Velta Gobiņa: Ja būs miers, būs arī viss pārējais

Skolotāja Velta Gobiņa, lai gan jau nosvinējusi savu 82. dzimšanas dienu, joprojām nav zaudējusi optimismu, dzīvesprieku, darbīgumu un dzirkstelīti, par kuru viņu tik ļoti mīl un ciena gan skolēni, gan kolēģi. Vēl nedaudz, un būs jau 60 gadu, kā viņa mēro ceļu uz skolu, lai nodotu savas zināšanas jaunajai paaudzei. Skolotājas darbības lauks ir grūti aptverams – ķīmijas pasniegšana astotklasniekiem, aizvietojot arī kolēģus vidusskolas klasēs, skolēnu zinātniski pētniecisko darbu vadīšana, darbs ar skolēniem ar īpašām vajadzībām, dalība projektos «Erasmus+», «PumPurs», Ekoskolas koordinēšana, modernās tehnoloģijas, attālinātās mācības, mūžizglītības pasākumi, aktīva dalība, palīdzot Ogres novada sociāli neaizsargātajiem cilvēkiem, arī Ukrainas iedzīvotājiem. Vietējā kopiena novērtējusi skolotājas Veltas paveikto – viņa kopš 2016. gada ir «Goda lielvārdiete», bet 2014. gadā tikusi atzīta par labāko ķīmijas skolotāju Latvijā un saņēmusi «Emīlijas Gudrinieces balvu». Tagad šiem novērtējumiem pievienosies arī viens no augstākajiem Valsts apbalvojumiem, ko Gobiņas kundze turpmāk ar lepnumu nēsās valsts svētkos.

«Man piezvanīja paziņa un apsveica – tā uzzināju par piešķirto augsto valsts apbalvojumu. Protams, bija neizmērojams prieks un acīs sariesās asaras, ka mans mūža darbs ir tik augstu novērtēts. Es nedomāju, ka pēc apbalvojuma saņemšanas darīšu ko citādāk. Vienmēr savu darbu esmu darījusi ar sirdi un dvēseli,» saka Velta Gobiņa, piebilstot, ka ģimenē vienmēr atzīmēta Latvijas dzimšanas diena, arī tolaik, kad to nedrīkstēja. «Latvijai dzimšanas dienā gribu novēlēt, lai būtu miers. Tad būs arī viss pārējais. Tie, kas sūdzas, ka viss ir slikti, nav redzējuši trūkumu. Novēlu, lai cilvēki vairāk ieklausītos viens otrā, saglabātu cieņpilnas savstarpējās attiecības,» saka Gobiņas kundze, piebilstot, ka šogad sakarā ar to, ka būs jādodas uz Prezidenta pili saņemt apbalvojumu, izpaliks dalība skriešanas sacensībās «Rembates aplis», kas ik gadu par godu Latvijas dzimšanas dienai notiek tieši 18. novembrī un kurā piedalās vairāk nekā 200 dalībnieku. Gobiņas kundze šajās sacensībās startējusi trīs reizes. Arī 18. novembrī ierastās svētku pusdienas ģimenes lokā būs jāatliek uz nedēļas nogali.

