Svētdiena, 16.06.2024 23:58
Justīne, Juta
Ceturtdiena, 29. jūnijs, 2023 10:28

Kā veidot skaistu zālāju publiskās vietās un mājās

Tija Ezeriņa, AS "CleanR grupa" sabiedrisko attiecību konsultante
Kā veidot skaistu zālāju publiskās vietās un mājās
Foto - publicitātes
Ceturtdiena, 29. jūnijs, 2023 10:28

Kā veidot skaistu zālāju publiskās vietās un mājās

Tija Ezeriņa, AS "CleanR grupa" sabiedrisko attiecību konsultante

Klimata pārmaiņas, tostarp karstuma viļņi un ilgstoša sausuma periodi, ir degradējušās pilsētu zaļās zonas, kuras 50%–70% veido tieši zālieni, kuru kopšana jau ir māksla pati par sevi, saka pilsētvides uzturēšanas uzņēmuma “Vizii Urban" valdes priekšsēdētājs Valdis Purvinskis.

Zviedrijā un Vācijas pilsētās, piemēram, Leipcigā, publisko parku zālāji klāj vismaz 50% no pilsētu zaļajām zonām. 2018.gada Zaļo pilsētu indeksa TOP50, izvērtējot zaļās zonas procentuālo attiecību pret pilsētas kopējo platību, Latvijas galvaspilsēta ieņēma 25.vietu. Tikmēr, izvērtējot pieejamo parku platību, Rīga ierindojas 21.vietā, parku platībai veidojot 11,1 kvadrātmetru uz vienu cilvēku.

“Rīga ir visnotaļ “zaļa” pilsēta, tomēr mums ir kur tiekties arī bioloģiskas daudzveidības veicināšanas ziņā. Proti, jau sen ir pienācis laiks likt mieru tēmai “nofrizēts” zāliens, kādu redzam golfa laukumos, savukārt pilsētvidē un pie mājām zāliens veido daļu no dabas daudzveidības, kur dzīvot kukaiņiem un dažādām augu sugām,” uzskata “Vizii Urban" valdes priekšsēdētājs.

Kas nepieciešams, lai izaudzinātu skaistu mauriņu pie savām mājām, daudzdzīvokļu māju pagalmos un ne tikai? Lūk, padomi, kā iesēt, kopt un pļaut zālienu dabai draudzīgā veidā!

Jāapbruņojas ar pacietību

Zāle pilnībā un vienmērīgi izaug tikai piektajā gadā. Taču, ja ir izvēlētas pareizās sēklas, tās ir laikus iesētas labi sagatavotā augsnē un tiek pienācīgi kopas, lielisku zālienu varēs baudīt jau trešajā gadā. Tāpēc, ja pagalmā iesēts zāliens, svarīgi, lai esam pret to saudzīgi ne tikai, kamēr tas dīgst, bet krietni ilgākā periodā.

“Vislabākais laiks, kad sēt zālienu, ir pavasarī vai agrā rudenī. Pavasarī ir augsts zemes mitruma līmenis un ir optimāla gaisa temperatūra zāles augšanai. Ieteicams sēt zālienu, kad zeme sasilst līdz aptuveni 10–15 grādiem pēc Celsija. Tas parasti ir marta beigās vai aprīļa sākumā,” iesaka Purvinskis.

Var arī sēt zālienu rudens sākumā, piemēram, septembrī vai oktobrī pirms zemes sasalšanas. Lai nodrošinātu, ka zāliens izveidos sakņu sistēmu pirms aukstuma iestāšanās, sēklas būtu jāsēj vismaz 6–8 nedēļas pirms pirmās pastāvīgās salnas.

Sēklu izvēle ir atkarīga no zāliena izmantošanas mērķiem. Ir zālieni, kas paredzēti, piemēram, bērnu spēļu laukumiem, un ir dekoratīvi zālieni. Vēlams iesēt vairākas zāļu sugas, jo tā var nodrošināt izturīgāku un līdzenu zāliena segumu.

