Svētdiena, 28.12.2025 05:01
Inga, Ingeborga, Irvita, Ivita
Sestdiena, 27. decembris, 2025 17:37

Iz pagājības. 1928. gada avīzē lasi par ārstu honorāriem, ugunsdzēsēju izrīkojumiem un teļu, kurš nogāzis saimnieci

OgreNet/OVV
Iz pagājības. 1928. gada avīzē lasi par ārstu honorāriem, ugunsdzēsēju izrīkojumiem un teļu, kurš nogāzis saimnieci
Foto: OVV
Sestdiena, 27. decembris, 2025 17:37

Iz pagājības. 1928. gada avīzē lasi par ārstu honorāriem, ugunsdzēsēju izrīkojumiem un teļu, kurš nogāzis saimnieci

OgreNet/OVV

"Ogres Straume" 7. numurā (23.06.1928.) varam lasīt par tā laika ārstu honorāriem, ugunsdzēsēju izrīkojumiem, ūdenslīmeņa maiņu Ogres upē, vēlmi organizēt Ogres Sporta biedrību un teļu, kurš nogāzis saimnieci.

Ārstu honorāri.

Vietējos un apkārtnes iedzīvotājos pastāv uzskats, ka vieglākos slimību gadījumos nekad pie ārstiem nevar griezties, jo ārsti par vismazāko apskati prasot augstu honorāru, kādu iedzīvotāji šajos grūtajos laikos nespējot maksāt. Vienīgi nopietnos un grūtos gadījumos tie spiesti griezties pie ārstiem, jo citas izejas tiem vairs neatliek. Šie uzskati nav nodibinājušies bez pamata. Šajās dienās Ogresgala pagasta iedzīvotāja M. Zīrulis griezusies pie vietējā ārsta V. un lūgusi par viņas slimību izsniegt tai attiecīgu ārsta zīmi. V. slimnieci apskatījis un bez parastā honorāra pieprasījis vēl atsevišķi 10 latus par zīmes izrakstīšanu. Slimniece tādu summu nav varējusi maksāt un tāpēc ārsta zīmi nedabūjusi. Tāpat Ikšķiles pag. Ed. Tomsons griezies pie vietējā zobārsta R., lai izraurtu 2 zobus. Par zobu izrauršanu R. pieprasījis 12 latus! Tomsons gan gribējis cenu nokaulēt uz 10 latiem, tomēr ārsts nav piekāpies.

Divpadsmit lati ir honorārs, kādu slavenākie galvaspilsētas zobārsti neprasa par 2 zobu izrauršanu. Pilnīgi saprotams, ka mazturīgie pilsoņi pie ārstiem negrib vairs griezties, un katrs mēģina savās bēdās izlīdzēties mājas līdzekļiem. Ja tā turpināsies, tad drīz nāks atkal cieņā, kā senāk, dažādi kaktu dakteri un pūšļotāji, bet mūsu mācītie ārsti garlaikodamies varēs ķert mušas.

Ugunsdzēsēju izrīkojums.

Ogres pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība rīkos «B» sporta laukumā tautisku izrīkojumu ar dziesmām un dejām. Izrīkojuma atlikums domāts ugunsdzēsēju piederumu iegādāšanai. Mūsu ugunsdzēsēji pārāk trūcīgi apgādāti ar ugunsdzēšamiem rīkiem. Biedrībai līdzekļu nav, pilsēta neko nevar dot, pilsoņi atturīgi, ziedojumi neienāk. Briesmu brīdī ugunsdzēsēji skrien kājām kailām rokām uz nelaimes vietu, ja neskaita niecīgo ūdens šļūteni, t. i., sīkos rīkus. Saprotams, ka tādos apstākļos ugunsdzēsēju darbs mazsekmīgs, kā to nesenā ugunsgrēka gadījumā pārliecinājāmies. Šeit nepieciešams pilsētas un vēl jo vairāk — sabiedrības atbalsts. Pašai sabiedrībai jāpalīdz bruņoties pret varbūtējām «sarkanā gaiļa» briesmām. Tāpēc Ogres un apkārtnes iedzīvotāji tiek uzaicināti apmeklēt ugunsdzēsēju izrīkojumu jo kuplākā skaitā, lai līdz ar to atbalstītu ugunsdzēsēju biedrības mērķus.

Miljoni aizpeld.

Pastāvīgā lietus dēļ ūdens Ogres upē stipri cēlies. Straume ārkārtīgi spēcīga. Sakarā ar to izjaukta koku ragata, un ap 4000 kub.asis stutmalkas un kluču ieskalotas Daugavā. Tiek nodarbināts liels skaits strādnieku pie malkas savākšanas pa Daugavas līčiem un krastmalām. Apdraudēts arī otrs koku materiālu sastrēgums Ogrē pie Krapes tilta. Pastāv nopietnas bažas, ka koki ar Misas tiltu neaizies uz Daugavu. Zaudējumi jau tagad tiek rēķināti miljonos.

Teļš nogāzis saimnieci.

Ogresgala pagastā M. Cīrulis vedusi teļu uz Ogri. Pretim braucis smagais automobilis Nr. 1333, no kura teļš sabijies, apgāzis saimnieci gar zemi un labu gabalu rāvis to līdzi. Cīrulis, krītot uz akmeņiem, stipri sasitusies un bijusi spiesta griezties pēc palīdzības pie vietējā ārsta.

Organizēsim Ogres Sporta biedrību!

Visās pilsētās, miestos un apdzīvotās vietās Latvijā ir pieaugusi liela mīlestība sportam. Pastāv un darbojas sporta organizācijas un apvienības. Tikai mums Ogrē tādas bezpartejiskas sporta organizācijas vēl nav. Lai novērstu šo robu un lai dotu iespēju katram attīstīt savas fiziskās spējas, nepieciešama kopdarbība, nepieciešams organizēt un izveidot kopēju sporta saimi, kas ārpus katras politiskās sīkumainības paturētu vienīgo mērķi, vienīgo ideju — attīstīt savas miesīgās un caur to arī garīgās spējas. Sports ir tas, kas var saistīt un aizraut ir veco, ir jauno paaudzi. Desmitkārt labāk ir svaigā Ogres gaisā nodoties šim patīkamam pasākumam nekā sēdēt piesmakušās telpās pie glāzītēm. Šādas sporta biedrības organizēšanu ir uzsācis arī skolotājs Spuriņ kungs ar vairākiem domubiedriem.

Tamdēļ visi, kas interesējas par biedrību un sportu, var informēties un iestāties par biedriem. Kādas nozares izveidot, kā veikt darbu, to lemsim un veidosim tad, kad būs biedrība nodibināta. Veselā miesā mājo vesels gars! — ir sens romiešu sakāmvārds!

     L. Sūķens.