Grāmatas aprakstā norādīts, ka aktrises mūža gadi atainoti uz 80 lapām, kur katrai vienā pusē ir fotogrāfija, otrā - etīde par svarīgāko šajā gadā, tādējādi dodot iespēju iepazīt Kairišu - aktrisi un Astrīdu - sievieti no mūža pirmās līdz pēdējai dienai.

Grāmatas autore Struka norāda, ka, ja no aktiera mūža pāri nepaliek nekas, tad arī grāmatai jābūt tādai, kas vienlaikus piedāvā šo mūžu "iemūžināt" un "pazudināt", proti, no grāmatas par Kairišu var izņemt visas 80 lapas, kas simboliski sasaucas ar viņas nodzīvotā mūža gadiem.

Struka klāsta, kā tā kā bildi paredzēts izņemt no grāmatas, tad teksts, kas attiecas uz šo bildi, ir izlasāms bildes otrā pusē nevis atvērumā, un starp albuma lapām, gluži kā tajos laikos, kad dzīvoja un strādāja Kairiša, ideālā versijā būtu ievietojams pauspapīrs jeb balta, plāna un caurspīdīga papīra lapa. 21gadsimta tehnoloģijas to īsti neatļauj, tāpēc pauspapīru atliek iztēloties, bet iztēle bija arī Kairišas darba instruments.

Teātra zinātniece un kritiķe Struka ir Latvijas Nacionālā teātra literārās daļas vadītāja un padomniece repertuāra jautājumos. Pētnieciskajā darbībā pievērsusies režisora Pētera Pētersona daiļrades izzināšanai, publicējot monogrāfiju un sastādot atmiņu krājumu.

Tāpat viņa veidojusi analītisku interviju grāmatu sadarbībā ar režisori Māru Ķimeli. Uzrakstījusi Latvijas Nacionālā teātra vēsturi, kas balstīta arhīvu un dokumentu studijās. Sakārtojusi un komentējusi dramaturga Gunāra Priedes Rakstus piecos sējumos. Tikusi nominēta 2023.gada Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Spilgtākais darbs literatūrzinātnē" par monogrāfiju "Par skaisto un aplamo dzīvi", kas vēsta par mākslinieku un rakstnieku Anšlavu Eglīti.

Uzziņai:

2021.gada 13.janvārī 79 gadu vecumā mūžībā devās Latvijas Nacionālā teātra aktrise Kairiša.

Kairiša 1962.gadā absolvējusi Dailes teātra 3.studiju un pēc tam pieņemta darbā Liepājas teātrī, kur aktrise nostrādāja piecus gadus, kļūstot par režisoru Irmgardes Mitrēvices un Nikolaja Mūrnieka audzēkni.

1968.gadā māksliniece pārnāca uz Rīgu un līdz pat 2019.gadam strādāja Latvijas Nacionālajā teātrī, kur sava talanta, skatuviskās harizmas un personības dēļ kļuva par sava veida teātra simbolu.

Viņas nozīmīgākās lomas Latvijas Nacionālajā teātrī ir Zane izrādē "Pūt, vējiņi!", Jūlija "Liliomā", Antonija "Skroderdienās Silmačos", Natālija Petrovna "Mēnesī uz laukiem", Liena "Mērnieku laikos", Ieva "Indrānos", Spānijas Isabella un daudzas citas, bet par karjeras virsotni var uzskatīt Spīdolas lomu 1985.gadā iestudētajā Raiņa lugā "Uguns un nakts".

Atpazīstamību ne tikai Latvijas, bet visas bijušās Padomju Savienībās mērogā Kairišai nodrošināja arī aktrises lomas kino, piemēram, Lauras loma kinolentē "Ezera sonātē", Zanes loma filmā "Pūt, vējiņi!" un Ievas loma spēlfilmā "Tauriņdeja".

Viena no aktrises pēdējām lomām bija izrādē "Ezeriņš", bet pati pēdējā - Zanes lomas atveidojums vecumdienās Raiņa lugas "Pūt, vējiņi!" iestudējumā 2018.gadā.