Pavasaris Beātes Vaskas ģimenē nekad nav mierīgs. Dzīvojot Ogres ielā, vecmāmiņas vecāku celtajā mājā pie Ogres upes, viņi katru gadu ar īpašu vērību seko līdzi ūdens līmenim. «Ļoti strauji kūst sniegs,» viņa saka, pie mājas raugoties uz redzamās zāles pleķiem, kas vēl vakar bija zem sniega segas. Beāte atceras 2013. gada 16., 17. aprīli, kad Ogre piedzīvoja postošākos plūdus pēdējo gadu laikā – tika pārrauts aizsargdambis pie Norupītes. Toreiz ūdens līmenis pacēlies virs ģimenes mājas vārtiem, pat līdz otrā stāva logiem, pa kuriem laivā tika izglābts viņas vectēvs. Beāte atminas, ka tā bija šķietami mierīga diena, kad viss mainījies dažu stundu laikā. «Tās dienas vakarā mamma ar vecmāmiņu bija teātrī, mājās palika brālis, kuram bija 15 gadu, un vectēvs. Kad ūdens sāka piepildīt mājas pirmo stāvu, viņi devās uz otro, no kurienes tika arī izglābti.»
Pēc plūdiem māja bijusi dubļu pilna, pagalms – ar lieliem ledus gabaliem. Palīgā nākuši kaimiņi un pat sveši cilvēki no pilsētas, kopā zāģējuši ledu, tīrījuši, atbalstījuši cits citu. Kopš tā laika ģimene katru pavasari ir gatava plūdu scenārijam. Ir skaidri zināms, kurš ko darīs, ja situācija kļūs kritiska. Vectēvs jau ir miris, bet mājā dzīvo vecmāmiņa, kura ir gados un ar kustību grūtībām. Tiklīdz parādās plūdu risks, vecmāmiņa tiek nogādāta pie radiem drošībā, mantas un sadzīves tehnika savlaicīgi uznesta otrajā stāvā. Beāte regulāri vēro situāciju upē pie mājām, aizbrauc līdz Kartonfabrikai, kā arī līdz Dārziņiem. «Ja virs ledus kārtas parādās ūdens, tad saprotam – procesi notiek,» viņa saka.
Tagad, kad pie mājām aizsargdambis ir atjaunots, tas sniedz zināmu drošību un mieru, tomēr tas nenodrošina, ka Ogres upes ūdens nevar pacelties pāri dambim. «Bažu, ka dambi atkal varētu pārraut, īsti nav. Vairāk uztrauc, ka upe var pārnākt pāri.» Pirms dažiem gadiem ūdens pacēlies tik augstu, ka līdz dambja malai pietrūcis vien metrs. «Jau bijām sagatavojušies. Par laimi, tas nenotika,» teic ogrēniete. Neskatoties uz pārdzīvoto un satraukumu par iespējamiem plūdiem, Beāte atzīst – ģimene nekad nav domājusi par dzīvesvietas maiņu: «Plūdi noteikti nebūs iemesls, kāpēc šo māju pamest. Mēs apzināmies risku – tā ir mūsu izvēle.»
Ogrēniete atzīst, ka pašvaldība pēdējos gados ir daudz darījusi, lai iedzīvotāji justos drošāk, – iepriekš saņemti brīdinājumi pastkastēs, šogad ieviesta jauna monitorēšanas sistēma, kas ļauj prognozēt situācijas attīstību. Viņa uzskata, ka noderīga būtu arī tiešsaistes kamera, lai iedzīvotāji varētu sekot līdzi ledus kustībai un ūdens līmenim attālināti, nebraucot uz dambi katru dienu. Tomēr galvenais plūdu gadījumā ir skaidrs rīcības plāns. «Ja situācija kļūst bīstama – glābt sevi, savu ģimeni, mājdzīvniekus un zvanīt 112,» viņa saka. Dzīve pie upes nozīmē nepārtrauktu līdzāspastāvēšanu dabas spēkiem – ar zināmu spriedzi, bet arī ar ciešu saikni vietai, ko par savu sauc jau vairākas paaudzes. Tāpēc, katru pavasari raugoties uz neprognozējamajiem Ogres upes ūdeņiem, Beāte cer, ka šoreiz upe paliks savos krastos.