Pirms sēt, ieteicams noteikt pašreizējo zemes pH līmeni un, ja ir tāda nepieciešamība, to noregulēt robežās no 5,5 līdz 7pH. Lai augsne būtu auglīgāka, to var “pabarot” ar humusu vai kompostu.

Katram zāļu maisījumam ir atšķirīgs dīgšanas laiks, ko parasti norāda uz zāliena maisījuma iepakojuma, vidēji 10–14 dienas. Auzenes sēklām parasti nepieciešams piecas līdz desmit dienas, airenei – septiņas līdz 14 dienas, savukārt pļavas skarenes sēklas izaug 10 līdz 15 dienās. Pļavas skarene ir stīgojoša un veicina blīvāka zelmeņa veidošanos, savukārt airene nodrošina ātrāku zāliena dīgšanu un zelmeņa izveidi.

Kad un vai zālienu laistīt?

Zāliena laistīšanai būtu jāpieiet no dabai draudzīgā skatupunkta un pēc iespējas jāizmanto dabīgie ūdens avoti. “No estētikas viedokļa, protams, grūti skatīties uz izdegušu zālienu, bet no otras puses – tērēt “krāna ūdeni” ir nepraktiski, dārgi, turklāt šīs ūdens ir filtrēts, līdz ar to zālienam pat nav labs. Ja tomēr gribas laistīt, tad vislabāk būtu izmantot upes ūdeni vai, piemēram, mucās savāktu lietus ūdens,” iesaka Purvinskis.

Piemēram, Vācijā, par šo domājot, esot izstrādātas laistīšanas sistēmas, kas ūdeni ņem no dabiskiem avotiem – dīķiem, upēm, ezeriem utt. Pieredzējuši dārznieki iesaka zālienu laistīt no rīta. Svarīgi būtu laistīt ar remdenu ūdeni, jo auksts ūdens gan zemei, gan zālienam var izraisīt šoku pārāk straujās temperatūras maiņas dēļ.

Zāles pļaušana jāpieskaņo laikapstākļiem

“Zāles pļaušana ir jāpieskaņo ar laikapstākļiem, proti, ir lielāka jēga pļaut tikai pirms lietus. Kad ir sauss laiks, tad zāli pat ieteicams audzēt, jo tā atvēsina zemi, nodrošinot dabīgu ēnu. Bet, ja ir karsts un zāle ir īsa, tad zeme var sakarst līdz pat 45 grādiem pēc Celsija. Pilsētā, kā zināms, vēsināšana ir liela problēma,” atgādina Purvinskis.

Pēc zāles pļaušanas cilvēkiem uzreiz gribētos savākt nopļauto, bet no praktiskā viedokļa augsnei un zālienam labāk ir, ja atstāj nopļauto, lai satrūd. Šādu praksi sauc par mulčēšanu, un tās piekopšana pasargā augsnes virskārtu no izžūšanas, dubļu veidošanās, kavē nezāļu augšanu un pilda arī citas svarīgas funkcijas, tostarp veicina labas augsnes struktūras veidošanos. Jāatceras arī, ka, pļaujot zālienu, nedrīkst nopļaut vairāk nekā trešdaļu no zāles stiebru garuma.

Pētnieki ir noskaidrojuši, ka zāliena pļaušanas intensitātes samazināšana pilsētās veicina bioloģisko daudzveidību, ietaupa resursus un samazina alerģiju izraisošo nezāļu klātbūtni. To apzinās mūsu kaimiņi – piemēram, iepriekšējais Viļņas mērs ieviesa kārtību, ka daļa no pilsētas zālieniem tika pļauti tikai divas reizes gadā.

Nule Rīgas pašvaldība arī izplatījusi aicinājumu darboties videi draudzīgi un bez īpašas vajadzības nepļaut zāli. 2022.gadā arī tika veiktas izmaiņas noteikumos, nosakot, ka neapbūvētās nekustamo īpašumu teritorijās zāle jāpļauj krietni retāk.