Augstās dobes viņas ierīkoja no lietotiem palešu bortiem, kas maksāja piecus eiro gabalā. Apakšā noklāta melnā plēve, kas vismaz 10 gadus kalpos kā barjera pret nezālēm. Plēves vietā var izmantot arī skaidas, taču tās jāklāj biezākā kārtā – vismaz 7 līdz 10 cm.

Dobes pildītas ar kompostu un melnzemi. Lai ietaupītu laiku un uzturētu ogas tīras, dobes rūpīgi mulčē. Zemenēm vislabāk patīk salmi, jo tie mitrumu uzsūc citādi nekā pļautā zāle, kas savukārt vairāk patīk gurķiem, tomātiem un sīpoliem. Tā augsne saglabājas mitra un irdena, un pat tad, ja izspraucas cauri kāda nezāle, pietiek ar pāris minūtēm, lai to izravētu. Arī siltumnīcā, kur aug tomāti, ierīkotas augstās dobes un stādi mulčēti ar salmiem, lai ilgāk turas mitrums un mazāk jāravē. 

Īpaša viltība, ko dāmas izmanto zemeņu dobei, ir sarkanie akmeņi. Tos nokrāso ar baloniņu vai akrila krāsām un izliek starp stādiem. Putni uzķeras, domājot, ka tā ir oga, un, kad atsit knābīti un saprot, ka tas ir māneklis, viņi šo ziņu it kā nodod arī citiem putniem. Akmeņu krāsošana ir arī lieliska nodarbe kopā ar bērniem un mazbērniem.

Interesanti, ka kartupeļi tiek audzēti vecās automašīnu riepās. Tas ne tikai dod lietām otru elpu, bet arī nodrošina siltumu, kas kartupeļiem ļoti patīk. Silvas dārzā aug gurķi, zemenes, avenes, cukini, kāposti, zirņi, bietes, burkāni, sviesta pupiņas, sīpoli un citi labumi. Viņas tos mēslo ar atšķaidītiem vistu mēsliem un arī īpašām “nezāļu dzirām”, kurās tiek liktas nātres, strutenes un citas zāles. Augstajās dobēs barības vielas neaizplūst tālāk zemē, bet paliek koncentrēti tieši tur, kur vajag. 

Dārza kopšana tagad aizņemot tikai ap divām stundām nedēļā. “Man ļoti patīk saimniekot. Tik viegli, ērti un patīkami. Agrāk man patika ravēt, bet tagad man patīk ravēt tikai augstās dobes, jo tas ir daudz vieglāk, it īpaši manā vecumā,” priecīgi stāsta Silva.

Lai pavasarī darbs būtu vēl vieglāks, rudenī dobēm pāri uzber pļauto zāli, bet pavasarī to, kas nav pārstrādājies, vienkārši savāc un liek kompostā. Visu no nulles ierīkot izmaksāja aptuveni 500 eiro, bet tagad uzturēšana neprasa gandrīz nekādu naudu. Ja grib, var arī izpausties – palešu bortus nokrāsot, ierīkot taciņas ar oļiem vai akmeņiem.

Silvas meita Kete uzsver: “Cilvēki bieži domā, ka dārzs ir grūts – jārok, jāravē, jāpavada dārzā viss brīvais laiks. Bet te – no rīta atnācu, izrāvu piecas nezāles un aizgāju mājās. Un viss.” Tā skaistajā dārzā saimnieko Silva, rādot piemēru, kā vecumdienās var dzīvot skaisti, zaļi un bez liekas piepūles.

Saimnieces iesaka: lociņu plācenīšu recepte 

Sastāvdaļas (8–10 gab.):

• 2 olas;
• 150 g kviešu miltu (var aizvietot daļu ar auzu vai pilngraudu miltiem);
• 150 ml kefīra vai paniņu, jogurta;
• 1/2 tējkarote cepamā pulvera;
• sāls, pipari pēc garšas;
• 1–2 buntes svaigu lociņu (smalki sagrieztu);
• (pēc izvēles) 50 g rīvēta siera;
• eļļa cepšanai.

Pagatavošana:

1.Bļodā sakuļ olas ar kefīru.

2.Pievieno miltus, cepamo pulveri, sāli, piparus. Samaisa, līdz iegūst biezas pankūku mīklas konsistenci.

3.Iemaisa lociņus un sieru, ja lieto.

4.Uzkarsē pannu ar nelielu eļļas daudzumu.

5.Ar karoti liek mīklu pannā un cep plācenīšus uz vidējas uguns 2–3 minūtes katrā pusē līdz zeltaini brūni.

6.Liek uz papīra dvieļa, lai notek liekā eļļa.

Pasniedz ar skābu krējumu, grieķu jogurtu vai zaļumu mērci.