Beāte Vaska rāda uz otrā stāva logu, līdz kuram 2013. gada plūdos pacēlās ūdens, – pa šo logu ar laivu tika izglābts viņas vectēvs
Ja nepiesals – būs ziepes
Aivars Elksnītis Dārziņu Zaļajā ielā dzīvo jau piecus gadus – viņa dzīvesvieta atrodas salīdzinoši augstā vietā pie Ogres upes, tāpēc līdz šim plūdu ūdens īpašumu nav skāris, tomēr tepat zemāk esošajās mājās situācija esot citādāka – upes ūdens ienācis arī mājās. Šodien pat viņš saticis un brīdinājis kaimiņus, kuri te nedzīvo pastāvīgi, lai paceļ mantas. Aivars atminas, ka plūdus kaimiņi piedzīvojuši pirms pieciem, kā arī pirms diviem gadiem. «Domāju, ka šogad varētu būt ziepes, ja nepiesals,» spriež Aivars. Viņš uzskata – ja naktīs pieturēsies sals, situācija būs stabilāka, bet strauja sniega kušana var izraisīt ūdens līmeņa celšanos. Viņš atceras arī 2013. gada plūdus, kad tuvāk upei uzceltu jaunu māju gandrīz aiznesusi straume. Runājot par šodienas situāciju, Aivars norāda, ka upes plūsmu ietekmē izbūvētā hidroelektrostacija – viņaprāt, upe kļuvusi tukšāka, zivju mazāk. «Dambis ir priekšā, zivis netiek augšā,» viņš saka. Lai mazinātu plūdu risku, pašvaldība esot iztīrījusi upes vidū esošo smilšu saliņu, tomēr, viņaprāt, tas situāciju būtiski nav mainījis.
Plūdi – gan risks, gan šarms
Sarunai piebiedrojas rīdzinieks Gatis Valters ar savu haskiju Džegeru. Gatis atbraucis, lai sagatavotos iespējamiem plūdiem. Viņš šeit īpašumu Dārziņu Zāģeru ielā iegādājies pirms pieciem gadiem. «Kad pirkām, pats biju ārvalstīs – brālis atbrauca, apskatījās un teica: skaista vieta, ar potenciālu,» viņš atceras. Toreiz neesot īsti apzinājušies, ko nozīmē dzīvot applūstošā teritorijā. Jau pirmajā gadā pirmais stāvs piedzīvoja plūdus, pirms diviem gadiem applūda arī terase. Šeit viņš periodiski dzīvo gan vasarā, gan ziemā, paralēli saglabājot dzīvesvietu Rīgā. «Man liekas, ka šogad nebūs ziepes, bet visi apkārt saka, ka būs,» viņš nosaka, vērojot upi. «Pirmajā gadā esi iesācējs, neko nezini. Bet visiem citiem, kas te dzīvo, ir savs rīcības plāns pirms palu laika,» smejot saka Gatis. Katrs gads gan esot citāds, un Gatis vairāk paļaujas uz sajūtām un kaimiņu pieredzi. Ja ūdens līmenis ceļas, viņš savāc mantas no terases, nepieciešamības gadījumā demontē granulu kamīnu un paceļ visu augstāk. Attiecīgi sakārto arī citas komunikāciju sistēmas. Plūdi, viņaprāt, nav tikai posts – tajos esot arī savs šarms. «Kad trijos naktī redzi, ka ūdens nāk iekšā, stāvi balkonā un skaties, cik tālu tas nāks… Tā ir interesanta sajūta. Tu īsti neko nevari izdarīt, vien vērot,» pirms pieciem gadiem piedzīvoto apraksta Gatis, piebilstot, ka plūdu pieredze dod zināmu rūdījumu un zināšanas arī par saimniekošanu savā mājā.
