Vidzemes plānošanas reģiona teritorija funkcionāli un telpiski ir cieši saistīta ar Rīgas plānošanas reģionu, un Ogres un Saulkrastu novada daļēji ietilpst Rīgas metropoles areālā. Vienlaikus Attīstības padome ir pārliecināta, ka reģionālā sadarbība un pakalpojumu koordinēšana jāīsteno esošajās institucionālajās struktūrās.
Likumprojekts paredz Rīgas metropoles areāla sekretariāta izveidi, ko finansētu Rīgas metropoles areāla fonds, kuru veidotu valsts budžeta līdzekļi, Rīgas metropoles areāla teritorijā ietilpstošo pašvaldību finansējums, Eiropas Savienības fondu līdzekļi un ārvalstu finanšu instrumenti, kā arī citi finansējuma avoti.
Likumprojektam pievienots provizorisks pašvaldību līdzfinansējuma aprēķins robežās no 6,4 līdz 10,4 miljoniem eiro. Šāda pārvaldības modeļa lietderība ir apšaubāma, jo jau šobrīd esošais normatīvais ietvars paredz plānošanas reģioniem kompetenci nodrošināt pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, un šo kompetenci ir iespējams stiprināt, skaidro VPR pārstāvji.
Pirmais uzaicinājums piedalīties diskusijās Vidzemē saņemts tikai šogad, un reģiona pārstāvji plāno piedalīties 5. februārī gaidāmajā sanāksmē, ko organizē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
VPR pašvaldību pārstāvji atzīst, ka ir nepieciešama labāka koordinācija pakalpojumu nodrošināšanā, īpaši reģionālās mobilitātes uzlabošanā, ņemot vērā iedzīvotāju ikdienas plūsmas uz Rīgu. Tomēr Attīstības padome uzsver, ka šo jautājumu iespējams risināt bez jaunas pārvaldes institūcijas izveides.
Kā norāda Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš: "Ogre nevar veidot vienotu transporta sistēmu ar Rīgu, jo mūsu novada iedzīvotāji pārvietojas dažādos maršrutos, piemēram, no Ikšķiles uz Ogri, kas ietilpst Rīgas metropoles areālā, un no Jumpravas uz Ogri, kas nav šajā teritorijā. Ja vienai iedzīvotāju grupai būs atšķirīgi nosacījumi tikai administratīvo robežu dēļ, tas radīs neskaidrības un sarežģījumus."
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis uzsver, ka "būtu jānosaka viens konkrēts, sasniedzams mērķis, piemēram, reģionālās mobilitātes uzlabošana, un uz to jāfokusē esošo institūciju sadarbība, nevis jāveido jauna birokrātiska struktūra". Viņš norāda, ka laikā, kad valsts cenšas samazināt administratīvo struktūru, nav pamatoti radīt jaunu administrāciju ar neskaidri formulētiem uzdevumiem, radot ievērojamu finansiālo slogu pašvaldībām.
Attīstības padome atgādina, ka sākotnējā ideja par pašvaldību kopīgām iemaksām fondā, lai kompensētu infrastruktūras izmantošanu Rīgā, ir saprotama un var tikt risināta, piemēram, pašvaldību izlīdzināšanas fonda ietvaros. Tomēr šis ir finanšu jautājums, kas jārisina, vienojoties par taisnīgu resursu pārdali, nevis ieviešot jaunu administratīvo struktūru, kas ne tikai nerisinās problēmu, bet arī nav nepieciešama.
Attīstības padomes sēdē piedalījās arī Valsts konkurētspējas komisijas priekšsēdētājs Arnis Sauka, kurš iepazīstināja ar komisijas darbības mērķiem un nesenajām aktivitātēm, kas skar arī reģionālās attīstības jautājumus. Sarunas galvenais mērķis bija identificēt pašvaldību aktuālākās problēmas un atlasīt tēmas, kas varētu tikt iekļautas Valsts konkurētspējas komisijas un Valsts prezidenta kancelejas organizētā konkurētspējas hakatona, kā arī "Valsts konkurētspējas foruma 2025" dienaskārtībā.
A. Sauka uzsvēra, ka 2025.gadā šīs aktivitātes plānots īpaši veltīt reģionālajiem izaicinājumiem. Diskusijās Attīstības padomes locekļi izvirzīja vairākas tēmas, kurās tie sagaida konkrētus risinājumus, lai mazinātu administratīvos šķēršļus, veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un uzlabotu pašvaldību iespējas efektīvāk īstenot savas funkcijas: pārmērīgas uzraudzības mazināšana, birokrātijas samazināšana un skaidrāka atbildības sadale infrastruktūras projektu īstenošanā, datu pieejamības uzlabošana pašvaldību vajadzībām un pašvaldību motivācijas stiprināšana uzņēmējdarbības attīstībai, vēsta VPR pārstāvji.