Baiba Klepere: Sava valsts ir jāciena

Uzzinot par augsto valsts apbalvojumu, patīkami pārsteigta bija arī Baiba Klepere. «Sākumā nevarēju pat īsti noticēt. Kad apjautu, tad, protams, biju ļoti priecīga un gandarīta. To jau pat nevar aprakstīt – tās sajūtas. Šo apbalvojumu vairāk uztveru kā visa mūža darba novērtējumu, jo man droši vien vairs nebūs daudz jaunu panākumu – kādreiz jau būs jādodas arī pelnītā atpūtā, bet šobrīd turpināšu strādāt tāpat kā iepriekš – no sirds, pēc labākās sirdsapziņas, kamēr vien būs spēks, ar ļoti nopietnu attieksmi pret darbu un apziņu, ka esmu novērtēta,» saka Kleperes kundze, piebilstot, ka apbalvojums arī pašai liek pārdomāt un atskatīties uz paveikto. Visa mūža garumā sasniegumu bijis daudz. «Ja tā visu kamolu pārtin atpakaļ, tad, protams, nejūtos, ka šis apbalvojums būtu piešķirts nepelnīti. Esmu tiešām daudz izdarījusi, bet katrā ziņā – nebiju gaidījusi tādu apbalvojumu. Jautāta, ko, viņasprāt, nozīmē kalpot Latvijai, Kleperes kundze teic: «Kamēr vien Latvijas bērni būs dziedāt griboši, tikmēr netrūks pedagogu, kas ar viņiem labprāt strādās un kalpos Latvijai no visas sirds. Es nekad neesmu lietojusi skaļus vārdus, bet sirdī, jā – mēs visi kalpojam Latvijai. Šogad Latvijas dzimšanas diena man būs citādāka, nekā ierasts, jo došos uz Rīgu saņemt apbalvojumu, bet mums vienmēr valsts svētkos bija īpaša tradīcija. Svētki sākas jau 17. novembrī, kad Lielvārdē notiek valsts svētku koncerts. Tas jau ir ļoti sen, un tas ir tik pašsaprotami, ka šis datums ir neaizskarams – neko citu tajā dienā neplānojam. Savukārt 18. novembrī pie mums uz svētku pusdienām sabrauca visa ģimene. Ja bija iespēja, braucām skatīties salūtu vai kādus pasākumus Rīgā,» atceras Baiba Klepere, novēlot cilvēkiem mazāk gausties, mazāk apskaust citus, kuriem ir kaut kas vairāk, un neskatīties tik daudz uz citām valstīm, bet domāt par to, ko mēs paši varam izdarīt savā zemē labu. «Skatoties sociālajos tīklos, bieži domāju – ja mēs vēlamies, lai mūsu bērni aug par cilvēkiem, kas ciena savu zemi, tad mums pašiem vajadzētu mazāk zākāties. Jo ir lietas, kas, manuprāt, ir neaizskaramas – tā ir mūsu valoda, karogs, himna un arī mūsu prezidents. Vajadzētu cienīt to, kas mūsu valstī ir. Ja paši cienīsim savu valsti un tās vadītājus, arī citi mūs cienīs,» saka Baiba Klepere.

Ivars Kaļķis: Lai izdodas kļūt vienotiem

Par Atzinības krusta virsnieku iecelts sabiedriskais darbinieks, Ogres Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, kurš vairākus gadus vadījis arī Latvijas Politiski represēto apvienību. «Sajūtas nenoliedzami ir patīkamas. Šis apbalvojums nozīmē, ka ir novērtēts mans darbs. Tas licis atskatīties uz paveikto. Cik spēks un enerģija atļaus, turpināšu darboties tālāk. No saviem vecākiem vienmēr esmu zinājis, kas ir 18. novembris, šogad tas man ir emocijām piepildīts kā nekad,» saka I. Kaļķis. Jautāts, ko gribētu Latvijai novēlēt dzimšanas dienā, viņš pauž sarūgtinājumu par to, kas sabiedrībā notiek pēdējās nedēļās, par to, cik sašķelta tā kļuvusi. «Vēlētos, lai izdotos rast savstarpējo sapratni un atkal kļūt vienotiem, jo jau tā netrūkst kreņķu par karu Ukrainā,» saka I. Kaļķis.

