Kā aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" pārstāve Anna Kononova, būvprojekts paredz esošā autoceļa Rīga-Ērgļi posma ar grants segumu pārbūvi, izveidojot asfaltbetona segumu. Būvprojekta īstenošanai nepieciešami 9,5 miljoni eiro, taču patlaban šāds finansējums nav pieejams, izteicās Kononova.
Pagājušajā piektdienā Suntažos notika sanāksme par Kangaru ceļa atjaunošanu, kurā piedalījās gan viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) un Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA), kā arī liels skaits iedzīvotāju.
Helmanis uzsvēra, ka Kangaru ceļš ir svarīgs ne tikai Suntažiem, bet arī visam Ogres novadam, jo tas ietekmē ne tikai dzīves kvalitāti, bet arī reģiona attīstību kopumā. Viņš kritiski novērtēja esošo situāciju, norādot, ka ceļš ir gaidīts jau 20 gadus, un tā sakārtošana būtiski uzlabos Suntažu pievilcību. Šajā sanāksmē Helmanis pārmeta pārlieku lielas rūpes par vides aizsardzību tā vietā, lai gādātu par to, kā dzīvo cilvēki.
Bērziņa atzina, ka Kangaru ceļa projekts ir ļoti svarīgs, taču tā attīstību kavē vides aizsardzības prasības. Viņa skaidroja, ka projekts bija iestrēdzis kopš 2021. gada, bet tas ir VVD vērtēšanā.
Kā skaidro Jalinska, autoceļš vienā no posmiem šķērso Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritoriju ("Natura 2000") - dabas liegumu "Lielie Kangari", pamatojoties uz to, ceļa pārbūvei 2020. gadā tika veikts ietekmes uz vidi novērtējums (IVN).
Ņemot vērā IVN ziņojumā un Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā iekļautos obligātos nosacījumus vides ietekmju samazināšanai, VVD sagatavoja tehniskos noteikumus, kuros izvirzītie nosacījumi bija jāņem vērā, izstrādājot būvprojektu.
Jalinska atgādina, ka 2023. gadā iesniegtajā būvprojektā iekļautie vides risinājumi nenodrošināja IVN ziņojumā izvirzīto prasību izpildi, tai skaitā nenodrošināja sertificēto dabas ekspertu atzinumos izvirzītos nosacījumus. Līdz ar to VVD to nevarēja akceptēt.
Atkārtoti būvprojekts VVD tika iesniegts 2024. gada novembrī, tomēr arī tas neatbilda izvirzītajām prasībām. Pēc vairākkārtējām konsultācijām un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas šā gada 17. janvārī VVD konstatēja, ka būvprojekts atbilst visām izvirzītajām prasībām un operatīvi, dienas laikā, to saskaņoja, uzsver Jalinska.
Suntažos notikušajā sanāksmē runāts arī par finansējuma piesaisti Kangaru ceļa pārbūvei. Bērziņa norādījusi, ka atbildība par to ir Satiksmes ministrijai. Tiek apsvērta iespēja izmantot Eiropas fondu pārdali, taču, lai to īstenotu, nepieciešama aktīva pašvaldību un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas iesaiste.
Sanāksmes dalībnieki vienojās par tālāko rīcību, uzsverot, ka Kangaru ceļa izbūve ir ne tikai ekonomisks, bet arī sociāls jautājums, kas būtiski uzlabotu reģiona pieejamību un dzīves kvalitāti.
