Ieteikumi stresa noturības stiprināšanai

Stress ir neizbēgama mūsu ikdienas dzīves daļa, tomēr ir svarīgi, kā mēs ar to tiekam galā. Ilgstošs stress var ietekmēt gan fizisko, gan emocionālo veselību – radīt nogurumu, miega traucējumus, trauksmi, depresiju, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas sistēmas darbības traucējumus, arī veicināt kaitīgu ieradumu veidošanos, piemēram, smēķēšanu, mazkustīgumu, ēšanas traucējumus, pārmērīgu saldumu vai alkohola lietošanu.

Lai uzlabotu pašsajūtu un saglabātu iekšējo līdzsvaru saspringtākā dzīves posmā, ieteicams pievērst uzmanību ieradumiem, kas palīdz stiprināt noturību pret stresu:

• plānojiet savu laiku – izveidojiet darba plānu un sekojiet tam. Plānojiet veicamos darbus savlaicīgi, neatlieciet uz pēdējo brīdi. Tas palīdzēs justies mierīgāk un dos pārliecību par savām spējām;
• atvēliet laiku atpūtai – hobiji, kopā būšana ar ģimeni un draugiem vai vienkārši atvēlēts brīdis sev ir ļoti svarīgi emocionālajai labsajūtai;
• ierobežojiet laiku pie ekrāniem – nelietojiet viedierīces, datoru un neskatieties TV vismaz stundu pirms gulētiešanas;
• praktizējiet elpošanas vingrinājumus vai meditāciju – tie palīdz nomierināt prātu un uzlabot miega kvalitāti.
• kustieties katru dienu – pat neliela fiziska aktivitāte, piemēram, pastaiga vai vingrošana, mazina stresu un nogurumu, uzlabo miegu, koncentrēšanās spējas un atmiņu. Turklāt fiziskās aktivitātes palīdz uzlabot pašsajūtu kopumā;
• uzturieties svaigā gaisā - dabā pavadīts laiks palīdz atslābināties un uzlabot garastāvokli;
• izgulieties un rūpējieties par miega kvalitāti – atvēliet miegam vismaz 7-8 stundas naktī, lai smadzenes un ķermenis spētu optimāli atjaunoties. Veselīgs miegs ir viens no pamata soļiem vispārējai veselībai un labsajūtai.
• ēdiet sabalansēti – ieturiet regulāras, pilnvērtīgas un sabalansētas maltītes ar daudzveidīgu dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, olbaltumvielas un veselīgos taukus saturošu ēdienu klāstu, kas nodrošinās organismu ar uzturvielām, antioksidantiem, vitamīniem un minerālvielām. Samaziniet cukura, sāls un kofeīna patēriņu;
• dzeriet pietiekami daudz ūdens – vismaz 1,5-2 litri dienā palīdz justies labi un samadzenēm darboties efektīvāk. Dehidratācija var izpausties ar nogurumu, galvassāpēm, miegainību vai garastāvokļa izmaiņām. Pa dienu ūdens jāpadzeras regulāri, pirms sāk izjust slāpes;
• izvairieties no smēķēšanas un alkohola - kaut arī pastāv mīts, ka smēķēšana nomierina un alkohols palīdz atslābināties, tie patiesībā pastiprina stresu un samazina noturību pret to, kā arī negatīvi ietekmē veselību kopumā.

Ārstniecības augi ar nomierinošu iedarbību

Ir svarīgi izprast stresa cēloņus, lai spētu tos novērst, kā arī ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus, lai mazinātu stresu un veicinātu stresa noturību. Taču ko darīt, ja satraukuma brīdī netiekam galā ar stresu? Šādos gadījumos noderīgi ir ārstniecības augu līdzekļi – gan tēju un sīrupu, gan pilienu vai kapsulu veidā.

Īpaši ieteicami ir augi ar nomierinošu un relaksējošu iedarbību, piemēram, piparmētra, kumelīte, melisa, baldriāns, raudene, asinszāle, pasiflora, mātere, apinis, vilkābele un lavanda. Ja trauksme apgrūtina iemigšanu, šīs ārstniecības augu drogas vēlams lietot vakarā pirms gulētiešanas.

Savukārt dienas sākumā var izvēlēties augu izcelsmes produktus ar adaptogēnu darbību, no kuriem pazīstamākie ir žeņšeņs, eleiterokoks un rožainā rodiola. Šiem augiem ir tonizējoša iedarbība, kas palīdz stiprināt imunitāti, mazināt nogurumu un veicināt darba spējas. Tos lieto no rīta, lai vakarā netraucētu iemigt.