Valsts prezidents pret Saeimu. 

Valsts prezidentam mūsu Satversme piešķir tiesības zināmos gadījumos apturēt Saeimas pieņemto likumu publicēšanu. Tādos gadījumos valsts prezidents, līdz ar attiecīgu motivējumu, nodod šos likumus atpakaļ Saeimai vēlreizējai caurlūkošanai. Šīs tiesības valsts prezidents G. Zemgals šoreiz izlietojis pret Saeimas pieņemtajiem papildinājumiem kriminālprocesa likumos, pēc kuriem tiesu iestādes Saeimas deputātus var arestēt tikai ar Saeimas piekrišanu. 

Jau pēc būtības šāda Saeimas deputātu «nobruņošanās» var izsaukt tikai sašutumu pilsoņu vairākumā, jo mūsu Satversmes gars un vienlīdzības princips prasa visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā. Ir taču neloģiski — atļaut tiem, kas kaut ko noslēpuši, pašiem spriest par to, vai viņiem jāstājas tiesas priekšā vai ne. Tomēr mūsu Saeimā tas tā turpinājies visu laiku. Gadu no gada krājies dažu partiju deputātu noziegumu un pārkāpumu mērs. Tikai šajā skandalozajā J. Goldmaņa lietā tas beidzot kusa. Tiesai tika izdota vesela rinda deputātu, galvenā kārtā par neslavas celšanu presē. 

Pēc Senāta atzinuma, ka pietiek ar Saeimas lēmumu par izdošanu tiesai, lai pēdējā jau varētu deputātus apcietināt, vainīgie deputāti apvienojās, lai vienkārši glābtu savu ādu. Tomēr galvenais šinī lietā tas, ka ar to pārkāpta mūsu Satversme, jo tanī gan garantēta deputāta neaizskaramība, bet ne tādā veidā. Tīri dabiski, ka valsts prezidentam bija jāsper soļi, lai sargātu mūsu Satversmi. Visa sabiedrība to silti apsveiks, jo ir taču jārada tāda robeža, cik tālu var sniegties deputātu patvaļība. Ievērības cienīgi, ka pret šādām pārmērīgām deputātu privilēģijām visstingrāk uzstājies demokrātiskais centrs, no kura deputātiem līdz šim neviens netika no tiesas pieprasīts. Paredzams, ka Saeimas ārkārtējā sesijā šo likumu grozīs un izlabos saskaņā ar Satversmi. Pie tāda uzskata nākušas pat dažas no tām grupām, kas pagājušajā sesijā balsoja par šo kļūdaino likumu. 

Mančestrā mūsu sviestu un bekonu kotē atsevišķi. 

Pēdējā laikā apmēram divas trešdaļas Latvijas bekona un sviesta eksporta uz Angliju virzās uz Vidusangliju — Mančestru. Līdz šim tur oficiālās ziņas par sviesta un bekona kotējumiem parādījās tikai par Dānijas, Īrijas un Holandes ražojumiem. Daži importētāji bija cerinājuši Krievijas, Ukrainas, Polijas, kā arī Latvijas un Igaunijas bekonu un sviestu kotēt zem viena nosaukuma — «Baltie», t. i., Baltijas. Ar to zemākas kvalitātes ražojumiem no Krievijas un Polijas būtu iespējams iespiesties tirgū zem Baltijas ražojumu nosaukuma, kurš jau zināmu stāvokli bija iekarojis. Ar mūsu lauksaimniecības atašeja Solmaņa uzstāšanos tas tomēr tagad novērsts. 

Ārzemju kapitālisti paliek piekāpīgāki. 

Valdības noslēgtais līgums par ārējo aizdevumu ar zviedru sindikātu devis smagu triecienu visiem tiem ārzemju kapitālistiem, kas visu laiku maisījās ap mūsu zemi, lai izmantotu mūsu lielo naudas trūkumu. Gandrīz ik nedēļas ienāca jauni ārējā aizdevuma piedāvājumi, bet, protams, — par 10—12 procentiem gadā. Jaunais aizdevums iegūts par 6 procentiem, kas priekš ārzemju kredīta jāatzīst par ļoti lētu. 

Tomēr visnežēlīgāk izturējās slaveno brāļu Lazardu banka Anglijā, kura, lai atriebtos par nenokārtoto Rīgas pilsētas parādu, centās mest arī mūsu valdībai visur sprunguļus ceļā, aģitējot visur ārzemēs pret aizdevumu un kredītu piešķiršanu. Vienu laiku Rīgas pilsētas valde ārzemēs uz kredīta gandrīz nevarēja izdarīt pat nekādus iepirkumus, jo visur aizstājās priekšā Lazardu aģenti un nostādīja Rīgu un arī Latviju par šaubīgiem maksātājiem. Tagad stāvoklis radikāli grozījies. 

Ārzemju kapitālisti palikuši piekāpīgāki un piedāvā aizdevumus jau uz izdevīgākiem noteikumiem.