Kā radusies «melnā piektdiena»

Ja gribas noskaidrot, no kurienes šīm bailēm aug kājas, tad parasti tiek piesaukts amerikāņu rakstnieks un uzņēmējs Tomass Lousons. Pateicoties viņam, tika radīts tā dēvētās melnās piektdienas mīts. Viņš 1907. gadā prezentēja grāmatu «Piektdiena. Trīspadsmitais». Tā guva nepieredzētu popularitāti, un radās jauns ticējums, ka piektdiena, trīspadsmitais datums, ir īpaša diena. Bet dīvaini, ka šis ticējums ir tik dzīvotspējīgs.

Var jau būt, ka Lousons nav tik ļoti vainīgs, par kādu ticis padarīts. Arī skandināvu mītos stāstīts, ka debesīs notikusi 12 dievu sanāksme, līdz tajā negaidot ieradies 13. viesis – ļaunais dievs Lokijs, kurš izprovocējis tādus kā dievu karus. Viens no skandināvu dieviem nošāvis citu – to, kurš atbild par prieku un laimi. Nav dieva, tātad nav prieka un laimes arī uz zemes.

Mītu pētītājiem un grāvējiem var ieteikt izlasīt grāmatu «Velna ducis. Kādas māņticības vēsture», kurā apkopoti dažādi fakti par skaitli 13. Piemēram, 19. gadsimtā visizplatītākais ticējums bija: ja pie pusdienu galda apsēžas 13 cilvēki, tad viens no viņiem tuvākā gada laikā pēc šīm pusdienām nomirs. Pareģojumu sasaistīja ar Bībeles sižetu par Svēto vakarēdienu, kur Jūda bija 13. galdabiedrs pārējiem apustuļiem. Un Kristus ticis sists krustā Lielajā piektdienā, trīspadsmitajā. 

19. gadsimta beigās Ņujorkas ietekmīgākie vīri nolēma pretoties ar skaitli 13 saistītajai māņticībai. Viņi organizēja klubu, kurā bija 13 dalībnieki, kas pusdienoja kopā katra mēneša 13. datumā. Pirmās pusdienas notika piektdienā, 13. janvārī, pulksten 20.13 viesnīcas 13. numuriņā. Bet! Pienāca 20. gadsimts, un 1903. gadā Manhetenas debesskrāpjos vairs nebija 13. stāva. Stāvs jau bija, vien numerācija tika mainīta – aiz 12 sekoja 14. 

Anglijā pat jaunās daudzdzīvokļu mājās aizvien ir saglabāta tāda numerācija. Tur daudzviet liftos nav pogas ar skaitli 13. Ir gadījies lidot ar gaisa kuģi, kurā nebija 13. rindas. Neticami, ka tas viss ir spēkā 21. gadsimtā!

17 burti fobijas nosaukumā

Protams, kā nu bez fobijas! Triskaidekafobija ir slimīgas, patoloģiskas bailes no skaitļa 13, bet triskaidekafilija – uzskats, ka 13 ir laimīgs skaitlis. Toties bailes no piektdienas, 13. datuma, dēvē par paraskevedekatriafobiju vai frigatriskaidekafobiju. 
Ja cilvēks grib kaut kam ticēt, tad pretargumenti diez vai iedarbosies. Skaitlim 13 piedēvētā īpašā, mistiskā nozīme tikusi meklēta, kur vien iespējams. Piemēram, uz ASV dolāra banknotes piramīdai ir 13 pakāpieni, ērglis vienā ķetnā tur 13 bultas, otrā zaru ar 13 lapām, virs galvas atrodas 13 zvaigznes un uz vairoga – tikpat daudz zvaigžņu. Ērglim ASV ģerbonī katrā spārnā ir 13 spalvas. Mistika? Jāšaubās, jo ASV sākumā sastāvēja no 13 štatiem, kas pieņēma devīzi no 13 burtiem latīņu valodā: «No daudziem viens.»

Triskaidekafobi mēdz atgādināt par ASV kosmiskā kuģa «Apollo 13» reisu uz Mēnesi. Kosmosa kuģis lidojumu uzsāka 1970. gada 11. aprīlī pulksten 14.13 pēc Austrumu laika no starta kompleksa Nr. 39 (pievērsiet uzmanību: trīs reizes pa 13!) un tam vajadzēja iziet orbītā ap Mēnesi 13. aprīlī. Pa ceļam sabojājās dzinējs, un tikai brīnums ļāva amerikāņu astronautiem atgriezties no reisa sveikiem un veseliem 17. aprīlī.

Ja nav neviena cita, ko vainot, tad ciest dabū kaķis. Melns kaķis. 1939. gada 12. oktobrī Amerikā kādas pilsētiņas vadība policijas priekšniekam deva rīkojumu visiem pilsētas melnajiem kaķiem kaklā uzkārt zvaniņu. Melnajā piektdienā, izrādās, ir jāizvairās no melniem kaķiem. Laikrakstā «Indianapolis News» tika publicēts skaidrojums: pilsētiņas padome uzskata, ka arī bez melniem kaķiem piektdienā, 13. datumā, pasaulē ir pārāk daudz nepatikšanu. Lielbritānijā no «melnās piektdienas» bīstoties ķirurgi un pat atceļot operācijas.

Velna duča atbalstītāji

No skaitļa 13 toties nebaidās Ķīnā, Indijā, Itālijā, Japānā un Korejā. Ķīnā un Itālijā šis ir iemīļots skaitlis. Ķīniešu valodā 13 nozīmējot «vajag gūt sekmes». Honkongā mobilo tālruņu abonenti pat raujoties pēc numuriem, kur būtu skaitlis 13, jo tas nesot veiksmi. 

