Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem vidējā gaisa temperatūra nākamnedēļ gaidāma aptuveni septiņus grādus virs normas. Jūnijs var kļūt par vienu no karstākajiem Latvijas vēsturē.

Visbiežāk cilvēki cieš no karsta laika radītās ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Daži galvenie rādītāji, kam jāpievērš uzmanība karstā laikā - uzņemt pietiekami daudz šķidruma, uzmanīties no saules tiešajiem stariem, vilkt piemērotu apģērbu un pievērst uzmanību sava ķermeņa reakcijai uz karstumu.

Uzņem pieteikami daudz šķidruma

Karstajās dienās neaizmirsti par ūdens dzeršanu, vēlams izdzert vismaz 8-10 glāzes, un vienmēr nēsāt līdzi ūdens pudeli. Jāmēģina samazināt alkohola, kofeīna un saldināto dzērienu patēriņš, jo tie mēdz cilvēka ķermeni dehidrēt.

Ja ir palielināta svīšana, ieteicams dzert ar elektroīdiem bagātu ūdeni, lai ķermenim netrūktu vajadzīgie sāļi.

Pasargā sevi no saules

Kad saule ir vispēcīgākā (apmēram, no desmitiem rītā līdz četriem pēcpusdienā), lieto sauļošanās krēmu. Ieteicams tāds, kuram “SPF”( “Sun protection factor” – saules aizsardzības faktors) ir vismaz 30. Ja visa diena tiek pavadīta saulē, tad ideāli būtu atkārtoti uzklāt sauļošanās krēmu ik pēc pāris stundām. Ja dodies peldēt, tad biežāk.

Karstā laikā jāvelk piemērots apģērbs – viegls, plats, gaišās krāsās.

Sadali ēdienreizes

Dienās, kad gaisa temperatūra ir ļoti augsta, jāmēģina sadalīt savas ēdienreizes – ēst biežāk, bet mazākas porcijas. Kā arī karstā laikā, augļi un dārzeņi ar augstu ūdens sastāvu (piemēram, arbūzs, gurķis, apelsīns), ir ļoti veslīgi.

Sporto droši

Ja sportošana ir daļa no ikdienas, ne vienmēr to pārtrauc darīt arī karstajā vasaras periodā, un bieži vien treniņi tiek rīkoti svaigā gaisā – saules staros. Tomēr jāatceras, ka drošāk sportot būs dienas vēsākajās daļās – agri no rīta, vai vēlu vakarā. Kā arī sportošanas laikā jāņem atpūtas brīži un jādzer daudz ūdens pirms, pēc un treniņa laikā.

Uzraugi savu veselību

Atpazīsti ar karstuma slimībām saistītus simptomus – galvas reibonis, galvas sāpes, pāatrināts pulss, slikta dūša un samulsums. Ja parādās šādi simptomi, apsēdies paēnā, dzer ūdeni. Sazinies ar ārstu nepieciešamības gadījumā.

Karstajās dienās riskam īpaši ir pakļauti:

Gados vecāki cilvēki (īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni);

Zīdaiņi un mazi bērni (īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu);

Cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem, kā arī tie, kuri ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;

Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas;

Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus;

Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām;

Cilvēki, kuri lieto alkoholu vai narkotikas;

Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (fizisks darbs, sports).