2025. gadā Latvijas pašvaldībās mikromobilitātes infrastruktūras kopējais garums bija 1194,5 kilometri. No pašvaldībām lielākais kopējais mikromobilitātes infrastruktūras garums bija Rīgā - 170,4 kilometri, Ventspilī - 73,6 kilometri un Jūrmalā - 68,7 kilometri.

Pēc Rīgas, Ventspils un Jūrmalas pašvaldībām nākamais lielākais kopējais infrastruktūras garums bija Ogres novadā - 59,7 kilometri, Liepājā - 58,2 kilometri un Valmieras novadā - 52,4 kilometri.

Pērn Rīgā bija 53,2 kilometri velojoslu un 32,6 kilometri velosipēdu ceļu, veidojot 85,8 kilometrus jeb 74,4% no kopējā šo divu infrastruktūras veidu garuma Latvijā. Velojoslu un velosipēdu ceļu kopējais garums Latvijā bija 115,4 kilometri, tostarp velojoslas veidoja 57,6 kilometrus, bet velosipēdu ceļi - 57,8 kilometrus.

No kopējā mikromobilitātes infrastruktūras garuma 742,2 kilometrus jeb 62,1% veidoja kopīgi gājēju un velosipēdu ceļi, bet 281,1 kilometru jeb 23,5% - gājēju un velosipēdu ceļi, kuros gājēju un velosipēdu vai elektroskrejriteņu plūsmas ir savstarpēji atdalītas. Pārējie 171,2 kilometri jeb 14,3% bija velojoslas, velosipēdu ceļi, rekomendējošās velojoslas un cita mikromobilitātes infrastruktūra.

2026. gadā "Eurostat" projekta "Jauna transporta statistikas izstrāde" ietvaros CSP pirmo reizi veica pašvaldību apsekojumu par mikromobilitātes infrastruktūru, aptverot visas 42 Latvijas pašvaldības.

Vienlaikus projekta ietvaros CSP turpina aptauju par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti 2026. gadā. Aptauja norisinās no 1. jūnija līdz 30. novembrim, un tās mērķis ir iegūt informāciju par iedzīvotāju pārvietošanās paradumiem un tendencēm, lai analizētu ilgtspējīgu mobilitāti Latvijā.