«Latvijas pasta» vadība atbildi uz jautājumu, kā pēc ēkas pārdošanas Ogrē plānots organizēt pasta pakalpojumus, piemēram, kur varēs nosūtīt ierakstītu vēstuli, nav sniegusi. Taču saskaņā ar izsoles nosacījumiem ēkas jaunajiem īpašniekiem vēl gadu būs jānodrošina telpas pasta pakalpojumu sniegšanai. Izsole notiks 24. novembrī.

VAS «Latvijas pasts» valdes loceklis Kristaps Krūmiņš sarunā ar kolēģiem no «ReTV» norāda, ka ir veikts novērtējums un, lai savestu kārtībā pasta ēku Ogrē, Brīvības ielā 38, būtu nepieciešamas samērā lielas investīcijas, tāpēc ēku nolemts pārdot. Turklāt, novērojumi liecinot, ka pasaulē, tostarp Latvijā, klienti vēlas saņemt pasta pakalpojumus, nevis nākot uz pasta nodaļām, bet izmantojot pakomātus, kur var gan saņemt, gan nosūtīt kā vietējos sūtījumus, tā ārzemju. Viņaprāt, pasta nodaļām vajadzētu būt lielveikalos, kur ir lielāka cilvēku plūsma, nevis kādā atsevišķā ēkā. 

Izsolē piedāvātais īpašums sastāv no trīs ēkām – pasta ēkas 586,60 kvadrātmetru platībā, divstāvu kantora ēkas (560,30 kvadrātmetru), vienstāva ēkas (122,10 kvadrātmetru) un zemes (1799 kvadrātmetri). Izsoles sākumcena ir 213 000 eiro. 

Nomnieki jaunu telpu meklējumos

Pasts aizņem tikai dažas telpas ēkas pirmajā stāvā, kas pirms sešiem gadiem renovētas. Pirmajā stāvā pajumti radis arī šūšanas salons, vairāki nomnieki mīt arī ēkas otrajā stāvā un vienstāva ēkā iekšpagalmā, kuri faktiski jau labu laiku dzīvo, ja tā var teikt, uz koferiem, jo runas par iespējamo pasta ēkas pārdošanu klīst jau vismaz pāris gadus. Nomnieki laika gaitā mainījušies. Šobrīd arī ēkas otrajā stāvā atrodas šūšanas darbnīca, tiek sniegti grāmatvedības pakalpojumi, strādā arhitektu birojs, reklāmas laikraksta «Kaleidoskops» un ir arī laikraksta «Ogres Vēstis Visiem» redakcija, bet ēkā pasta iekšpagalmā darbojas Radošais kvartāls «Pasts». Pēc ēkas pārdošanas jaunajam īpašniekam nav pienākums turpināt īres līgumus ar esošajiem nomniekiem, un viņiem, visticamāk, būs jāsāk lūkot pēc jaunām mājām.

SIA «OVV» valdes locekle Eva Lūse teic, ka laikraksta redakcijai, lai gan darbinieki pandēmijas laikā darbu lielākoties iemācījušies organizēt attālināti, savas telpas, kur tikties ar lasītājiem, ir ļoti svarīgas. Viens no aspektiem ir atgriezeniskās saites uzturēšana, jo nav tādas dienas, kad redakcijā kāds neiegrieztos, gan lai izteiktu viedokli par publikācijām, gan lai ierosinātu jaunas tēmas vai vienkārši aprunātos par dzīvi, vai ievietotu laikrakstā sludinājumu. Ne mazāk svarīgs iemesls apmeklējumam ir tas, ka redakcijā iespējams pasūtīt laikrakstu nākamajiem periodiem, maksājot tikai un vienīgi noteikto abonēšanas cenu, bet, pasūtot pastā, pat tikai vienu laikrakstu vienam mēnesim, pie abonēšanas maksas jāpiemaksā vēl apkalpošanas maksa pusotra eiro apmērā, kas abonēšanu nenoliedzami sadārdzina.

Protams, ziņa par gaidāmo izsoli īrniekus satrauc, bet laikraksta lasītāji var neuztraukties – tikšanās vieta ar redakcijas darbiniekiem būs arī turpmāk, pat ja tā vairs neatradīsies pasta ēkā. 

Par jaunas mājvietas meklējumiem sāk domāt arī šuvēja Zane Miķelsone, kuras šūšanas salons jau 14 gadu atrodas pasta ēkas otrajā stāvā. Zane teic, ka atrast jaunas un piemērotas telpas nebūs viegli, jo gribētos, lai māja ir ar vēsturi, atbilstoši salonā «Brire Vintage» radītajai noskaņai. Bet, lai vai kā, klienti, kuri novērtējuši viņas darba kvalitāti, prasmīgo šuvēju uzmeklēs arī citās telpās, lai kur tās būtu, protams, labāk, ja tās ir viegli un ērti sasniedzamas, kā tas ir pasta mājā. To, ka agrāk vai vēlāk telpas būs jāatbrīvo, īrnieki zinājuši jau sen– pārslēdzot līgumu, tajā norādīts, ka māja tiks pārdota un līgumus būs jāpārslēdz ar jaunajiem īpašniekiem vai telpas jāatbrīvo.  

