Sēde noritēja neticami mierīgā gaisotnē, ar retiem verbāliem asumiem, tomēr ar vārdu birumu pusotras stundas garumā. Pat Attīstības un infrastruktūras komitejas priekšsēdētājs Egils Helmanis, kuram parasti nav grūti tikt pie teikšanas, vienubrīd atzina, ka tas kļūst sarežģīti, jo deputāti Mariss Martinsons un Uldis Skudra runājot daudz.
Ierosina deviņi, atnāk četri
Lai steidzami risinātu dzeramā ūdens pazušanu un būtiskus ūdensapgādes traucējumus mājsaimniecību akās un urbumos, kā arī ūdens līmeņa kritumu dīķos Ikšķilē un Tīnūžu pagastā, deviņi opozīcijas Ogres novada pašvaldības domes deputāti iesniedza pieprasījumu domes priekšsēdētājam Andrim Kraujam sasaukt komiteju apvienoto ārkārtas sēdi, pieaicinot skarto teritoriju iedzīvotājus un iesaistītās puses. No deviņiem iesniedzējiem uz sēdi bija ieradušies četri.
Par to, pirms pie ziņošanas ķērās Rūdolfs Kudļa, īsā pārmetumu pingpongā iesaistījās E. Helmanis un M. Martinsons. Abu kungu diskusiju noslēdza U. Skudra ar aicinājumu izvairīties no politiska strīda, jo deputāti sanākuši iedzīvotāju dēļ – akās, dīķos un urbumos pazudis ūdens. Sēdes gaitā arī E. Helmanis, līdzīgi kā U. Skudra, norādīja, ka polemika neko neatrisina, un ierosināja dot vārdu iedzīvotājiem – vismaz šajā jautājumā politiskie oponenti izklausījās pārsteidzoši vienoti.
Akas – sausas, mainās vide
Tā kā sēde tika izsludināta ātri, tajā nevarēja piedalīties Valsts vides dienesta pārstāvis. Toties piedalījās SIA «Vides konsultāciju grupa» pārstāvis, kurš SIA «Granāti Pluss» vārdā informēja par situācijas novērošanu karjera «Granāti» areālā. Rūdolfs Kudļa izvērstāk skaidroja sēdes sasaukšanas iemeslus: jautājums aktualizēts, balstoties uz iedzīvotāju atkārtotiem iesniegumiem, un, pēc viņa teiktā, līdz šim tie nav guvuši pietiekamu uzmanību. Viņš iezīmēja vairākas savstarpēji saistītas problēmas.
Pirmkārt, būtiski pasliktinājusies ūdens pieejamība – ūdens akās un urbumos pazūd vai ievērojami samazinās, tostarp arī 3–40 metru dziļurbumos, un tas vairs nav uzskatāms par atsevišķiem gadījumiem. Otrkārt, ir novērota ūdens kvalitātes pasliktināšanās: ūdens kļūst duļķains, palielinās dzelzs saturs, tas nav pieejams regulāri, turklāt nepietiekama ūdens līmeņa dēļ tiek bojāti sūkņi.
Treškārt, konstatētas izmaiņas apkārtējā vidē – strauji krītas ūdens līmenis dīķos, ūdens atkāpjas no krasta, fiksēta zivju bojāeja un ainavas degradācija. Vienlaikus iedzīvotāji norāda uz nepietiekamu atbildīgo institūciju reakciju un pauž bažas par gruntsūdeņu režīma izmaiņām, vairākos gadījumos saistot notiekošo ar karjeru izstrādi.
Iedzīvotājiem ir, ko teikt
Tiesa, tikai sēdes pēdējā trešdaļā pie vārda tika arī vairāki iedzīvotāji, iezīmējot problēmas no savas pieredzes. Tīnūžu pagasta Iedzīvotāju padomes pārstāvis Rolands Cupiks rosināja veikt visu apkārtnē esošo karjeru summāro ietekmi uz vidi, uzsverot, ka tas ir pašvaldības uzdevums. Viņš norādīja, ka pēdējā gada laikā aptuveni 90% iedzīvotāju iesniegumu saistīti tieši ar ūdens problēmām.
