Kraukle atzina, ka šis ir viens no retajiem gadiem, kad lietus praktiski netraucēja stādīšanas darbiem un kartupeļu sējas darbus varēja sākt salīdzinoši agri. Pērn sējas laikā zeme bija slapja un auksta, bet šogad sausie laika apstākļi ļāva darbus sākt savlaicīgi.

Viņa piebilda, ka viss sertificētais kartupeļu sēklas materiāls bija izpirkts, savukārt daļa audzētāju, kuriem pietrūka sertificēto sēklas kartupeļu vai līdzekļu to iegādei, stādīja stādāmmateriālu jeb sēklas izmēra kartupeļus.

Pēc Kraukles teiktā, kopumā stādīšanai kartupeļu pietika, turklāt daudzi audzētāji izmantoja arī pērn izaudzēto un uzkrāto kartupeļu sēklas materiālu.

Viņa minēja, ka patlaban vēl nav iespējams novērtēt, vai šogad kartupeļu platības ir lielākas vai mazākas nekā pērn, jo šāda informācija ir pašu lauksaimnieku pārziņā un ne vienmēr tiek publiskota.

Kraukle atzīmēja, ka šogad viennozīmīgi ir saimniecības, kas kartupeļus stādījušas mazākās platībās, ko ietekmējusi pagājušā gada pieredze, kad vairākās Eiropas valstīs lielās ražas pastiprināja konkurenci Latvijas tirgū. Tādējādi importa kartupeļi bija pieejami par zemāku cenu, radot zaudējumus vietējiem audzētājiem. Tāpat vilšanos daļai saimniecību radījuši Eiropas Savienības fondu maksājumi par plūdu izraisītajiem zaudējumiem, jo izmaksātais atbalsts bija līdz 70% mazāks, nekā sākotnēji cerēts.

Vienlaikus Kraukle piebilda, ka ir arī saimniecības, kurās kartupeļu platības palielinātas, tādēļ kopējā situācija nozarē patlaban vēl nav skaidra.

Viņa arī pauda, ka zemnieku saimniecībās notiek paaudžu maiņa, un jaunākā paaudze bieži nevēlas iesaistīties kartupeļu audzēšanā, jo tas ir darbietilpīgs process. Kartupeļu audzēšanai, tāpat kā citu dārzeņu audzēšanai, ir nepieciešami lieli ieguldījumi uz hektāru, turklāt ne vienmēr izdodas gūt peļņu no ieguldītā.

Tāpat par gaidāmo kartupeļu ražu pagaidām vēl ir pāragri spriest, un aptuvenāka situācija varētu būt zināma tikai augusta beigās, rezumēja Kraukle.