"Zemnieku saeimas" izplatītajā paziņojumā norādīts - lai gan šonedēļ prezentētais EK piedāvājums nākotnes lauksaimniecības politikai vēl var tikt pamatīgi mainīts, esošā priekšlikuma prezentēšana faktiski ir "starta svilpe boksa mačam".

Biedrība uzsver, ka lauksaimnieki visā Eiropā jau pauž savu neapmierinātību par Eiropas Lauksaimniecības komisāra Kristofa Hansena prezentēto piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027.gada, kategoriski to noraidot un draudot ar milzu protestiem, ja dokuments netiks fundamentāli pārstrādāts.

"Zemnieku saeimas" ārpolitikas eksperts Valters Zelčs informē, ka, iepazīstoties ar pirmo nākotnes politikas piedāvājuma versiju, secināms, ka komisārs nav pildījis savu solījumu par lauksaimniecības politikas saglabāšanu, bet solītās birokrātijas samazināšanas vietā tiek paredzēts vēl lielāks birokrātijas pieaugums.

Kā skaidro Zelčs, esošais piedāvājums paredz, ka Eiropas lauksaimniecības politika kļūs par vienu no politikām, kas tiek "iejaukta" jaunajā vienotajā fondā, pret ko jau ilgstoši asi iestājušies Eiropas, tostarp Latvijas, lauksaimnieki. "Atkārtoti uzsveram, ka nepieļausim "Rail Baltica" vai citu "pārcenotu" projektu realizāciju uz pārtikas drošības rēķina," pauž lauksaimnieku organizācijas pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, lai nomierinātu lauksaimniekus, EK piedāvāja iezīmēt noteiktu finansējuma daļu no šī vienotā fonda, kuru dalībvalstīm obligāti būtu jānovirza lauksaimniecības atbalstam, taču šāda pieeja lauksaimniekiem nav pieņemama. "Ja lauksaimnieki šodien piekritīs šādiem nosacījumiem, tas nozīmēs Eiropas lauksaimniecības politikas beigu sākumu, un diskusijās par aiznākamo lauksaimniecības politiku saruna vairs nebūs par to, vai lauksaimniecības politika ir jāsaglabā kā atsevišķa politika, bet gan par to, cik liels atbalsta samazinājums lauksaimniekiem būs pieņemams," uzskata Zelčs.

"Zemnieku saeima" paredz, ka šobrīd solītās birokrātijas samazināšanas vietā būs vēl lielāks birokrātijas pieaugums. Šobrīd EK vēlas likvidēt "otru lauksaimniecības balstu" - lauku attīstības programmu, un to integrēt vismaz trīs dažādās politikās.

Biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka "Latvijas lauksaimniecībai šīs EK vēlmes sekas būs dramatiskas, jo no šīs "programmas" iepriekš finansēta lauku ceļu rekonstrukcija, meliorācijas sistēmu kopšana, bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšana, investīcijas videi un klimatam draudzīgās tehnoloģijās, "Leader" projekti un investīcijas ar lauksaimniecību nesaistītas uzņēmējdarbības attīstībai lauku reģionos.

Lauksaimnieku organizācijas skatījumā šis priekšlikums nevienam nav pieņemams, neskatoties uz to, ka EK stāsta, ka satraukumam nav pamata, jo šīs aktivitātes varēs mēģināt finansēt no trim līdz četriem jauniem Eiropas fondiem. "Tas pilnīgi noteikti nozīmē daudz sarežģītāku un birokrātiskāku politiku, jo katram no fondiem būs savi mērķi, savi atbilstības kritēriji, un būs jāmežģī kakls, lai šiem atbilstības nosacījumiem izburtos cauri," paredz Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa uzsver, ka vietējo lauksaimnieku īpaša vilšanās ir par pašu svarīgāko jautājumu - tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Saskaņā ar "Zemnieku saeimas" rīcībā esošo informāciju, Eiropas lauksaimniecības politikas piedāvājums tiešmaksājumu izlīdzināšanu pat nepiemin.

Dzelzkalēja-Burmistre atzīmē, ka jau vairāk nekā 20 gadus Baltijas lauksaimnieki ir saņēmuši zemāku atbalstu Eiropā, par ko ir cīnījušies. Sekmes bijušas dažādas, taču agrāk katrs lauksaimniecības politikas piedāvājums ir ietvēris punktus par to, cik strauji un kādos termiņos tiešmaksājumi tiks izlīdzināti, viņa skaidro. Turpretim jaunā politika neietverot pat šādus solījumus.

