Brīvību zaudējam pamazām
Kā zināms, pildot pagājušā gada nogalē Saeimas noteikto likumā “Par nodokļiem un nodevām”, valdība nupat vasarā ir noslēgusi formālo sabiedrisko apspriešanu noteikumu grozījumu projektam, kas nosaka stingrāku uzraudzību iedzīvotāju darbībām ar savu naudu bankomātos. Lielāko satraukumu rada iecere, ka par skaidras naudas iemaksāšanu bankomātā virs 750 eiro un skaidras naudas izņemšanu no bankomāta virs 1500 eiro, bankām būs jāsūta automatizēta sliekšņa deklarācija Finanšu izlūkošanas dienestam, kas to tālāk pārsūtīs Valsts ieņēmumu dienestam.
Šai iecerei ir jāstāv pretī – par to visi šajā atklātajā sapulcē sanākušie bija vienisprātis.
J.Baško atgādināja, ka demokrātijā vairākumu neveido pūlis, kas būtu vienprātīgs visos jautājumos. “Demokrātijā vairākumu konkrētā jautājumā veido dažādi sabiedrības locekļi, kuriem gadās būt vienisprātis par konkrētu sabiedrības organizācijā pielietojamu līdzekli. Viņu mērķi šī līdzekļa atbalstīšanā var būt un parasti tā arī ir – ir dažādi.”
Uz skatuves kāpa arī radošās sfēras pārstāvji, lai paustu savu pārliecību, ka “brīvība pastāv neatkarīgi ne no kā”. Pianists Vestards Šimkus vien bilda, ka katram pašam jānonāk pie atbildes, “cik augstu cenu esam gatavi maksāt tiem, kurus mūsu brīvība biedē”. Viņš ticot, ka brīvība ir arī viens no priekšnoteikumiem, lai cilvēks varētu rīkoties godprātīgi un tikumiski.
“Sabiedrība parasti savu brīvību zaudē pamazām soli pa solim, varai aizbildinoties ar to, ka tā rīkojas sabiedrības labā un biedējot mūs ar brīvības neierobežošanas sekām. Atcerēsimies, ka šādi zaudētu brīvību ir ļoti grūti atgūt. Dodot varai tiesības aizvien vairāk kontrolēt mūsu personīgo dzīvi, skaidras naudas darījumus un runas, nonākam paradoksālā situācijā – brīvība tiek aizvien vairāk mazināta, lai it kā to nosargātu. Ja mums nav brīvības runāt skaidru valodu un rīkoties ar skaidru naudu, tad mums brīvības nav vispār,” tā V.Šimkus.
Demos IX sesijā "Skaidra valoda par skaidru naudu un brīvību" uzrunu saka pianists Vestards Šimkus. Foto - OgreNet
Brīvību kā galveno personīgo vērtību akcentēja LTRK līderis Aigars Rostovskis. “Tādēļ arī savos 20 gados nācu un stāvēju barikādēs, jo gribēju dzīvot brīvā valstī, ceļot un lai mani neviens neierobežotu. Par brīvību ir jācīnās katru dienu, citādi tā tiks atņemta,” tā A.Rustovskis. Arī viņš apšauba, ka ideja par skaidrās naudas ierobežošanu kā līdzekli apkarot ēnu ekonomiku ir pamatota. Viņš kritizē valsts spēju pacelt ekonomiku tādā mērā, kā to izdarījušas ir kaimiņvalstis. “Tās mums ir soli priekšā gan ar investīciju piesaisti, gan eksporta apjomu. Ja arī mēs piesaistītu investīcijas un palīdzētu Latvijas uzņēmējiem straujāk eksportēt, tad varētu iekasēt nevis dažus miljonus, bet miljardus, kā to dara igauņi un lietuvieši.” Viņš skaidro, ka šobrīd Latvijā ap 5000 uzņēmumu samaksā ap 90% nodokļu masas, un mazā biznesa un privāto norēķinu pamatuzdevums nebūt nav maksāt nodokļus. “Tie ir jāmaksā lielajam un vidējam biznesam. Mazajam biznesam galvenais uzdevums ir sociālais aspekts – lai cilvēki var izdzīvot, pabarot ģimenes un nesēdētu valstij uz kakla.”
"Šis pasākums nav tikai par naudu, bet par kaut ko vairāk – par brīvību, privātumu un mūsu tiesībām," tā pauda bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks (LA). Viņš ir gatavs runāt publiski par šim tiesībām, atsaucot atmiņā laiku, kad gāja demonstrācijās pret padomju varu vēl kā students – “80. gadu otrajā pusē gāju demonstrācijās divu iemeslu dēļ - pirmais bija mūsu nacionālā neatkarība un valstiskā brīvība un otrs – mana individuālā brīvība."
Ierobežošana kā kontroles mehānisms
A.Pabriks un vēl vairāki runātāji norādīja uz bažām par pieaugošo kontroles iedibināšanu pār sabiedrību.
