Pasu nemieri 

Saskaņā ar mūsu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) skaidrojumu pase ir pilsonības un pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu. Pase ir Latvijas Republikas īpašums, tagad tā dod tiesības šķērsot Latvijas ārējo robežu un ir paredzēta ceļošanai uz ārvalstīm. Lai saņemtu pasi, ir jāsamaksā valsts nodeva, un tieši tās iecerētais palielinājums šā gada sākumā izraisīja skaļu neapmierinātību. 

Kas ir nodeva? Obligāts maksājums valstij par tās sniegtajiem pakalpojumiem. Lūk, un par pases izsniegšanu 10 darbdienu laikā valsts vēlējās 30 eiro vietā saņemt 60 eiro! Cilvēkiem tas šķita pārāk šerpi, lai gan viņiem skaidroja, ka jaunā parauga pasei būs labāki drošības risinājumi, kā arī savu tiesu prasot dokumentu aprites sistēmas uzturēšana un citi izdevumi. Protams, viss maksā, tomēr tautas piktuma rezultātā tagad par pases izsniegšanu (bez atlaidēm) 10 darbdienu laikā maksājama valsts nodeva 34 eiro. Un tas ir tikai par četriem, nevis 30 eiro vairāk.

Ja tiktu rīkots skaistumkonkurss...

Pasēm skaistumkonkurss netiek rīkots, bet, ja tāds notiktu, tad šis Latvijas personas dokuments noteikti iekļūtu kādā godalgotā nominācijā. Ir gadījies, ka mūsu pases dizains izraisījis padziļinātu interesi, neizpratni un pat uzjautrinājis. Situācija robežkontroles punktos bijusi gandrīz kā «Labvēlīgā tipa» dziesmā, ka Eiropa mūs nesapratīs. 

Atgādināsim, ka 2015. gadā Latvijas pilsoņi varēja saņemt pasi, kuras noformējumā izmantoti Dziesmu un deju svētku motīvi. Tā dēvētie dīvāna eksperti nekavējās izteikt viedokli. Iespējams, neprotot nolasīt Dziesmu svētku karogā atainotos tēlus, cilvēkiem radās dažādas asociācijas. Tika diskutēts pat par to, vai Latvijas himnas notis iekšlapās ir pareizas vai nepareizas. Ja iekšzemē jeb Latvijā šā dokumenta izskatam veltītās diskusijas būtiskas problēmas nesagādāja, tad ceļotājiem smiekli nereti nenāca. Ne visur robežsargi uzreiz noticēja, ka pasē attēlotie latvisko dzīvesziņu simbolizējošie tēli nav viltojums un ka ko tādu valsts izvēlas atainot personas dokumentā. Šķiet, visvairāk tika apspriests Dziesmu svētku karogā atainotais zintnieks Vaidelotis, ko asprāši nodēvēja par Mozu. 2015. gadā klajā nākusī pase piedzīvoja lielākās dizaina izmaiņas. 

Ar dabu garām nenošausi

Toreiz mākslinieks Kristiāns Brekte sacīja, ka pasei jābūt laikmetīgai, jo daudzi cilvēki ceļo un pasi kā vizītkarti redz un novērtē citās valstīs. Starp citu, jau pirms gandrīz 10 gadiem sociālajos medijos cilvēki norādīja uz Norvēģijas pasēm – tās esot modernas un gaumīgas, pasu jaunais dizains tika atzīts par norvēģa identitātei vispiemērotāko, kā arī izmantots skandināvu mākslai raksturīgais minimālisms. Kas tas ir? Ultravioletajā gaismā saskatāms norvēģu lepnums – mirgojoša Norvēģijas ainava no dienvidiem uz ziemeļiem.

Un, lūk, PMLP šā gada sākumā informēja, ka no 12. februāra uzsākusi jaunā parauga pasu noformēšanu. No iepriekšējā parauga pasēm tās atšķiras ar uzlabotiem inovatīviem pretviltošanas risinājumiem. Šī pase esot himna Latvijas skaistajai dabai visos gadalaikos. Tieši tas, kas attiecībā uz Norvēģijas pasi 2015. gadā bija sajūsminājis cilvēkus arī Latvijā.

