Trešdiena, 24.04.2024 02:34
Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Ceturtdiena, 18. maijs, 2023 12:59

Kā cīnīties ar nelūgtajiem dārza iedzīvotājiem - zemesvēzi un maijvabolēm

ogrenet.lv
Kā cīnīties ar nelūgtajiem dārza iedzīvotājiem - zemesvēzi un maijvabolēm
Foto - pixabay.com
Ceturtdiena, 18. maijs, 2023 12:59

Kā cīnīties ar nelūgtajiem dārza iedzīvotājiem - zemesvēzi un maijvabolēm

ogrenet.lv

Mīts, ka kurmji iznīdē šos abus kaitēkļus ir nepatiess, kurmis tos vienīgi apēdīs tikai tad, ja tie patrāpīsies kurmja raktajā tunelī.

Zemesvēzis

Tautā zināms arī kā rācejcircenis vai ķirelis. Apmēram, 3-5 centimetrus garš. Latvijā visbiežāk sastopami Zemgales reģionā un Piejūras zemienē. Iemesli zemesvēžu iedzīvošanai dārzā varētu būt kūtsmēslu vai melnzemes iegāde, vai arī kopīgas zemes apstrādes rīku izmantošanas. Zemesvēzi nevar iznīdēt uzreiz un tagad. Izmantojot vairāku metožu kombināciju no zemesvēža var atbrīvoties pēc 3 gadiem. Svarīgi arī zināt, ka iespējams no zemesvēža atbrīvoties pilnībā nebūs iespējams, bet izmantojot iznīdēšanas metodes to skaits var krietni samazināties. Ideālā variantā ar zemesvēžiem ir jāsāk cīnīties vēlā pavasarī un agrā vasarā, kad tie ir tikko izšķīlušies.

Svarīgi, ja apkārt ir arī citu kaimiņu dārzi, ir cīnīties ar zemesvēzi kopā! Zemesvēži ātri pārvietojas pa savām pazemes ejām un kad tos viens kaimiņš mēģina iznīdēt, tie var doties uz blakus kaimiņa dārzu.

Metodes

Ar olu čaumalām
Sakrāj jēlu olu čaumalas un tās izžāvē. Kad čaumalas ir sausas tās samaļ. Samaltās olu čaumalas izkaisa zemesvēžu apsēstajās vietās. Zemesvēži apēdot olu čaumalas ies bojā.  

Ar zemesvēžiem netīkošām smaržām
Starp zemesvēžu dzīves vietām stāda samtenes, ķiplokus vai krizantēmas. Zemesvēžiem nepatīk to smarža, tā tos atbaida. 

Ar alu, medu vai kādu rūgstošu šķidrumu
Ielej traukā alu, medu vai kādu rūgstošu šķidrumu. Trauka augšējai daļai jābūt vienā līmenī ar zemes virsmu, lai zemesvēzis varētu tajā ielīst. Trauka virsmu apklāj ar lapām vai dēli ko atstutē uz akmeņiem, lai tas būtu kādu centimetru virs trauka atvēruma. Trauks ar alu un kukaiņiem kas sakrājušies tajā, ik pa laikam jāizvāc un jānomaina šķidrums. 

Ar šīferi, dēļiem vai plastmasas plāksnēm
Zemesvēžu apsēstajām dobju parametrā 20-30cm dziļumā, krusteniski ierok loksni, lai, apmēram, 3 cm no loksnes paliek virs augsnes. Vietā kur loksnes krustojas uztaisa bedrīti un ievieto lamatas-ķeramo trauku, tā var būt pārgriezta plastmasas pudele, burka vai kāds cits trauks kuram ir gludas sienas. Trauku ierok tā, lai trauka augša būtu, apmēram, 5mm zem augsnes virskārtas. Traukā ieliek kaut ko zemesvēžiem simpātisku- alu vai nedaudz kūtsmēslus. Pēc, apmēram, nedēļas trauku izņem, zemesvēžus iznīcina un ieliek trauku atpakaļ augsnē. Vai nedaudz vienkāršāks veids- ap auga saknēm aproc plāksnes atstājot 5 cm virs zemes, lai zemesvēzis netiktu klāt saknēm. 

