Smaržas — daiļuma pavadones.

Kas gan nemīl smaržas? Smaržām ir liels pievilkšanas spēks. Tagad gandrīz katra sieviete lieto smaržas, bet reta zina, kādu lielu lomu smaržas spēlē sievietes dzīvē. Apjautājieties, kāda viņas iemīļotākā smarža, viņa jums nosauks tādus desmit visdažādākos aromātus, turpretim smaržas ir sievietes pseidonīms, kuru nedrīkst atdarināt cita. Francūzietes no trim, četrām esencēm izbur brīnišķīgu aromātu un, atradušas savu iemīļoto smaržu, neatklāj to citām. Bet smaržas nedrīkst būt pārāk stipras, tas nepieder pie laba toņa. Ja esat atradusi sev piemērotu smaržu, tad šīm smaržām arī jāizplūst no jūsu matiem, apģērba, cimdiem, papīra, bet — tik tikko manāmi. Būdama sieva, lietojat tās pašas smaržas, kādas lietojāt pie pirmās iepazīšanās ar savu tagadējo vīru. Smaržas izsauc atmiņā jaunības rosīgās dienas. Smaržām ir burvīgs spēks — vilkt, saistīt pie sevis. Ir divas lietas: ģērbties un ar gaumi ģērbties, tāpat ir divi veidi lietot smaržas un prast lietot smaržas.

Nekad neizvēlaties modes krāšņu kleitu, pirms neesat pārliecinājusies, vai minētā krāsa jums piestāv jeb ne; tāpat nevar lietot katru smaržu, kuru pārdevējs ieteic kā «modernu». Nav interesanti darīt to, ko visi dara, tāpat nav interesanti ģērbties tā, kā visi ģērbjas. Esat īpatnējākas, oriģinālākas. Tas pats sakāms par smaržām. Atrodiet, kāda smarža vislabāk saskan ar jūsu raksturu, temperamentu, ārieni. Ne katra smarža jums piederas. Tirgū tiek laistas visdažādākās smaržas, gan labas, gan surogāti. Lai kaut cik orientētos aromātu pasaulē, sadalīsim smaržas sekojoši: jaunavām ieteicamas sekojošas smaržas — jasmīnu, maijpuķīšu, arī svaiga siena smaržas. Jaunām sievietēm — ābeļu, īrisu, lotosu, rezedu u. c. smaržas. Vecākām kundzēm — dažādas rožu smaržas. Stipras smaržas parasti lieto kungi.

Vēl viens likums, un vissvarīgākais: iesmaržot drīkst tikai tīru veļu un drēbes, tīru miesu, matus, jo smaržām tikai jāpapildina estētiskā gaume.

    A. W.

«Ogres Straumes» lasītājiem.

Kad pagājušajā gadā sāku izdot laikrakstu «Ogres Straume», tad no daudzām pusēm saņēmu draudzīgus aizrādījumus — netērēt veltīgi laiku un līdzekļus. Ja jau pat daudzi galvaspilsētas laikraksti nīkuļojot, kā tad mazā Ogres pilsētiņa varot iedomāties uzturēt pati savu laikrakstu. Saprotams, šādi aizrādījumi radīja šaubas, tomēr ticība «Ogres Straumei» bija pārāk liela, lai no pasākuma atsacītos. Labi pārdomājot, nācu pie pārliecības, ka Ogrei savs laikraksts ir vajadzīgs.

Kas gan var labāk vietējo dzīvi izprast un izskaidrot kā vietējais laikraksts, kas var visas sasāpējušās vainas uzminēt un noskaidrot, tā vietējais laikraksts, un kas var labāk vietējos garīgos spēkus modināt, attīstīt un kulturāli sabiedriskos centienus veicināt kā vietējais laikraksts? Šie motīvi bija vadošie, kāpēc «Ogres Straume» toreiz sāka iznākt un kāpēc viņa iznāk vēl šodien. To sapratusi arī vietējā sabiedrība, sevišķi sabiedrības inteliģentākā daļa, un visādos veidos sekmējusi un pabalstījusi vietējā laikraksta pastāvēšanu.

Pagājušie neražas gadi saimnieciskajā dzīvē iecirtuši dziļus robus, iedzīvotāju turība noslīdējusi ļoti zemu, un tāpēc liekas, ka sava laikraksta izdošana būtu lieks greznums un tā uzturēšana ietu pāri spēkiem. Tomēr jāievēro arī lietas otra puse. Saimnieciskās dzīves attīstība un uzlabošana nav domājama bez garīgās, kulturāli sabiedriskās dzīves attīstības. Abiem šiem attīstības virzieniem jāiet roku rokā. Iedzīvotājs, izdodams dažus santīmus par savu laikrakstu, būs ne vien kā ieguvis sev laikrakstu ar plašāku vietējo informāciju, bet būs līdz ar to nesis savu artavu vietējās sabiedriski kulturālās dzīves stiprināšanai, kas galu galā tomēr nāks par labu pašai pilsētai, pašiem iedzīvotājiem. Vairāk kopības sajūtas, vairāk vienības ap savu laikrakstu!

Atstādams Ogri, nevaru vairs visos sīkumos pārredzēt vietējo dzīvi, ne ar tai līdzi sekot, kamdēļ «Ogres Straumes» tālāko izdošanu un vadīšanu nododu jaunajai Ogres Tirgotāju biedrībai, kura apņemas manis iesākto darbu turpināt un pēc iespējas vēl paplašināt. No savas puses novēlu labākās sekmes jaunajai biedrībai turpināt šo darbu, kurš manim bija tik mīļš!

Savus kolēģus–līdzstrādniekus lūdzu arī turpmāk neliegt savu līdzdarbību «Ogres Straumei» viņas tālākā plūdumā.

     J. Libeks.

    «Ogres Straumes» līdzšinējais redaktors