Viena biedrība ir sevišķi rosīga. Sākumā tā saucās «Mālkalna labierīcības biedrība» un Andreja Grāvera vadībā veic pirmos Jaunogres nodibināšanas darbus. Augusts Vinters un Roberts Bērziņš turpina iesākto darbu līdz 1936. gadam, kad mālkalnieši ieplūst Ogres kūrorta biedrībā — visu astoņu Ogres biedrību mantiniecē un darba turpinātājā. Ar katru gadu Ogre aug un izvēršas par vienu no Latvijas jaukākiem kūrortiem. Sīkais sākuma gadu budžets jau šķiet bērnišķīgs, jo 1930. gadā jaunā, divu gadu vecā Ogres pilsēta saimnieko ar 99.871 ls. Atzīmējams, ka apm. 30 proc. no budžeta izlietots izglītības celšanai un 22 proc. labierīcībām un trūcīgo pilsoņu atbalstam. Nav vieglas jaunās pilsētas gaitas. Trūkst līdzekļu, jāmeklē aizdevumi, jāmaksā procenti par tiem. Vēlākos gados procentu un parādu nomaksai pilsētai jārēķina savā budžetā veseli 20 proc. Bet aizņemtie līdzekļi izlietoti lietderīgi.
Ar katru gadu aug pilsētas labierīcības, elektrību ievelk visās ielās, visas galvenās ielas izbruģē, rodas jauni parki, peldētavas, tenisa laukumi. Viena pēc otras nāk klāt tirgotavas, darbnīcas — viss, kas nepieciešams jaunās pilsētas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai. Arī finanču ziņā pilsētas saimniecība kļūst stabilāka, jo iedzīvotāju pieaugums nes līdzi arī līdzekļu pieaugumu. Pieaugot ziemas un vasaras iedzīvotāju skaitam, rodas tomēr jaunas vajadzības. Ogre vairs nevar iztikt ar vienu veco staciju. Un ogrēnieši nesnauž. Paši saviem spēkiem tie izbūvē divas jaunas stacijas — Jaunogri (bij. Mālkalnu) un Pārogri un nodod tās mūsu valsts dzelzceļu rīcībā.
Vajadzīgos līdzekļus augošai pilsētai uztic kredīt iestādes. Pilsētas parāds sasniedz pašlaik 168.000 ls. Atzīmēsim kaut dažus no mūsu pilsētas jaunierīkojumiem un tiem izlietotiem līdzekļiem. Uzcelta diža skolas celtne, kurā novietotas ari pilsētas pašvaldības iestādes. Šī būve izmaksājusi 153.500 ls. Rūpējoties par pilsētas ugunsdrošību izbūvēta jauna ugunsdzēsēju mītne, kura izmaksājusi tuvu pie 6000 ls. Lopkautuves izbūvē ieguldīti pāri par 25.000 ls, bet izdaiļojot jau tā daiļo Ogri, pilsētas parka izkopšanai izlietoti 12.500 ls, peldētavu izbūvei apm. 2500 ls, slēpotāju lektuvē apm. 1500 ls. Rūpējoties par Ogres sabiedriskām vajadzībām piemērotiem laukumiem, Ogres pilsētas valde noslēdza savā laikā līgumu ar Rīgas pilsētas valdi, kurai pieder lielākā daļa Ogres teritorijas, par «A» un «B» laukumu, Bāku un Zilo kalnu nodošanu pilsētas rīcībā. Darbu gaitā pārvērsts par parku arī agrākais malkas krautuves laukums pie Ogres stacijas.
No kulturālā virzienā veiktiem darbiem vēl jāatzīmē Ogres bibliotēka, kura novietota tūristu mītnes ēkā. Tūristu mītnē pārnakšņojuši daudzi simti Ogres apmeklētāju. Kopējais darbs, kopējas pūles Ogres — «Latvijas Davosas» — izkopšanai turpināsies, cerams, līdzšinējā gaitā. Ar mūsu valsts labvēlīgo atbalstu tas gūs vēl lielākas sekmes un paredzams, ka nebūs ilgi jāgaida, līdz Ogres jaukajai dabai pievienosies visas izlutināto ārzemnieku gaumei piemērotās labierīcības. Centīgi strādājot cerēsim drīz ieraudzīt blakus staltajai pasta ēkai un pilsētas valdes namam eiropeiskam kūrortam atbilstošu viesnīcas ēku. Cerēsim, ka nākošie divdesmit gadi pārvērtīs Ogri īstā lielai pasaulei piemērotā kūrortā, kura slava skanēs tālu, jo visas dabas dotības Ogrei ir.