Antoņina Bļodone: Ir svarīgi būt cilvēkam

Par Viestura ordeņa komandieri ieceltaLatvijas armijas Štāba bataljona komandiere, pulkvede Antoņina Bļodone, kura saistīta ar Bļodonu dzimtu Lielvārdē un ir arī Sieviešu hokeja kluba «Ogres Grācijas» spēlētāja. Viņas vīrs ir no Lielvārdes Bļodonu dzimtas. Tur joprojām dzīvo viņa tuvinieki un vecāki. Antoņina Bļodonu mājās ir biežs un gaidīts viesis. «Ziņu, ka man ir piešķirts augstais valsts apbalvojums, saņēmu, būdama ārpus Latvijas, un jutos ļoti apmulsusi. Tā bija sestdiena, un man bija jādodas vakariņās. Es pat nevaru aprakstīt to mirkli. Vienīgais, ko atceros – tas bija ļoti sievišķīgi un emocionāli. Protams, līdz asarām aizkustināja, jo mēs visi strādājam, visi Latvijā kaut ko darām, un tas, ka Tevi novērtē, ir milzīgs pagodinājums. Protams, tas bija ļoti patīkami, un nolēmu, ka man tas kaut kā jānosvin. Savā sievietes prātā domāju – esmu jau saģērbusies, bet uzvilkšu kurpes ar mazu papēdi, lai vismaz simboliski to brīdi nosvinētu. Atrodoties ārzemēs, īsti nevarēju ar kolēģiem dalīties priekā, jo viņiem tas neko daudz neizteiktu. Bet vismaz pati sev par godu to nosvinēju. Pēc tam, protams, sazvanījos ar ģimeni, kas par mani bija ļoti priecīga,» stāsta Antoņina. Bļodonu dzimtā šis tagad ir jau otrais augstais valsts apbalvojums. Savulaik to saņēmusi vīra vecmāmiņa, kura nu jau ir aizsaulē, – Dzidra Bļodone. Viņai piešķirts 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.

«Esmu no darītājiem, un arī Dzidriņa bija no darītājiem. Tāpēc, jā, es turpinu šo latviešu darītāju ceļu. Apbalvojums viennozīmīgi uzliek papildu atbildību. Man uzreiz bija sajūta, ka tagad būs jādara vēl vairāk. Es jau tā cenšos un pildu savu dienestu no sirds, bet tagad, šķiet, tas būs vēl ar dubultu sparu. Lai gan, kur vēl vairāk? (Smejas.) Tas nozīmē, ka mani novērtē, man uzticas. Apbalvojums motivē darīt un neapstāties savā ceļā, liek domāt par to, kas vēl priekšā. Ir tik daudz darbu un ideju – Dievs dod spēku un enerģiju tos visus īstenot,» saka Antoņina, piebilstot – kalpošana Latvijai, tie nav tikai bruņotie spēki. «Tas nozīmē dzīvot Latvijā un darīt labu. Ja cilvēks dzīvo ar vispārcilvēciskām vērtībām – ar cieņu un mīlestību pret citiem –, tā jau arī ir kalpošana valstij. Strādāšana, ģimenes veidošana – tas ir ļoti svarīgi. Ja nebūs bērnu, tad kam gan mēs to visu darām? Ja neveidosies ģimenes, mēs izzudīsim kā tauta un valsts. Dzīvot Latvijā, strādāt un censties būt labam un pieklājīgam, cieņpilni izturēties vienam pret otru, ar atdevi pildīt savu darbu – tas viss ir kalpošana valstij. Neviens darbs nav mazs – katrs ir svarīgs ieguldījums. Ir tie, kas tieši sargā valsti bruņotajos spēkos, bet ir arī mediķi, skolotāji, galdnieki, žurnālisti – jebkurš, kas dara savu darbu godprātīgi, kalpo Latvijai,» saka A. Bļodone, kuras valsts svētki šogad sāksies ar dievkalpojumu baznīcā, tad ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, protams, arī parādi 11. novembrī Krastmalā. Tad, tāpat kā citiem apbalvotajiem, būs jāsaņem augstais valsts apbalvojums un būs arī svētku koncerts.

«Valsts dzimšanas diena man nozīmē ļoti daudz – tā ir mūsu valsts neatkarība. Būt latvietim un dzīvot neatkarīgā valstī – tā ir liela laime. Pasaule ir plaša, bet nekur citur mēs neesam tik piederīgi un vajadzīgi kā šeit, Latvijā. Es ļoti labi atceros, kā bija padomju laikā, tāpēc zinu – tā ir laime dzīvot brīvā Latvijā un būt kopā ar savējiem. Ikvienam varu novēlēt būt laimīgiem un rūpēties ne tikai par sevi, bet arī par cilvēkiem blakus – par ģimeni, vecākiem, bērniem, radiem, kaimiņiem. Mans novēlējums ir viens: būt cilvēkam,» saka Antoņina Bļodone.

UZZIŅA

Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta svinīgā pasniegšanas ceremonija plānota Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienā, 2025. gada 18. novembrī, pulksten 15.30 Rīgas pilī.