Tīnūžu pagasta Iedzīvotāju padomes pārstāvis Rolands Cupiks bija viens no iedzīvotājiem, kurš komiteju sēdē informēja par situāciju karjera apkaimē.
Tīnūžniece Sandra Vilcāne atgādināja, ka jau pirms vairākiem gadiem iedzīvotāji aicinājuši veikt hidroģeoloģisko izpēti, ņemot vērā karjeru koncentrāciju šajā teritorijā. Viņa uzsvēra, ka karjerā «Granāti» aktīvāka darbība sākusies tikai kopš septembra, un šobrīd saņemti daudzi iedzīvotāju iesniegumi. Pēc viņas teiktā, pazemes ūdeņu un avotu sistēma jau tagad ir izjaukta; viņas īpašumā esošajā dīķī ūdens neesot pat aptuveni septiņu metru dziļumā.
Savukārt Tīnūžu iedzīvotāju pārstāvis Edgars Bremze vērsa uzmanību uz vēl vienu aspektu – trokšņu līmeni, kas rodas, karjerā darbinot iekārtas.
Kā rīkoties, kad ūdens pazūd
Situāciju skaidrot uzņēmās pašvaldības Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Eglīts, norādot, ka ne visi secinājumi līdz šim balstīti faktos – daļa veidoti uz pieņēmumu pamata. Viņš vērsa uzmanību arī uz laikapstākļu ietekmi, uzsverot, ka šis ir otrs sausākais gads pēdējo 100 gadu laikā, un tas tiešā veidā ietekmē gruntsūdeņu līmeni.
J. Eglīts atgādināja arī procedūru, kā iedzīvotājiem un citiem iesaistītajiem jārīkojas gadījumos, kad karjeru ietekmes zonās pazūd ūdens. Vispirms par to jāziņo uzņēmējam, kuram trīs stundu laikā jānodrošina minimālais ūdens daudzums, bet astoņu stundu laikā – lielāks apjoms. Kopā ar SIA «Vides konsultāciju grupa» jāveic konkrētās adreses un monitoringa punktu apsekošana, lai noskaidrotu, vai ūdens līmeņa kritums konstatēts vienā vietā vai plašākā teritorijā. Uzņēmējam trīs dienu laikā jāinformē pašvaldība, kas savukārt var veikt pārbaudi no savas puses. Tādējādi, pēc viņa teiktā, rīcības kārtība jau ir noteikta un darbojas. Turklāt uzņēmumam ir pienākums iedzīvotājus uzklausīt un reaģēt režīmā 24/7.
Valsts vides dienesta veidotā karte tika izmantota kā viens no argumentiem.
Sēdes gaitā viņš piebilda, ka atsevišķos gadījumos būtu apsverama iespēja iedzīvotāju īpašumus pieslēgt centralizētajai ūdensapgādei, jo situācijās, kad izmantotais ūdens ir nekvalitatīvs, bet tuvumā pieejama drošāka alternatīva, šāds risinājums varētu būt lietderīgs.
Savu skaidrojumu sniedza arī SIA «Vides konsultāciju grupa» pārstāvis, kurš SIA «Granāti Plus» uzdevumā informēja par veikto situācijas novērošanu. Pēc viņa sacītā, uzņēmums nav saņēmis iedzīvotāju sūdzības par pilnīgu ūdens pazušanu, lai gan atsevišķos gadījumos fiksēti ziņojumi par ūdensapgādes traucējumiem. Pārbaudot šādas situācijas, secināts, ka tās nav saistītas ar karjera «Granāti» darbību. Kā piemērs tika minēts ciemats pie Urgas upes, kur monitoringa urbumā ūdens līmenis saglabājies stabils, ar minimālām svārstībām. Citviet pārbaudītie monitoringa urbumi neatrodas «Granātu» ietekmes teritorijā un neuzrāda karjera ietekmi.