Mūsu pases dizaina elementi ir Latvijas Republikas simboli – ģerbonis, Latvijas karogs un himna, vienojošais motīvs ir dzērves kā migrējoši putni, kas simbolizē izceļošanu un atceļošanu. Pasē attēlota Latvijas dabas ģeogrāfiskā daudzveidība, kā arī 20 Latvijas dabā sastopami putni. Dabas fotogrāfiju autors ir Andris Eglītis.

Tas nomainījis iepriekšējā parauga pasi, kuras dizaina uzdevums bija raksturot divus jēdzienus: «identitāte» un «ceļošana». Tos izteica latviešu Dziesmu un deju svētku filozofija, jo svētkos piedalās un tos apmeklē ne tikai Latvijā dzīvojošie cilvēki. Pases lapās attēlots motīvs no Līgo karoga, fragments no Latvijas himnas pirmiespieduma, Latvijas Republikas ģerbonis, motīvs no Dziesmu un deju svētku gājiena, Lielvārdes jostas fragmenti, bet ūdenszīmē attēlots tautas deju pāris, kokle, Latvijas Republikas himnas vārdi, nošu raksts un auseklītis.

Līdz ar katru jaunu pases dizainu iepriekš izsniegtie personas dokumenti nav jāmaina, ja vien tie ir derīgi. 

Jaunāka un drošāka

Laiku pa laikam pases dizains tiek mainīts un tas nenotiek tikai estētisku apsvērumu dēļ. Jaunākā parauga pase ir pirmā, kurā katrai lappusei ir cits dizains, tā būtiski paaugstinot pases drošības līmeni un apgrūtinot viltošanu. 

Jaunajā pasē iekļauti tādi drošības elementi kā ultravioletā druka datu lapā un pirmajā lapas pusē, hologrāfiskā josla, vīzu lapas ar krāsainu ultravioleto druku, optiski mainīgās tintes funkcija, kas iespiesta kā ozola lapa, kura parādās dažādās krāsās, u. c. Ietverti arī jauni drošības elementi: spilgta fotoattēla krāsa un pases turētāja attēls, kas papildināts ar personas datiem, kā arī pases īpašnieka portrets iegravēts caurspīdīgā logā.

Latvijas Republikas pase šogad iekļuvusi pasaulē vērtīgāko pasu topā. To nosaka, izvērtējot, cik daudz galamērķu pase nodrošina bezvīzu vai ieceļošanas vīzu režīmā. Piemēram, Japāna, Francija, Vācija, Itālija, Singapūra un Spānija nodrošina bezvīzu ceļojumus uz 194 no 227 galamērķiem pasaulē. Latvija ieņem devīto vietu, piedāvājot 186 galamērķus bez iepriekšējas vīzas.

Vai drīkst paturēt kā suvenīru?

PMLP informē, ka šo pasi pēc tās derīguma termiņa beigām iedzīvotāji varēs atstāt savā rīcībā, tikai sacaurumotā veidā. 

Agrāk sacaurumotās pases iedzīvotājiem atdeva, jo tur bija dažu valstu vīzas, kas, lai arī begusies, bija nepieciešama jaunas vīzas saņemšanai. Piemēram, sākot no 1992. gada, kad uzsāka Latvijas iedzīvotāju uzskaiti un reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā, PSRS sarkanajā pasē Latvijas iedzīvotājiem tika ierakstīts personas kods, un arī šis dokuments pēc derīguma termiņa beigām tika atdots cilvēkam. Tagad to var pētīt ar interesi, jo gan pases noformējums, gan tajā ierakstītā informācija (asinsgrupa, spiedogs par laulības noslēgšanu vai šķiršanu, pieraksta adrese un pat informācija par pakļautību karadienestam – arī sievietēm) pašreizējās pasēs nav ierakstīta.

Līdzīgi arī zilās Latvijas Republikas pases ir nonākušas atpakaļ pie valsts pilsoņiem. 

Kāpēc vajadzīga pase

PMLP savā mājaslapā ieved pases vēsturē. Ielūkosimies dažos pieturas punktos.

Vārds «pase» tulkojumā no franču vārda «passport» un itāļu «passo» nozīmē solis, iespēja šķērsot.

