Aptaujas dati rāda, ka marinēšana un konservēšana Latvijā raksturīgāka vecāka gadagājuma iedzīvotājiem. Starp jauniešiem tikai 9% aptaujāto šādi pārstrādā augļus un dārzeņus.

Marinējumus un konservējumus salīdzinoši retāk gatavo Rīgā un Kurzemē dzīvojošie.

Savukārt teju trešdaļa jeb 27% iedzīvotāju norādījuši, ka vitamīnu uzņemšanai augļus un dārzeņus saldē. Visbiežāk - 35% gadījumu - šādu iespēju izmanto cilvēki vecumā no 60 gadiem.

Savukārt Rīgā augļus un dārzeņus saldē 23% iedzīvotāju, bet Latgalē to dara vislielākais respondentu īpatsvars - 33%.

"Mēness aptieka" skaidro, ka marinētus produktus uzturā ieteicams lietot mēreni, jo to uzturvērtība tehniskās apstrādes laikā var samazināties, īpaši attiecībā uz ūdenī šķīstošajiem vitamīniem.

Tāpat šādā veidā sagatavotos produktos nereti ir daudz sāls un cukura, kas var kaitēt veselībai, tostarp izsaukt atsevišķu hronisku slimību saasinājumu.

"Veselības centru apvienības" uztura speciāliste Karīna Ozola atsevišķi izceļ fermentētos produktus, kas var sniegt papildu ieguvumus zarnu mikrobiotai, veicinot labvēlīgo baktēriju daudzveidību. Tāpēc marinēti un fermentēti dārzeņi var būt daļa no sabalansēta uztura, ja tie tiek lietoti saprātīgos daudzumos un kopā ar svaigiem produktiem.

"Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta 2025. gada decembrī, aptaujājot 1003 iedzīvotājus no Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.