"Pat demokrātiskās valstīs parādās dažādi riski, lai arī it kā viss notiek tikai mūsu labā un drošības vārdā, un it kā ne jau lai mūs kontrolētu, bet tai pat laikā šobrīd ES parādās likumdošana par elekrtoniskās saziņas informācijas kontrolēšanu. Tiks kontrolēts, ko jūs plānojat rakstīt whatsapp vai kur citur, bet atkal tas esot paredzēts tam, lai it kā tikai izskaustu noziedzību," tā A.Pabriks. Viņš savā uzrunā uzsvēra - "katram ir tiesības rIkoties ar savu naudu, kā viņš to vēlos, nevienam par to nav jāatskaitās."
Uzņēmējs Viesturs Tamužs skaidroja, ka vara šobrīd mēģina arvien vairāk kopā sasiet trīs cilvēkam piemītošās identitātes – fizisko, sociālo un digitālo. Izteikts galējais piemērs šim esot Ķīnā, tomēr arī Latvijā ilgākā laika griezumā no tā nav pasargāta. Tomēr skaidras naudas aprite atstāj reālu vietu cilvēka privātumam, ko nevar valsts izsekot. “Uzskatu, ka šīs skaidrās naudas izskaušana paredzēta, lai pastiprinātu kontroli pār mūsu katra personīgo dzīvi. Mums ir jācīnās pret šiem centieniem. Lai arī domāju, ka arvien vairāk privātums samazināsies.”
“Šobrīd ir varas greizsirdība uz indivīda brīvību, kas rezultējas izmisīgā pastāvīgā pieaugošā kontrolē – no kurienes nauda, kur tu biji, ko darīji, šis izskaidrojums nav ticams, domā citu, līdz “uzsit zilu aci” vai aizved ar ātrajiem, kas indivīda un valsts attiecībās nozīmētu – ka tevi pratina un represē vai bloķē kontus,” reizē tik asi un tēlaini savu nostāju pamatoja Rīgas domes deputāts Ēriks Stendzenieks (LPV). Viņš skaidro naudu saredz kā absolūtu brīvības izpausmi un godīgu cilvēcisko attiecību veidu. “Ikvienā privātā saimniecībā turpat 10-15 un pat vairāk tūkstoši skaidrā naudā var aiziet - malkai, krūmgriešanai, vistām, olām, zaļumiem. Jūs nevarat to ierobežot! Kāda ēnu ekonomika? Kurš pie pilna prāta kriminālo aprindu pārstāvis lietos atslēgas vārdus terorisms, noziedzība savās sarakstēs? Tātad sitienus saņems normālie pilsoņi un indivīdi. Un vēl - pelēkā ekonomika un tās nauda atgriežas budžetā caur akcīzēm, PVN, Rimi, Statoil. Vienīgais, kas neatgriežas ir korupcijas nauda, tā nogulsnējas ofšoros, kriptos un citur,” tā Stendzenieks, bilstot, ka valstij vajadzētu novērtēt, ka “labprātīga nodokļu maksāšana vispār ir ārprātīgs labas gribas žests un pretimnākšana no iedzīvotājiem.”
Arī 14.Saeimas deputāts Edgars Tavars (AS) uzsvēra, ka skaidras naudas aprites ierobežošanas mērķis ir pilnīga sabiedrības kontrole. “Jautājums, cik tālu mēs katrs esam gatavi tam pakļauties? Un vai esam brīva vai sezonāla valsts? Kur pēdējo reizi ir notikuši kādi nopietni sabiedrības piketi pie Saeimas? Mums ir jāatjauno brīvības sajūta un skaidra nauda ir zināms simbols tam.” Viņš atgādina iesīkstējušo izpratni, ka postpadomju valstīs skaidra nauda asociējas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un koruptīviem darījumiem, bet demokrātiskās valstīs skaidra nauda tomēr ir simbols brīvībai. “Tomēr esam iegājuši šobrīd apātijā, gaidot risinājumus tad no Briseles, tad Maskavas, šobrīd gaidām ziņas no Vašingtonas. Pašiem ir jāiestājas par savu demokrātiju un brīvību - gan liberālākajiem, gan konservatīvākajiem.”
2025. gada 19. augustā Esplanādē aizvadītajā Demos IX sesijā "Skaidra valoda par skaidru naudu un brīvību" runas teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), Saeimas deputāti Edgars Tavars (AS) un Jānis Grasbergs (NA), Rīgas domes deputāts Ēriks Stendzenieks (LPV), bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks (LA), ekonomists un TZV līderis Guntars Vītols, drīzumā topošās partijas Austošā saule līderis Raivis Zeltīts, zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks, uzņēmēji Aigars Rostovskis un Viesturs Tamužs, mūziķi Aivars Hermanis un Vestards Šimkus, kā arī biedrības Konservatīvās domas konference valdes loceklis, sapulces vadītājs Jāzeps Baško.
Uzziņai:
Kā vēsta LETA, plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.
To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu. Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.