Monitoringa dati liecina, ka lielākā daļa ūdenstilpju atrodas virs dolomīta slāņa un galvenokārt barojas no nokrišņiem. Tikai atsevišķas ūdenstilpes ierīkotas dolomītā, kur ūdens līmenis mēdz būt noturīgāks. Vienlaikus identificētas arī tādas saimniecības, kurām nākotnē pastāv ūdens līmeņa pazemināšanās risks; tajās jau izveidoti rezerves ūdensapgādes avoti, lai mazinātu iespēju palikt bez ūdens.
Viņš aicināja vērtēt situāciju plašākā kontekstā, uzsverot, ka atradnē iegūtie materiāli tiek izmantoti ne tikai Tīnūžu pagastā, bet arī citviet Latvijā, tostarp Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūras projektos. Pašvaldībai, viņaprāt, būtu jābalstās datos un faktos, nevis emocijās. Savukārt gadījumos, kad ūdenī konstatējams paaugstināts dzelzs saturs, tas raksturīgs Latvijas pazemes ūdeņiem kopumā, un risinājums ir atbilstošu attīrīšanas iekārtu – atdzelžošanas un mangāna noņemšanas – uzstādīšana.
Kā nu bez savstarpējiem dzēlieniem
Ja sēdes sākumā vēl tika cerēts uz mierīgu faktu apmaiņu, tad tuvāk noslēgumam diskusija jau bija ieguvusi klasisku pašvaldības politikas noskaņu – ar savstarpējiem pārmetumiem, personīgām replikām un, protams, arī dažiem neaizmirstamiem tēlainiem salīdzinājumiem.
Piemēram, A. Krauja arī atgādināja, ka tiesa savulaik atļāvusi «Granāti Pluss» sākt darbu, pie viena norādot, ka M. Martinsons nu mēģinot savas agrākās izvēles pāradresēt iedzīvotājiem – visai tiešs mājiens uz viņa darba laiku Ikšķiles novada domē. Ar vēl krāsaināku salīdzinājumu klajā nāca E. Helmanis: «Martinsona kungs, jūs esat līdzatbildīgs, ka karjeru kopums ir tur, kur ir, nevajag tēlot svēto Indijas govi.» Viņa oponents nepalika parādā: «Un tad es arī gaidu no Kraujas kunga Helmaņa vietā atvainošanos par svēto govi.»
Sēdes noslēgumā arī A. Krauja nenovaldījās, aicinot M. Martinsonu nemulsināt iedzīvotājus un noskaidrot «gūglē», ko nozīmē arogance, jo šādu attieksmi Martinsons pārmeta Ogres novada pašvaldībai. Domes priekšsēdētājs piebilda, ka, izlasot skaidrojumu, iespējams, Martinsonam nāksies spogulī ieraudzīt pašam sevi.
Beigas labas, viss labs?
Sēdes noslēgumā A. Krauja iezīmēja turpmāko rīcību. Pašvaldība izvērtēs situāciju novadā kopumā un sadarbībā ar Komunikācijas nodaļu izstrādās iedzīvotājiem saprotamāku «ceļa karti», kurā būs skaidri norādīts, kā rīkoties un pie kā vērsties ūdens problēmu gadījumos. Tiks pārskatīta arī esošā situācijas novērošana, izvērtējot iespējas to uzlabot, kā arī analizēta problēmu izplatība pa teritorijām, lai precīzāk saprastu to cēloņus. Plānots apkopot arī M. Martinsona izteiktos priekšlikumus un turpināt darbu ar tiem, bet trokšņu jautājumā pašvaldība vērsīsies Veselības inspekcijā. Savukārt par iespējamu jaunu hidroģeoloģisko izpēti paredzētas sarunas ar Valsts vides dienestu. Konkrēti termiņi netika nosaukti, taču darbs pie risinājumiem tikšot sākts pēc iespējas drīzāk.
