Pirmdiena, 22.04.2024 09:07
Armanda, Armands
Piektdiena, 23. jūnijs, 2023 10:08

Kā sagaidīt Vasaras saulgriežus

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem
Kā sagaidīt Vasaras saulgriežus
Piektdiena, 23. jūnijs, 2023 10:08

Kā sagaidīt Vasaras saulgriežus

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem

Vasaras saulgriežu svinības jau izsenis ietver Līgo dziesmu dziedāšanu, vainagu vīšanu un lēkšanu pāri ugunskuram. Ne mazāk svarīga ir arī cienasta sarūpēšana svētku galdam. Sieru, protams, var iegādāties veikalā, bet var arī pagatavot mājās. Tāpat kā medalu. Laika tam vēl gana.

Pēc astronomiskā kalendāra, īstie Vasaras saulgriežu svētki, kad tiek svinēta visīsākā nakts un visgarākā diena, ir 21. vai 22. jūnijā. Agrāk tad arī svinēja. Taču mūsdienās tas, ka šos svētkus svinam pāris dienas vēlāk, ir kristīgās baznīcas nopelns, piesaistot Jāņu svinēšanu Jāņa Kristītāja dzimšanas dienai, ko Romas katoļu baznīca svētī 24. jūnijā. Tiesa gan, pirmie bīskapi uzskatīja, ka latvieši ir «tumši ļautiņi», un centās šos svētkus iznīdēt, taču Jāņu svinēšana izrādījās stiprāka par Dieva vārdiem, tāpēc kristīgajai baznīcai nācās iemācīties ar to sadzīvot.

Līgo un Jāņu tradīcijas

Vasaras saulgriežu tradīciju latviešiem netrūkst, un tie ir vieni no retajiem svētkiem, kur tradīcijas gandrīz pilnā apmērā saglabājušās līdz mūsdienām.

Zāļu diena – pirmssvētku diena

Pirms Līgo svētkiem ar meijām pušķo katru mājas stūrīti, lai nodrošinātu labklājību un namā neizceltos ugunsgrēks vai ļaunas sērgas. Ēkas dekorē arī ar pīlādža zariem, lai pērkons nespertu. Meijām ņem bērziņus, nekad alksni vai apsi, jo tas ir velna koks. Tur cieņā pīlādzi, kam katrai ogai krustiņš virsū.

Līgo vakarā plūktām zālēm piemīt dziednieciskas un pat maģiskas īpašības. Par īstajām jāņuzālēm uzskata āboliņu, papardi, vībotni, buldurjāni, dievredzīti, nārbuli, rudzupuķes un magones, sarkano āboliņu, asinszāli un citas.

Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus,
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja!

Vainagu pīšana

Zāles, kas sapītas aplī, ir dabas svētības, skaistuma, spēka un mūžības simbols. Meitas un sievas nopin vainagus arī puišiem un vīriem. Vainagi jānopin arī sunīšiem un kaķīšiem. Pēc Jāņiem vainagi jāizžāvē un jāglabā līdz nākamajiem Jāņiem, lai tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā, līdz ar to sadedzinot neveiksmes un nelaimes.

Ugunskurs

Ugunskurs ir saules simbols. To aizdedzina tikai tad, kad saule norietējusi, un tas sāk dzist, kad saule jau lec. Laiž arī uguns ratu – aizdedzinātu darvotu salmu, pakulu vai lupatām aptītu metāla riteni – Saules simbolu. To ripina lejā no kalna, ja iespējams, upē vai ezerā. Kā rats ripo, tāds būs gads.

Apdziedāšana (aplīgošana)

Jāņu naktī ļaudis aplīgo cits citu. Senie latvieši ticēja, ka ar apdziedāšanos uz cilvēku, lopiņu vai augu iedarbojas atgriezeniskā maģija un tiek atvairīts dziesmā pieminētais. Piemēram, ja puišus apdzied par sliņķiem, viņi kļūst čakli. Aplīgo arī dažādas mājas vietas, lietas un kustoņus, uzliek vainagu akai, kūtij, pirtij un bišu mājvietām.

Pliko skrējiens un pelde

Arī kailiem peldēties Līgo naktī ir samērā izplatīta tradīcija. Tā kā šī nakts ir burvību pilna, arī ūdenim piemīt dziedinošs spēks.

Papardes zieds

Jāņu naktī zied paparde ar krāšņiem ziediem, kas viņu redz ziedot, tas ir laimīgs un tam piepildās viss, ko viņš vēlas. Parasti to dodas meklēt divatā, bet var iet arī viens.

Meklē arī jāņtārpiņus, jo tie nes laimi.

Visas lauku puķes zied,

Papardīte, tā nezied;

Tā zied Jāņu naksniņā,

Kad ļautiņi neredzēja.

Jāņu nakti nedrīkst nogulēt!

Paliekot nomodā visu nakti, iegūst labu veselību un modrību nākamajam gadam. Puiši un meitas par negulēšanu var sagaidīt labu dzīvesdraugu un laimi mīlestībā. Visizplatītākais ticējums – ja guļ Jāņu nakti, tad guļ visu gadu.

Mazgājies rīta rasā!

Lai iegūtu skaistumu, Jāņu rītā ir jāmazgājas rasā. Daudzviet ticēja, ka rīta rasai ir dziedinošs spēks, tāpēc tajā mazgā acis, lai tās labi redz, slapina matus un seju, lai būtu skaistums un veselība. Sievietes gāja vārtīties rasā, lai iemantotu skaistumu.

Jāņu rītu meitas gāja, līgo, līgo,

Rasiņā mazgāties, līgo.

Lai ziedēja vaigu gali, līgo, līgo,

Kā sārtais āboliņš, līgo.

Kas jāņem vērā Vasaras saulgriežos

• Kas Jāņos līgotājus aizraida, tam gaidāma kāda nelaime.

• Jāņu vakarā laukā, kur aug kāposti, sprauž liepu zarus, lai mīksti kāposti izaugtu.

• Jāņu vakarā jārunā ar kaimiņienēm, lai nebūtu jāstrīdas.

• Pļavās, kurām pāri Jāņu naktī iet līgotāji, aug labāka zāle.

• Cik tālu spīd liesmas no Jāņu ugunīm, tik tālu visi lauki paliekot auglīgi, un labība to gadu labi izdodoties.

• Jāņos lopi pusnaktī runājot par cilvēku likteni.

• Jāņu naktī vajag kailam apskriet lauku, tad labāk aug raža.

• Jāņos jālec pāri ugunskuram, lai vasarā odi nekož.

• Jāņu naktī velnu varot redzēt, ja pliks stāvot vārtu starpā.

• Kas Jāņu naktī redz papardi ziedam, var izteikt vēlēšanos – tā piepildīsies.

• Jāņu naktī meitai jānoģērbjas kailai un jāuzliek galvā rožu vainags. Kurš puisis meitu noķers, tas būs viņas nākamais vīrs.

• Ja Jāņu vakarā meita skatās ezerā, tad ūdenī var redzēt precinieka atspulgu.

• Laižot divus vainagus pa straumi, nosaka, vai šogad būs precības vai ne: ja vainagi saskaras, tad meita izies par sievu.