Jaunu telpu meklējumos ir arī Radošais kvartāls «Pasts», kurš ēku pasta iekšpagalmā sāka apdzīvot pirms trim gadiem. Radošā kvartāla vadītāja Signe Kraukle teic, ka mākslinieki telpās jau iedzīvojušies un mazliet sāp sirds arī par veiktajiem ieguldījumiem – pašu spēkiem sakārtota elektroinstalācija, pārvilkta kanalizācija, veikts telpu remonts. Taču teikums par iespējamo telpu pārošanu līgumā bijis ietverts jau tolaik, jau pirms trim gadiem. Tagad viss, iespējams, būs jāsāk jaunās telpās. 

Nomnieki atzīst, ka tas, cik ilgi viņi varēs palikt līdzšinējā mājvietā, lielā mērā atkarīgs no jaunā ēkas īpašnieka un viņa nākotnes plāniem. Nomnieki jau sākuši apzināt netālu esošās brīvās telpas gan kādreizējā Ogres tipogrāfijas ēkā, gan citviet. Iespējams, kādu laiku nekas vēl nemainīsies, tomēr jau pavisam drīz ilglaicīgajai un raibajai pasta vēsturei šajā ēkā tiks pielikts punkts. Tāpēc – mazliet no vēstures. 

Dzīvoja virs pasta, pagalmā šūpojās un turēja vistas 

Ogres pasta ēka būvēta Latvijas pirmās brīvvalsts perioda būvniecības ziedu laikos, 1936. gadā, un ir unikāla ar to, ka vairāk nekā 80 gadu saglabājusies kā autentisks objekts – praktiski nemainītā veidā. Šī ēka atzīta par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli. 

1935. gadā, pateicoties satiksmes ministram, Pasta un telegrāfa departamenta vadībai, kā arī Ogres pilsētas pašvaldībai, Ogrē, Brīvības ielā 38, tika uzsākta tagadējās pasta ēkas būve, kas pabeigta 1936. gada 14. novembrī (arhitekts Dāvis Zariņš), un šodien minētajai ēkai aprit 87 gadi, un šis vienlaikus ir datums, kad noslēdzas pieteikumu iesniegšana izsolei. 

Pirmajā stāvā bija pakalpojumu zāle, bet otrajā – pasta meistara un tehniķa dzīvoklis, pagrabā – saimniecības nodaļa. Ēkā tika pieslēgta centrālapkure, bet pagalmā uzcelta sarga māja. 

1936. gada 29. novembrī laikraksts «Rīts» vēsta, ka 28. novembrī Ogrē iesvētīta jaunā pasta kantora ēka. Svinīgajā pasākumā piedalījās pasta un telegrāfa direktors H. Resnais, Pasta un telegrāfa departamenta tehniskie darbinieki, pārvaldes priekšnieks A. Olte un būvniecības pārvaldes priekšnieks D. Zariņš, Ogres pilsētas galva Jūlijs Mārsons ar pašvaldības locekļiem, apkārtnes pastmeistari un Ogres sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Jauno divstāvu celtni iesvētīja Ogres draudzes mācītājs Krauklis. Nama atslēgas tika nodotas Ogres pastmeistaram R. Eņģelim. Būve izmaksājusi 65 000 latu. 

ASV dzīvojošā Ogres pirmā pastmeistara meita Rasma Ekmanis, kurai tolaik bija aptuveni seši gadi, atceras, ka ģimene ievācās dzīvot pasta otrajā stāvā, kur viņu rīcībā bija virtuve, liela guļamistaba, ēdamistaba, dzīvojamā istaba. Te pietika vietas arī no Rīgas viesos atbraukušajai vecmāmuļai. Turpat līdzās pastmeistara un tehniķa dzīvoklim vienā no istabiņām bijusi arī telefona centrāle. R. Ekmanis spilgtākās bērnības atmiņas saistās ar griestu noformējumu pasta ēkas pirmajā stāvā, kas bijuši zvaigžņotas debess veidā. Rasmas kundze atceras arī Ziemassvētkus, kas ik gadu tikuši svinēti pasta telpās, un krāšņo egli. Savukārt pavasara pusē bērniem bijis prieks par lielajām koka šūpolēm pasta pagalmā. Turpat bijusi arī garāža, kur atradies tēva motocikls ar blakusvāģi. Ģimene turējusi arī vistas. 