Pasu pirmsākumi meklējami 1672. gadā, kad Francijas karalis Ludvigs XIV aizliedza valsts iedzīvotājiem izbraukt no Francijas un ārvalstniekiem iebraukt Francijā bez pasēm.

Krievijas impērijā Pētera I valdīšanas laikā pases funkcija bija nodokļu samaksas kontroles funkciju garants. Šī pasu sistēma Latvijā bija spēkā līdz 1919. gadam, kad pases tika izsniegtas personām, kas pārvietojas valstī ārpus pastāvīgās dzīvesvietas.

Latvijā pasē sākotnēji sāka izdarīt atzīmes par deficīta preču (apģērba, cukura u. c.) iegādi.

No 1918. gada līdz 1940. gadam Latvijas iekšzemes pase bija beztermiņa dokuments un bija nepieciešama katrai 16 gadu vecumu sasniegušai personai. Latvijas pilsoņiem, kuri uzturējās ārpus Latvijas, tika izsniegtas arī Latvijas pilsoņa ārzemju pases. To darīt pārtrauca pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā.

Pēc Otrā pasaules kara Latvijā tika ieviesta PSRS pasu sistēma un izdotas divu veidu pases – parastā pase un no 1974. gada – ārzemju pase. Pase bija beztermiņa, to izsniedza no 16 gadu vecuma.

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu 1990. gada 4. maijā aktuāls kļuva jautājums par to, kādus personas dokumentus lietos atjaunotās Latvijas pilsoņi savā zemē un ceļojumu laikā uz ārvalstīm. Tika pieņemts lēmums turpināt izmantot tos dokumentus, kuri bija iedzīvotāju rīcībā, un Latvijas pilsoņa pase Latvijas teritorijā bija derīga līdz 1997. gada 31. decembrim, nepilsoņiem – līdz 2000. gada 31. martam.

Līdztekus tika izstrādāti jauni Latvijas personu apliecinoši dokumenti – Latvijas pilsoņa pase, Latvijas diplomātiskā pase un personas apliecība bezvalstniekiem.

1992. gadā sāka izsniegt Latvijas pilsoņu pases, kur aiļu nosaukumi bija latviešu valodā. 

1997. gadā tika uzsākta Latvijas nepilsoņu pasu izsniegšana, kas tika paredzētas lietošanai Latvijā un ārzemēs.

2002. gadā Latvijas iedzīvotājiem sāka izdot jauna parauga pases, kas tika izstrādātas pēc Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām gan satura un uzbūves, gan drošības prasībām.

Pēc iestāšanos Eiropas Savienībā 2007. gadā sāka izsniegt pases, kurās tika iekļauta informācija par personas biometrijas datiem – sejas attēlu un pirkstu nospiedumiem. 

Kopš pagājušā gada 1. janvāra par «svarīgāko» personas dokumentu kļuvusi personas apliecība (eID karte), jo tā ir obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Pase ir palikusi kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai ceļošanas dokuments.

Fakti un skaitļi

*Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2023. gadā izsniegusi 378 551 pasi, 562 119 eID kartes, 79 079 uzturēšanās atļaujas. 

*Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā uzņemtas 595 personas.

*PMLP augusta sākumā izsūtīs informatīvas vēstules aptuveni 4650 Krievijas Federācijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2024. gada 18. jūlijā. Vēstule saturēs informāciju par darbībām, kas jāveic, lai pēc 2025. gada 15. jūlija varētu turpināt uzturēties Latvijā Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusā.

*Sākot no 1992. līdz 2020. gada beigām Latvijā izsniegtas 7 583 436 pases, tostarp: 1 221 921 nepilsoņa pase; 590 ceļošanas dokumenti personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss; 1980 bezvalstnieka ceļošanas dokumenti; 286 bēgļa ceļošanas dokumenti.

Latvijas Republikas pasu veidi

Visu pasu centralizētu personalizāciju veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Pasu centrs.

Latvijas Republikā pastāv 7 veidu pases:

• pilsoņa pase;

• nepilsoņa pase;

• diplomātiskā pase;

• dienesta pase;

• bezvalstnieka ceļošanas dokuments;

• bēgļa ceļošanas dokuments;

• ceļošanas dokuments personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss.