Sestdiena, 20.07.2024 19:01
Ramona, Ritma
Ceturtdiena, 4. jūlijs, 2024 16:40

"Visam savs laiks... Laiks dzīvot un laiks mirt." Pēdējā vasara senlatviešu koka pilij Uldevenei Lielvārdē

OgreNet
"Visam savs laiks... Laiks dzīvot un laiks mirt." Pēdējā vasara senlatviešu koka pilij Uldevenei Lielvārdē
Foto: Paula Čurkste; LETA
Ceturtdiena, 4. jūlijs, 2024 16:40

"Visam savs laiks... Laiks dzīvot un laiks mirt." Pēdējā vasara senlatviešu koka pilij Uldevenei Lielvārdē

OgreNet

Publisko telpu pāršalkusi skumja ziņa par slavenās Lielvārdes 12. gadsimta senlatviešu koka pils Uldevenes likteni. Interesenti un vēstures entuziasti to var aplūkot vēl pēdējo vasaru, jo to plānots nojaukt, Ogrenet apstiprina pils radītājs un saimnieks Agris Liepiņš, kurš pieņēmis lēmumu, kas briedis jau vairākus gadus.

Uldevene jeb Lielvārdes senlatviešu koka pils ir 10.-13. gs. pils ideālrekonstrukcija, kuru Agris Liepiņš uzbūvējis paša spēkiem, sākot ar 1997. gadu. Tai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām. 

Pils ir savu dzīvi nodzīvojusi, viņš uzsver.  “Paši paliekam veci, pils paliek veca, visam savs laiks,” Agris turpina, citējot Remarku, “laiks dzīvot, laiks mirt.”

Viņš par to domājis jau vairākus gadus, taču vispirms vajadzējis aiziet pensijā. “Ir pienācis laiks televizoru skatīties,” ironizē Agris. 

Uz jautājumu, vai par koka pili ir bijusi kāda interese no pašvaldības puses, viņš atbild apstiprinoši un pastāsta, ka savu palīdzību piedāvājis arī Helmaņa kungs, taču Agri tas neinteresējot, jo viņš zinot, ar ko tas beigsies. Intervijā žurnālam “Ievas Stāsti” Agris paskaidroja savu nostāju ar faktu, ka katram, kurš vēlētos pārņemt pili, būtu komerciāla interese, cilvēki gribētu gūt peļņu: “Līdz ar to te būs kvasa un alus būda, liels spēļu laukums ar šļūcamtrubām no plastmasas, nē, nē, to es negribu piedzīvot.”

Gan Agris, gan viņa sieva Ināra Liepiņa atklāja, ka darbs pie pils uzturēšanas aizņēmis ļoti daudz laika: “No vienas puses, ir drusku bēdīgi, 27 gadi tomēr dzīvoti ar pili, no otras puses – nekas jau nav mūžīgs, un tie mums ir bijuši 27 gadi bez brīvdienām!”

Pirmie baļķi jau sākuši trūnēt, ēkas sākot sēsties un grozīties, tas neesot tā vērts. Tāpat viņi pastāstīja, ka pils baļķus plānots izmantot malkā, taču sakrātos materiālus labprāt piedāvātu kāda novada muzejam.

Esot pāri, kas savā kāzu dienā atstājuši tur savus laimes pakavus, tāpēc pils saimnieki aicina braukt tiem pakaļ, citādi tos nākšoties nodot metāllūžņos.

Tomēr, kamēr, vēl pils nav kritusi, Lielvārdes koka pilī katram vēl ir iespēja noķert aizraujošu piedzīvojumu. Vairāk par atpūtas iespējām un ekskursijām var uzzināt šeit.