Savukārt Baltijas valstīs, Skotijā un gan jau vēl kādās valstīs skaitlis 13 apzīmē velna duci. Interesanti, ka līdz 19. gadsimtam tika izmantots cits apzīmējums – maiznieka ducis, jo pastāvēja tradīcija, ka pircējam, pērkot 12 maizītes, trīspadsmito maiznieks dāvina.

Ko saka zinātnieki?

Piektdiena, trīspadsmitais, šķiet, ir aprakstīta krustu šķērsu. Tas vien pierāda, ka daļai cilvēces māņticība un mīti mēdz būt dzīvotspējīgāki nekā loģika. Protams, ja gribas sameklēt kādas nelāgas sakarības personiskajā dzīvē, tad šķēršļu nav, jo tas tomēr ir psiholoģisks fenomens. Pirms vairākiem gadiem figurēja aprēķini, ka ASV ekonomika zaudē 800–900 miljonu dolāru katrā no melnajām piektdienām, jo cilvēki atsakās doties uz darbu, tāpēc ka baidās – notiks kas fatāls. Dažas aviokompānijas pat nelido! Un nez vai viņus pārliecinātu holandiešu zinātnieku pētījums, ka velna duča piektdienā visādu ķibeļu ir mazāk, jo tie, kuri baidās no šī datuma, uzvedas piesardzīgi, bet tie, kuri to neievēro, to... neievēro un dzīvo nost.

Re, ko ar atsauci uz «British Medical Journal» publicējis laikraksts «Diena» 1993. gada 18. decembrī: virsraksts «Zinātne atzīst: piektdiena, 13. datums, ir nelaimīgs». Tā dēvētā melnā piektdiena varot būt nelaimīga nebūt ne visiem cilvēkiem, tomēr risks nokļūt slimnīcā pēc avārijas, dienai un datumam sakrītot, palielinoties pat līdz 52%. Tā secinājusi ekspertu grupa, kas nodarbojās ar šā jautājuma pētīšanu: izķidātas piecas piektdienas ar 13. datumu 1990.–1992. gadā. 

Zinātnieki rekomendējuši uzturēties mājās «bīstamajā» dienā un datumā, taču nespēja izskaidrot šīs parādības cēloņus. Secināts gan, ka cilvēkiem pieaugošais stress sakarā ar nelaimīgo dienas un datuma sakritību varot mazināt koncentrēšanās spējas un palielināt ceļu satiksmes negadījuma iespēju. Izvēlies nu, kam ticēt: holandiešu vai britu ekspertiem! 

Tie paši britu pētnieki likuši lietā statistikas datus un norādījuši, ka uz ceļiem piektdienās, 13. datumā, bijis par 1,4% mazāk automašīnu nekā piektdienās, 6. datumā. Taču nekādas bailes, šķiet, nespēj cilvēku atturēt no kalpošanas vēderam, jo veikalos pircēju skaitā atšķirības nebija novērotas. 

Šad un tad Latvijā ļaudis tiek aptaujāti, ko domā par piektdienu, trīspadsmito. Pirms dažiem gadiem apdrošinātāju veiktā aptaujā noskaidrots, ka vīrieši Latvijā daudz vairāk nekā sievietes domā, ka 13. datumam ir kaut kāda ietekme. 

Atmiņa var pievilt

Laikrakstā «Austrālijas Latvietis» 2004. gadā bija publicēta Jāņa Tumuļa atmiņu skice, ko varētu attiecināt uz melnās piektdienas mītu graušanu. Viņš raksta: «Cilvēkiem ir aizdomas par 13. datumu, ja tas iekrīt piektdienā. Vairās sākt kaut ko derīgu, jo tas esot nelaimes datums. 

Par to šeit atmiņas no manas pieredzes. 2004. g. decembra numurā ir raksts par S.L.B. vidusskolas izlaidumu, kur redzējām Ēriku Marosekiju baltā Abrenes tautas tērpā. Arī es esmu no Abrenes. Tā ģimene esot tik latviska, pateicoties Ērikas vecmāmiņai Aleksandrai Puisānai, kura esot dziedājusi 1940. g. Daugavpils dziesmu svētkos «Dievs, svētī Latviju» dienā, kad Latvijas robežai pārbrauca krievu tanki, iznīcinot Latvijas pussimts gadu. 

Arī es tur dziedāju. Pēdējā dziesma bija «Dievs, svētī Latviju». Himnām neaplaudē, bet aplausi bija. Tādi, kādus es nekad un nekur nebiju piedzīvojis. Jo visi jau zināja, kas notiek, un tā mēs ar asarām acīs un tādiem pašiem aplausiem dziedājām «Dievs, svētī Latviju» trīs reiz pēc kārtas. Ja atmiņa neviļ, tad tā diena bija piektdiena, 13.» 

Atmiņa pievīla. 1940. gadā, par kuru viņš raksta, 13. datums piektdienā iekrita divos mēnešos – septembrī un decembrī. Bet Latgales dziesmu svētki Daugavpilī notika 1940. gada 15. jūnijā. Pēc tā laika preses ziņām, svētkos piedalījušies 11 120 dziedātāji un 98 500 skatītāji. Svētki noslēdzās 16. jūnijā, īsi pirms Sarkanās armijas ienākšanas Latvijā. 

Kad būs piektdiena, trīspadsmitais?

2026. gadā: februārī, martā, novembrī;
2027. gadā: augustā;
2028. gadā: oktobrī;
2029. gadā: aprīlī, jūlijā;
2030. gadā: septembrī, decembrī.