Priekšnieks guļ aiz sienas...

Jaunajā pasta kantora ēkā 1937. gadā tika atklāta moderna automātiskā telefonu centrāle, kas apkalpoja 150 abonentu. 

1938. gada laikraksts «Ogres Ziņas» vēsta, ka, līdz ar abonēšanas maksas pazemināšanu līdz 3,33 latiem mēnesī, lai varētu pieslēgt jaunus abonentus, centrāli plānots paplašināt: «Pastu tagad apmaina piecas reizes dienā ar pasta vagoniem un ar sešām palīgnodaļām vienu reizi dienā. Pasta sūtījumus sezonas laikā trīs pastnieki piegādā divas reizes dienā. Pasta darbības laika ziņā vasarā Ogres pasta un telefona kantoris pielīdzināts Rīgas un Jūrmalas pilsētas kantoriem. Darbinieku skaits jau pieaudzis uz 11 ziemā un 15 darbiniekiem vasarā. Telefona abonentu skaits, ieskaitot palīgnodaļas, tuvojas jau 400.»

1938. gadā Ogres pasta kantorī no Ogres un apkārtnes iedzīvotājiem sāka pieņemt radiofona un telefona maksājumus, kā arī izsniegt naudu un vērtssūtījumus. 

Gadu vēlāk, 1939. gadā, laikraksts vēsta, ka telefona abonentus apkalpo jau divas telefonistes un savienojumam ar Rīgu tiek ierīkota jau ceturtā līnija. 

Pēc Otrā pasaules kara pasts turpināja darbu līdzšinējās telpās, atverot jaunas pasta nodaļas Ogres rajonā un pilsētā. Te joprojām atradās arī telefona centrāle, līdz tā tika pārcelta uz jaunākām un plašākām telpām Ogrē, Mālkalnes prospektā. 

Ogrēniete Aina Boče par telefonisti Ogrē nostrādājusi vairāk nekā 35 gadus. 1959. gadā sākusi strādāt kā telegrāfa operatore ēkas pirmajā stāvā pie telegrammu nosūtīšanas, bet pēc tam centrālē Ogres pasta nodaļas otrajā stāvā. «Pasta ēkā centrālē sākotnēji strādāja astoņas telefonistes un vecākā telefoniste. Pirmajā stāvā kreisajā pusē bija automāti, un, piezvanot mums uz augšu, varēja pieteikt tālsarunu un gaidīt savienojumu. Uz Rīgu vai pa rajonu tolaik varēja piezvanīt tikai ar centrāles starpniecību. Mums bija pieci – seši komutatori. Centrāles logi iznāca uz Brīvības ielu, bet mēs no ielas neko daudz neredzējām, jo komutatori bija gandrīz cilvēka augumā un mēs strādājām sēdus. Vien kādā brīvākā brīdī varēja pieiet pie loga un paraudzīties, kas notiek uz ielas. Vēlāk centrāli pārvietoja uz pirmo stāvu,» atmiņās dalās A. Boče. 1959. gadā pasta priekšnieks Lorens vēl dzīvojis pasta ēkā. Tiesa gan, dzīvojamās telpas bijušas krietni pieticīgākas nekā pirmsākumos. «Mazliet dīvaini jau bija, ka priekšnieks dzīvo turpat, aiz sienas. Mums ieeja bija no tipogrāfijas puses, viņam no otras. Mēs tajā daļā, kur dzīvoja priekšnieks, nevarējām ienākt, bet viņš gan jebkurā brīdī varēja ienākt mūsu telpās. Naktīs bija jābaidās iesnausties, jo priekšnieks mēdza mūs pārbaudīt agrās rīta stundās, piemēram, ap pulksten sešiem. Naktīs nedrīkstēja skaļi runāt. Lai gan sienas bija biezas, kad piecas telefonistes runā vienlaikus, priekšnieks reizēm mēdza dauzīt pie sienas, jo acīmredzot mēs viņam traucējām gulēt,» atmiņās dalās A. Boče. 

Otrā stāva telpās tolaik atradās arī pasta pārvedumu kontroles nodaļa, priekšnieka un viņa vietnieka kabinets, kasieres, grāmatvežu un ekonomistu kabineti, kā arī kadru daļa. 

Ogres pasta ēka laika gaitā savu ārējo izskatu un izmantošanu nav mainījusi. 2003. gadā tika izstrādāts ēkas renovācijas projekts (arhitekts Uldis Asarītis), bet, par prieku vēsturniekiem, kas ēkas arhitektūru un veidolu atzīst par unikālu, šis projekts netika realizēts. Vai šī ēka nezaudēs savu autentiskumu un kādas funkcijas pildīs turpmāk, kad tā nonāks jaunā īpašnieka pārziņā, rādīs laiks.