Lielpilsētnieku dēli gan pavisam maz izprot tagadējo laikmetu. Bet cik lieliski viņi prot pastaigāt pa ielām, sastapt draugus, draudzenes, spēlēt «zolīti» un «iemest» pa «kraukšķim», par to atliek tik pabrīnīties. Arī Ogrē var sastapt vieglas dzīves cienītāju pārstāvjus. Aizejiet uz peldētavu un jūs tur novērosiet jaunatni, kas stundām un cēlieniem ilgi kavējas novērotāju lomās. Daudzus no staigātājiem vakaros mēs dienā nemaz neredzam. Kur viņi ir un ar ko tie laiku sevīm kavē, par to sīkāk nav zināms.
Bet krēslai iestājoties, bieži kaut kur pa vārtiem uz ielas izslīd meiteņu pārītis un dodas uz krasta pusi pastaigā. No tilta puses pa Krasta ielu atkal slīd pusaudži — pa divi, trīs, kā nu kuro reiz. Pēc tam sākas kņada: smiešana, spiedzieni, «šlāgeru» motivi svilpienos un citādi. Vai tādiem tumsas mīļotājiem nav vakaros jādodas pie miera, lai rītā agrāk celtos augšā un kaut ko mājās palīdzētu, vai arī paši ar kaut ko sapratīgu nodarbotos? Bet viņi labāk grib rītos labi ilgi pagulēties, tad paēst, uzkopt nadziņus, palasīt romaniņu u. t. t. Tā tā diena ir pagalam un visa vasara «godam pavadīta». Viņu skaits šobrīd mums vēl nav zināms, bet tam jābūt diezgan lielam. Darba centrāles uzskats ir, ka Latvijā jāstrādā visiem, jo darba mums atliku likām. Tagadējo slaistu nodarbināšana nāks par lielu svētību ne tikai atsevišķai ģimenei, bet arī visai sabiedrībai un valstij.
Ķeipenieši sāk izmantot Pečoru kūdras purvu
Ķeipenes piensaimnieku sabiedrība ar šo gadu lielā apjomā sāk izmantot Pečoru kūdras bagātības. Purvā uzcelti 18 lieli kūdras šķūņi, kuros ikkatrā var ievietot 136 sterus kūdras. Lai kūdras purvu varētu izmantot, valdība piensaimnieku sabiedrībai piešķīrusi 1000 ls purva meliorācijas darbu izvešanai. 13. augustā Pečoros notika kūdras diena, uz kuru bija saradušies daudz vietējo lauksaimnieku. Pārskatu par kūdras purva ierīkošanu deva mežzinis P. Kalniņš, atzīmējot, ka darbi izmaksājuši ap 4000 ls. Rajona agr. A. Grābis norādija, kādus labumus saimniecības iegūst, lietojot kūdru. No Ķeipenes piensaimnieku sabiedrības kūdru var dabūt par Ls 1,— līdz 1,10 sterā.
Plāterē atrakti senkapi
Pie Plāteres pag. Zvirgzdiņu mājas uzkalniņā Brunis Stankēvičs no Plāteres pag. Ozolkalna ievērojis kapu kopiņām līdzīgus paugurīšus un uzsācis tos rakt. Apmēram pēdas dziļumā atrakts laukums, nobruģēts akmeņiem. Zem akmeņiem uzrakti cilvēku kauli, līdzās 2 savāda veida sprādzes un ap 3 cm plats un 30 cm garš senlaicīgs šķēpa gals. Atrokot otru paugurīti, arī tur uzieti cilvēku kauli, bet līdzās mazi skanoši zvārgulīši. Par atradumu M. Freivalds no Madlienas ziņojis Pieminekļu valdes korespondentam G. Sirmacim, kurš ziņoja tālāk Pieminekļu valdei.
Nelaimes gadījums no elektriskas strāvas
Vakar plkst. 6 Rembates pagasta «Pumpuru» māju tuvumā pie telefona vadu labošanas strādājis montieris B. Belinskis. Pēkšņi pārtrūka telefona vadi un uzkrita elektrības vadiem, no kuras strāvas triecienu dabūja Belinskis. Izsauktā Ogres ārste Balode konstatēja nāvi.
