Viņa raksta: "Dod, Dieviņ(i), otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt..."

Mani vecāki vienmēr dzīvojuši ar šādu moto. Tie, kas pazīstat manu tēti, jau zināt, ka viņš nevienam neatsaka palīdzību. Ar padomu, ar darbīgām rokām, ar paša audzēto tomātu groziem, ar saviem trāpīgajiem rakstiem avīzē un internetā, ar sava auto nesaudzēšanu un degvielas nerēķināšanu, kad kāds kaut kur jāaizved, ar stopētāju uzņemšanu, apstāšanos ceļmalā, kad citam braucējam gadījusies ķibele ar auto. Un ar naudu - dāvinot, ziedojot, iedodot, atdodot, atpakaļ negaidot.  Savējiem un svešiem, tuvumā un tālumā.

Tagad pienācis brīdis, kad jālūdz viņam. 

16. februārī ugunsnelaime nopostīja manu vecāku saimniecības ēku - lielo šķūni, malkas šķūni, garāžu. Sadega visa dārza tehnika, darbarīki, apkures briketes, malka, kokmateriāli – itin viss, kas bija zem jumta. Labās ziņas - dzīvojamā māja vesela, tētim, mammai un kaķītim fiziski nekas nekait. Ģimene, radi, draugi, kaimiņi, tēta un mammas bijušie skolēnu pat nesaukti jau palīdz pie krāsmatu novākšanas. Bet ar to būs drusku par maz.

Tētim pašam ir kauns lūgt, tāpēc rakstu es. Ja jums ir uz sirds palīdzēt, tad savu artavu varat ieskaitīt tēta kontā. 

ANDRIS UPENIEKS
LV71HABA0551002948509
Maksājuma mērķī, lūdzu, norādiet: UGUNSGRĒKA SEKU LIKVIDĒŠANAI

Par praktiskas dabas jautājumiem var sazināties ar tēti pa tālruni 29163002. Nevajag daudz, noderēs arī mazumiņš, jo es ticu, ka mūsu ir daudz. "

Andris Upenieks jau tagad ir ļoti aizkustināts par atbalstu, ko saņēmis no apkārtējiem. Pēc viņa teiktā, šādas nelaimes palīdz saprast, cik daudz brīnišķīgu cilvēku mums ir apkārt. Naudiņu, kas palikšot pāri, viņš ziedošot tālāk.