Ar salmiem
Sausā laikā uz augsnes saber salmu kārtu un to bieži laistos. Zemesvēži pulcēsies zem salmu mulčas un atliek tikai salmu slāni pacelt, savākt kaitēkļus un tos iznīcināt. 

Ar apmānu
Vasaras beigās izveido neīstas ziemošanas vietas zemesvēžiem. Apmēram, pusmetru izraktās bedrēs ieber kompostu vai, ja ir pieejams, zirgu mēslus. Bedrītes aizrok. Kad temperatūra pazeminās zem 0 grādiem, izveidotās mākslīgās ziemošanas vietas atrok un iznīcina tur sapulcējušos zemesvēžus.  

Maijvaboles

Maija beigās un Jūnija sākuma visbiežāk sastopamākā vabole. Pieaugusi vabole ir apmēram 3 cm lielumā. 2 veidu maijvaboles- lauku un meža, visvairāk dārzā uzdarbojas lauku maijvaboles. Lielāku postu dārzam nodara maijvaboļu kāpuri kuri aug 3 gadus un barības meklējumos spēj iznīcināt dārza augus 100 metru attālumā no mājvietas. Maijvaboles dārzā var nonākt caur kompostu kuru pirms lietošanas vajadzētu izsijāt. Populārs maijvaboļu izmantošanas veids ir makšķerēšanā! Maijvaboles ir lielākais bieds zemeņu, kartupeļu un zāliena augšanai. Maijvaboles nemīl drēgnumu un vēsumu tāpēc aukstie un lietainie pavasari ir galvenais noteicējs maijvaboļu populācijai.

Metodes 

Ar āboliņa audzēšanu
Gumiņbaktērijas kas veidojas no āboliņa un piesaista slāpekli nesimpatizēs maijvabolēm un tās mājvietu tur neveidos. 

Ar koku kratīšanu agrā rīta stundā
Maijvaboles savā ikdienas ēdienkartē ir iecienījušas augu lapas. Pavasara agrā rītā, kad maijvaboles vēl ir mazkustīgas, jo laika temperatūra vēl ir vēsa, zem maijvaboļu apdzīvotā koka paklāj plēvi, pakrata koku zarus un nokritušās maijvaboles savāc un iznīcina. 

Ar maijvabolēm indīgu zaļmēslojumu
Zaļmēslojumam visbiežāk var izmantot lupīnas, kuras kāpuriem ir indīgas. Tieši vabolēm nepatīk eļļas rutks un balto sinepju zaļmēslojums. 

Ar pazemes bufeti
Ja uz kvadrātmetru ir apmēram 2 kāpuri tad ik pa dažiem metriem izrok 10-20cm dziļas bedrītes kurās ievieto svaigi sagrieztas kartupeļu šķēlītes. 2 reizes nedēļā bedres atrok un sapulcējušos kāpurus iznīcina. 

Ar mulču
Maijvabolēm nepatiks veidot mājvietas kur dēt kāpurus vietās kur tiks izmantoti mulčas materiāli. Vis nepatīkamākie materiāli maijvabolēm būs koksnes šķiedra, salmi, mizas mulča. 

Ar draudzību
Maijvaboļu lielākais bieds ir strazdi tāpēc, ja maijvaboļu populācija ir pārņēmusi dārzu jādraudzējas ar strazdiem. Kokos var ierīkot putnu būrīšus, protams, ja dārzā ir kāds ķiršu koks tad jābūt uzmanīgiem. Kāpuru lielākais ēdājs ir arī skrejvaboles. Skrejvaboļu iecienītākā mājvieta ir zem priekšmetiem. Tām var ierīkot to iecienītās mājas no dēļiem, vai citiem dabīgiem materiāliem.

Avots: publicitātes materiāli