Gatis uzskata, ka labāk, lai sniegs strauji kūst, nekā ilgstoši piesalst un rada ledus sastrēgumus. «Ja visu laiku ir plusi un mīnusi, kaut kādā brīdī tas viss var izrauties.» No Ērgļu puses nākošais ūdens vairākās vietās varot sastrēgt – galvenais, lai tas nenotiek kritiskā brīdī. Gatis arī vērš uzmanību hidroelektrostacijas darbībai uz upes, uzskatot, ka tai jāstrādā pēc skaidriem drošības principiem. «HES nav dabisks objekts, tas ietekmē ūdens plūsmu.» Viņš gan atzīst, ka viedokļi par to atšķiras – daži vaino slūžu darbību, citi dabas apstākļus.
Par pašvaldības iesaisti Gatis runā pozitīvi – katru gadu ierodas Pašvaldības policija, izdala brīdinājumus ar informāciju, kur zvanīt un kā rīkoties. Arī VUGD iepriekš palīdzējis tiem, kam tas bijis nepieciešams. Neraugoties uz risku, viņš atzīst – ja būtu jāizvēlas vēlreiz, īpašumu pirktu atkal: «Te ir fantastiski kaimiņi, vasarā un ziemā skaists skats, kādreiz stirnas skrien pāri sasalušajai upei. Skaisti.» Dzīve applūstošā teritorijā nozīmē mācīties caur pieredzi, būt gatavam un pieņemt, ka daba diktē savus noteikumus.
Kaimiņu pieredze lieti noder – Gatis (no kreisās) konsultējas ar kaimiņu Aivaru, kā rīkoties, ja ūdens līmenis Ogres upē sasniegs viņa īpašumu
UZZIŅA
Kur vērsties pēc palīdzības?
Ja ūdens līmenis strauji ceļas un pastāv plūdu draudi, iedzīvotāji var zvanīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112. Ar Ogres novada Pašvaldības policiju var sazināties pa tālruni 65047100 darba laikā no plkst. 8.00 līdz 17.00, zvanot pēc darba laika, zvans automātiski tiks savienots ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa dežūrdaļu.
Ko darīt laikā, kad pastāv plūdu draudi?
* Ja atrodies plūdu apdraudētā teritorijā, savlaicīgi parūpējies par veciem cilvēkiem, bērniem, invalīdiem un slimniekiem, atrodot viņiem šajā laikā drošāku mājvietu pie radiem vai draugiem. Nepieciešamības gadījumā lūdz palīdzību savā pašvaldībā.
* Apzini vietu, kur nepieciešamības gadījumā evakuēt mājlopus, mājdzīvniekus un kā tos nodrošināt ar barību. Ja tādas iespējas nav, savlaicīgi vērsies pēc palīdzības savā pašvaldībā.
* Seko informācijai plašsaziņas līdzekļos. Klausies meteorologu brīdinājumus un seko situācijas attīstībai sava mājokļa tuvumā, informē kaimiņus.
* Noskaidro un saglabā savā mobilajā tālrunī un piezīmju grāmatiņā pašvaldības un operatīvo dienestu tālruņa numurus, lai ziņotu par plūdu sākšanos un saņemtu palīdzību.
* Sagatavo lietas, ko ņemsi līdzi evakuējoties, jo māja var applūst īsā laika sprīdī. Izvērtē, kuras mantas Tev būs nepieciešamas evakuācijas vietā. Ieteicams līdzņemšanai sagatavot ārkārtas gadījumu somu. Ņem vērā! Somai ir jābūt tik smagai, lai Tu pats to varētu panest. Pats minimums, kas jāņem līdzi evakuējoties, ir nauda, dokumenti un sakaru ierīces.
* Sagatavo evakuācijai izmantojamos transportlīdzekļus, piemēram, automašīnas, traktorus u. tml., un peldlīdzekļus, piemēram, laivas, plostus u. tml.
* Lai samazinātu plūdu nodarītos materiālos zaudējumus, pārvieto mantas no pagrabtelpām un pirmajiem stāviem uz augšējiem stāviem vai bēniņiem, nostiprini pagalmā un mājas tuvumā esošus priekšmetus.
* Atstājot māju un saimniecības ēkas, atslēdz elektroenerģijas un gāzes padevi, vietējās apkures ierīces un iekārtas, aizver logus, durvis, lūkas un slēģus.
* Evakuācijas gadījumā paziņo par to tuviniekiem.