Ne mazāk būtiski ir tas, ka pēc masīvajiem lauksaimnieku protestiem EK solīja, ka nākotnē būtiski vienkāršos prasības un atbalsta maksājumus tā, lai lauksaimnieki varētu darīt savu darbu, nevis pildīt bezjēdzīgas atskaites, pauž "Zemnieku saeimas" vadītāja. Viņas vērtējumā, nekas no tā nav izdarīts. Faktiski atbalsta un prasību struktūra esot saglabāta identiska tam, kāda tā ir šodien, tik vien kā nomainīti dažu prasību nosaukumi.

"Zemnieku saeima" paredz, ka esošais politikas piedāvājums "brutāli iznīcinās ģimenes saimniecību modeli". Zelčs skaidro, ka tas paredz, ka visām saimniecībām, kuras gadā saņem vairāk nekā 20 000 eiro tiešmaksājumos, tiks piemēroti 25% maksājumu samazinājumi, kas esot dramatiski.

"Vērojot Latvijas saimniecību finanšu datus, caurmērā atbalsts ir ap 10-15% no uzņēmuma apgrozījuma. Tas nozīmē, ka visas saimniecības, kuru apgrozījums ir ap 200 000 eiro gadā, tiks pakļautas 25% vai pat vēl lielākam atbalsta samazinājumam. Tās ir ģimenes saimniecības," uzsver Zelčs. Viņš ilustrē, ka ar šādu apgrozījumu saimniecības nav spējīgas samaksāt vienam cilvēkam pat valstī noteikto vidējo atalgojumu, taču pēc EK piedāvājuma jau šādām saimniecībām tiks piemērots maksājumu samazinājums.

"Zemnieku saeima" pauž pārliecību, ka lauksaimnieku, Eiropas Parlamenta (EP) lauksaimniecības komitejas un Ministru padomes spiediena dēļ EK piedāvājums tiks fundamentāli mainīts. Ja tas nenotiks, politiķiem nāksies piedzīvot līdz šim nepieredzēta apmēra protestus, brīdina organizācija.

Kā ziņots, EK piedāvātais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien EP pavēstīja ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.

Tas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam.

EK prezidente Urzula fon der Leiena norādīja, ka tas ir visambiciozākais budžets, kāds jebkad ticis piedāvāts. "Tas ir stratēģiskāks, elastīgāks, caurskatāmāks," viņa piebilda, uzsverot, ka budžeta projekts "risina Eiropas problēmas" un "stiprina mūsu neatkarību".

EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, kā arī rast jaunus ieņēmumu avotus un mainīt līdzšinējos līdzekļu piešķiršanas kritērijus.

Aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem jāpieaug pieckārtīgi, sasniedzot 131 miljardu eiro, norādīja Serafins, uzsverot, ka tuvākajos gados drošība būs viena no galvenajām prioritātēm.

Budžeta projekts paredz izveidot 451 miljardu eiro lielu konkurētspējas fondu, lai atbalstītu ES ieguldījumus tīrajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā, aizsardzībā, pārtikas drošībā un inovācijās.

Līdz 100 miljardiem eiro paredzēts atvēlēt atbalstam Ukrainai. "Tās ir ilgtermiņa saistības Ukrainas atlabšanai un atjaunošanai," norādīja Serafins.

Šīs ieceres jau nosodījis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. "Ukraina iegūs masīvu finansējuma palielinājumu, kamēr Eiropas zemkopji zaudēs," vēl pirms EK oficiālās budžeta projekta nodošanas atklātībā paziņoja Orbāns.

Tomēr Serafins solīja, ka lauksaimnieku atbalstam tiks garantēti 300 miljardi eiro. Pašreizējā budžetā Kopīgajai lauksaimniecības politikai (KLP) atvēlēti 387 miljardi, no kuriem 270 miljardi paredzēti tiešmaksājumiem zemkopjiem.

Atšķirībā no līdzšinējiem budžetiem, nākamajā ilgtermiņa budžetā nāksies iekļaut arī parādu maksājumus, jo no 2028.gada jāsāk atmaksāt 800 miljardus eiro lielais aizņēmums, ko dalībvalstis kopīgi uzņēmās, lai atbalstītu bloka tautsaimniecības atlabšanu pēc Covid-19 pandēmijas. Tam ik gadus būs nepieciešami 25 līdz 30 miljardi.

EK piedāvātais budžeta projekts vēl tiks apspriests un grozīts EP, kā arī saskaņots ar dalībvalstīm.

Paredzams, ka sarunas par to būs ilgas un smagas.

Jau trešdien pie EP ēkas notika zemkopju protesti pret iespējamo līdzekļu apcirpšanu lauksaimniecībai.