Otrdiena, 10.02.2026 15:14
Paula, Paulīne
Otrdiena, 10. februāris, 2026 11:00

Invāzija, kas biedē zinātniekus – ugunsskudru izplatība ienāk arī Eiropā

OgreNet
Invāzija, kas biedē zinātniekus – ugunsskudru izplatība ienāk arī Eiropā
Foto: Wikipedia.org
Otrdiena, 10. februāris, 2026 11:00

Invāzija, kas biedē zinātniekus – ugunsskudru izplatība ienāk arī Eiropā

OgreNet

Eiropu arvien nopietnāk apdraud neliels, bet ārkārtīgi agresīvs kukainis – sarkanā ugunsskudra (Solenopsis invicta), kuras izplatību speciālisti jau dēvē par gandrīz neapturamu. Šī suga, kas sākotnēji nāk no Latīņamerikas, pēdējo gadu desmitu laikā ir izplatījusies vairākos kontinentos un kļuvusi par spilgtu piemēru tam, kā šķietami nenozīmīgs organisms spēj radīt milzīgu kaitējumu gan dabai, gan cilvēkiem, raksta “lrytas.lt”. Ugunsskudru dzēlieni ir ļoti sāpīgi, tie var atstāt tulznas, apdegumiem līdzīgus bojājumus un dažos gadījumos pat izraisīt dzīvībai bīstamas alerģiskas reakcijas.

Pasaules Dabas fonds šo kukaini ir iekļāvis bīstamāko invazīvo sugu sarakstā. Nepilna gadsimta laikā sarkanās ugunsskudras no Dienvidamerikas nonākušas Amerikas Savienotajās Valstīs, Karību reģionā, Ķīnā, Taivānā, Austrālijā un nesen arī Eiropā, kur tās konstatētas Sicīlijā. Tās spējušas pielāgoties dažādiem klimatiskajiem apstākļiem un strauji vairoties, veidojot milzīgas kolonijas. Jaunzēlande līdz šim ir vienīgā valsts, kurai izdevies šo sugu pilnībā izskaust, tomēr tas prasījis ilgstošus un dārgus pasākumus.

Sarkanās ugunsskudras izplatība Eiropā pastiprina bažas par globālās tirdzniecības un klimata pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko drošību. Pietiek ar vienu nejauši ievestu koloniju, lai sekas būtu jūtamas gadu desmitiem. Šis kukainis apdraud ne tikai cilvēku veselību, bet arī vietējās ekosistēmas un lauksaimniecību, jo tas izspiež citas sugas un izjauc dabisko līdzsvaru. Tādēļ Eiropas dienestiem ugunsskudru invāzija kļūst par nopietnu pārbaudījumu, kurā uz spēles ir gan vide, gan sabiedrības drošība.