā, kopumā vairāk nekā 1300 hektāru platībā. Tajā plānota līdz 20 vēja elektrostaciju izbūve ar kopējo jaudu ap 150 megavatiem. Šī projekta ierosinātājs ir SP «Venta», kas saistīts ar Baltijas mēroga atjaunojamās enerģijas attīstību. Arī šim projektam tiek veikts pilns ietekmes uz vidi novērtējums. 

Plānojums ne tikai iezīmē izpētes teritorijas, bet arī nosaka, kur vēja parku izbūve nav pieļaujama. Tie aizliegti ainaviski vērtīgās teritorijās un īpašos ainaviskajos ceļu posmos, kā arī vietās, kur tas varētu ietekmēt dabas vērtības vai kultūras pieminekļus. Papildu ierobežojumi attiecas uz teritorijām ap Lielvārdi, kur vēja parku būvniecība netiek atļauta valsts aizsardzības apsvērumu dēļ. Vienlaikus plānojums paredz, ka vēja elektrostacijas var izvietot rūpnieciskās, tehniskās, lauksaimniecības un mežu teritorijās, ievērojot stingrus attālumus no dzīvojamām ēkām un vides aizsardzības prasības.

Iedzīvotāji pauda bažas par vēja enerģijas projektu koncentrāciju vienā pagastā un to iespējamo ietekmi uz ainavu un dzīves vidi. Plānotāji skaidroja, ka konkrēti vēja parku risinājumi tiek vērtēti atsevišķos ietekmes uz vidi procesos, kuros analizē trokšņus, vizuālo ietekmi, dabas aizsardzības aspektus un iedzīvotāju intereses. Sabiedrības viedoklis šajos procesos tiek dokumentēts un ņemts vērā, savukārt teritorijas plānojums nosaka kopējo ietvaru – kur šāda attīstība vispār ir pieļaujama.

Jāpiebilst, ka tieši jautājums par vēja parkiem bija iemesls, kāpēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, ko vada Raimonds Čudars, apturēja Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus daļās, kas «bez pietiekama datu, izpētes un tiesiska pamatojuma nosaka nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu attīstībai, komercdarbībai un privātpersonu tiesību īstenošanai», un, kas zina, kā šajā ministrijā novērtēs Ogres novada jauno teritorijas plānojumu. 

Teritorijas plānojums nav tikai tehnisks dokuments – tas ir kopējs redzējums par novada nākotni. Tāpēc iedzīvotāju viedoklis un priekšlikumi ir svarīga procesa sastāvdaļa. Publiskās apspriešanas laikā sabiedrībai ir iespēja ietekmēt gala risinājumus, ietekmējot to, kā novads attīstīsies līdz 2040. gadam. Teritorijas plānojuma 1. redakciju apspriedīs līdz 13. martam. Šis dokuments pieejams platformā GeoLatvija. Vasaras vidū taps Teritorijas plānojuma 2. redakcija, kurā iekļaus saņemtos priekšlikumus un ieteikumus. Pašvaldība plāno, ka pēc otrās redakcijas sagatavošanas būs papildu diskusijas un vides izvērtējums, lai plānojumu apstiprinātu līdz gada beigām. 

UZZIŅA

Teritorijas plānojuma apspriešanas publiskās sanāksmes turpinās: 

• 24. februārī pulksten 18 Suntažu un Lauberes pagasta iedzīvotājiem Suntažu pagasta Kultūras nama Lielajā zālē;

• 26. februārī pulksten 18 Madlienas, Krapes un Ķeipenes pagasta iedzīvotājiem Madlienas pagasta Kultūras nama kinozālē «O divi»;

• 3. martā pulksten 18 Taurupes, Meņģeles un Mazozolu pagasta iedzīvotājiem Taurupes pagasta Tautas namā.