Svētdiena, 23.03.2025 17:29
Mirdza, Žanete, Žanna
Ceturtdiena, 27. februāris, 2025 10:54

Kā siltākas ziemas maina mūsu dārzus?

Jūlija Vilcāne, agronome, mikrobioloģe; Alise Damberga, nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” ainavu arhitekte
Kā siltākas ziemas maina mūsu dārzus?
Foto: pixabay.com
Ceturtdiena, 27. februāris, 2025 10:54

Kā siltākas ziemas maina mūsu dārzus?

Jūlija Vilcāne, agronome, mikrobioloģe; Alise Damberga, nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” ainavu arhitekte

Šoziem siltuma rekordi ir krituši vairākkārt, un, lai gan šobrīd lielākajā daļā valsts zemi klāj sniega sega, sinoptiķi prognozē kārtējo atkusni. Klimata pārmaiņas ir realitāte, kas ietekmē ne tikai laikapstākļus, bet arī to, kas labprāt aug mūsu dārzos, uz balkoniem un terasēm.

Jauni laikapstākļi – jaunas iespējas

Agronomi skaidro, ka tik silta ziema, kāda tā ir šogad, nav unikāla – līdzīgas ir piedzīvotas jau iepriekš. Taču tas ir skaidrs signāls par klimata pārmaiņām, kas ietekmē ne tikai Latviju, bet arī visu pasauli. Ziemām kļūstot siltākām, dārzniekiem paveras jaunas iespējas un var rasties vēlme audzēt augus, kas iepriekš mūsu klimatā nebija ierasti.

Ja kādreiz podos tika audzēti galvenokārt viengadīgie augi, piemēram, petūnijas un pelargonijas, tagad bieži tiek izvēlētas arī ziemcietes, kadiķi, lazdas, ogābeles un citi augi, kas nav katru gadu jāpārstāda, jo ziemā šie augi vairs podos neizsalst. Tāpat mūsu dārzos ar vien biežāk ienāk jukas, lavandas, budlejas un hortenzijas, tomēr ne visi dārzi šiem dienvidnieciskajiem viesiem ir piemēroti.

Augu slimības un kaitēkļi

Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai ziemu, bet arī vasaru, un tas būtiski veicina augu slimību izplatību. Piemēram, miltrasa īpaši labi attīstās siltos un sausos laikapstākļos, un, kā novērojuši agronomi, šī slimība kļūst arvien izplatītāka. Tā īpaši skar tādus augus kā flokši un sausserži, kā arī kokus – ozolus un kļavas.

Siltājās ziemās kaitēkļiem ir labākas iespējas izdzīvot, kas var radīt papildu izaicinājumus dārzkopjiem pavasarī un vasarā. Ja sala ir maz vai tā nav vispār, daudzi kaitēkļi, kas aukstumā parasti iet bojā, var aktivizēties agrāk un vairoties straujāk. Īpaši tas attiecas uz laputīm, dažādām ērču sugām, kā arī koku un krūmu kaitēkļiem. Lai pasargātu dārzu no kaitēkļu uzbrukumiem, pavasarī nepieciešams īpaši rūpīgi sekot līdzi augu veselībai. Speciālisti iesaka savlaicīgi identificēt kaitēkļu klātbūtni un izmantot pēc iespējas saudzīgākas apkarošanas metodes, piemēram, bioloģiskos preparātus vai dabiskos plēsējus, kas palīdz uzturēt dārza ekosistēmas līdzsvaru.

Lielākie ieguvēji – balkonu dārzkopji

Ziemai kļūstot īsākai un līdz ar to stādīšanas sezonai garākai, īpaši plašas iespējas paveras tiem, kas iekopj mazdārziņu uz balkona vai terases. Garšaugu un ziedu kastes, mainoties klimatiskajiem apstākļiem, var priecēt daudz ilgāk, tāpēc šo iespēju veiksmīgi var izmantot tie, kas dzīvo dzīvoklī ar balkonu.

Garāka siltā sezona ļauj eksperimentēt ar dažādām kultūrām, piemēram, audzēt ne tikai tradicionālos lokus, dilles un pētersīļus, bet arī eksotiskākus augus, piemēram, citronzāli vai pat nelielus citrusaugus podos. Tā kā siltuma un saules gaismas būs vairāk, balkonu un terašu dārzi var kļūt ne tikai par skaistu zaļo zonu, bet arī par vietu, kur audzēt veselīgus un aromātiskus augus visas sezonas garumā.