Paldies Dievam, šoruden raža būs labāka, nekā vienu reizi likās: Latvijas dabas labvēlība, kas arvien cenšas ierautos robus izlīdzināt, un latviešu zemnieka centība un apzinība ir uzvarējušas arī vissmagākos laika untumus — šā gada ilgstošo sausumu, šogad būs pat ļoti labi rudzi un labs vasarājs: vājāk ir ar āboliņu, sienu un vietumis iznīkušiem ziemas kviešiem. Bet nepietiek vēl ar to, ka raža labi izaudzēta: vajag viņu arī labi novākt. Nedrīkst uzsākt pļaušanu par vēlu, nedrīkst labību ilgi atstāt uz lauka, kur tā var salīt. Rudzi un kvieši jānopļauj īstā pilngatavībā, jāsaved šķūņos un jāgatavojas jau kulšanai; arī lini nedrīkst kļūt par daudz gatavi, bet jānokopj īstā laikā. Priekš tā ir nepieciešams darba spēks, ar kuru, kā zināms, uz laukiem ir samērā lielas grūtības, sevišķi intensīvajā darba laikā. Liels atspaids zemturiem ir lauksaimniecības mašina, kas aiztaupa daudz darba roku. Bet mašinas izmaksā dārgi, par viņām aiziet daudz valūtas. Pie tam, izrādās, ka daža veida mašinu, kā, piemēram, zāles un labības pļāvēju, Latvijas teritorijā jau tagad pietiek visas ražas ievākšanai. Vienā saimniecībā šīs mašinas vajadzīgs darbināt tikai ļoti īsu laiku, parasti tās stāv dīkā un tādēļ ari ļoti lēni atmaksājas. Bet, ja kaimiņi iet palīgā kaimiņam, kā to ierosinājis Valsts Prezidents Kārlis Ulmanis, tad mašinu nodarbinātība daudz plašāka un arī atmaksāšanās kļūst ātrāka, bet, galvenais — visu ražu mēs ievācam īstā laikā un tā saglabājam valstij lielas tautsaimnieciskas vērtības.
O. L i e p i ņ š.
Modernizē Ogres papīrfabriku
Sekojot Valsts Prezidenta K. Ulmaņa norādījumiem darbu racionalizēšanā, arī Ogres papīrfabrikā notiek plaši pārbūves darbi, kas dos iespēju veikt darbus racionalizēti. Darbus vada uzņēmuma īpašnieks Šluckins un zem viņa uzraudzības nodarbināti 60 strādnieku. Pie papīrfabrikas izmūrē jaunu kanāli ar betonētām malām un gultni. Vajadzīgos akmeņus ņem no Ogres upes. Papīrfabrikā būs arī jaunas turbinas — 130 un 150 zirgu spēka lielas. Ja Ogres upē ūdens līmenis būs mazāks, tad izmantos mazāko turbinu, bet ja otrādi, tad — lielāko. Ja ūdens Ogres upē pavisam izsīcis — darbā laidīs 180 zirgu spēka tvaiku. Papīrfabrikā patlaban izbūvē ari griestus, grīdas un kāpnes no cementa betona. Ierīkotas arī higiēniskas strādnieku atpūtas telpas. Pārbūves darbus pabeigs 20. augustā, kad atkal varēs atjaunot darbus.
Sieviešu trača atskaņas tiesā
Madlienas pag. Rūpniekos pie tur dzīvojošās Elzas Pesneres iegriezies Ozoliņš. Pēc kāda laiciņa pie durvīm klauvējusi mājas iemītniece Alma Kalniņa. Ieraugot viesos Ozoliņu, tā uzsākusi strīdiņu un uzbrukusi Pesnerei. Sākušas pa gaisu lidot vāzes, pulkstenis un beigās Kalniņa ar rokām Pesnerei saskrambājusi seju. Otrā rītā, kad Pesnere mazgājusi Mačarnieka kundzei virtuvē veļu, A. Kalniņa ienākusi virtuvē, paķērusi turpat esošo ķipīti, kurā bijis atšķaidīts veļas zoda, un sviedusi uz mazgātāju. Elza Pesnera Almu Kalniņu iesūdzējusi miertiesā. Sieviešu prāvu 2. aug. iztiesāja miertiesnesis Strēlerts. Tā ka uzbrukumam romantiski iemesli un prāvnieces gribēja tiesā brīvi izstāstīt savus «sirds grūtumus», tad prāvu iztiesāja aiz slēgtām durvīm. Spriedumā miertiesnesis paziņoja, ka 25 g. v. Alma Kalniņa sodīta ar 1 nedēļu aresta.
Cirtis kokus valsts mežā
Jankavs no Zaubes pag. Pumpuriem paslepšus valsts mežā nocirtis 36 kokus, apslēpjot nocirsto koku celmus ar sūnām. Mežsargs Ozoliņš Jankava nedarbu uzgājis, pie kam arī pats vainīgais atzinies, ka kokus nocirtis un tos pārdevis par 180 ls. Par neatļautu koku ciršanu valsts mežā Jankavam bij jāatbild Ķeipenē miertiesā, kur miertiesnesis vainīgo sodija ar 1 mēn. cietuma un sūdzētājam apmierināja civilprasību Ls 170,16 apmērā.
