Viņš sociālā tīkla platformā "Facebook" raksta: "Dīvains vakars Ķegumā!
Nu dien, vakar Ķegumā es uz skatuves nevis uzstājos, bet cīnījos par izdzīvošanu! Uzstāties Siguldā, Limbažos, Cēsīs vai Alūksnē bija tīrā bauda – visi smējās, aplaudēja, gaisā virmoja laime! Bet Ķegumā… ēters bija tik smags, ka likās ka pēdējās mušas sapiņķerēsies gaisā kā zirnekļutīklos.
Sākumā pieeju pie viena vīra, iejautājos, kā garastāvoklis. Šis ar akmens ģīmi atbild: "Starp sūdīgi un ļoti sūdīgi..." Ironiski, jo pēc izrādes es jutos precīzi tāpat! Cits kungs skatījās ar tādu skatienu, it kā es būtu viņam parādu piedzinējs – likās, ja pieiešu tuvāk, dabūšu ar elkoni. Kāda kundzīte vispār sāka raudāt, un, lai dabūtu kādu brīvprātīgo uz skatuves, man nācās izpildīt trīskāršo salto un publiski lūgties. Vai izrāde izdevās? Prasiet skatītājiem! Bet labā ziņa – pēc neveiksmīga šova visi vismaz paliek dzīvi. Tas nav nekāds ķirurģijas galds, ha!
Bet vismaz gala beigās bija prieks papļāpāt ar Jolantu un viņas ģimeni, kuri nāk uz visām manām izrādēm. Vēlāk man vietējie paskaidroja, ka Ķegumā publika esot "smaga" pēc noklusējuma. Sākās pat teorijas par NBS un to, ka KGB vēl joprojām darbojoties, tikai citā formā.. Bet kopumā jau nebija tik traki, vietējie teica - tavas izrādes laikā, cilvēki daudz smējās, tas Ķegumā esot retums!
Turpinājumā – mājupceļš bija kā no šausmu filmas: Ceļmalā redzēju kaut ko milzīgu. Lācis? Suns? Briedis? Tā arī nesapratu. Vēlāk nekurienē stāvēja vīrs melnā. Izskatījās vai nu pēc pašas Nāves, vai pašnāvnieka. Paldies Dievam atbildi neuzzināju.. DIVI benzīntanki pēc kārtas ciet! Es jau biju gatavs stumt mašīnu, līdz Ogrē beidzot atradu atvērtu tankštelli.
Tur nabaga stresa nomāktā pārdevēja ar zīmīti "Es vēl mācos" viena pati cepa desmit hotdogus milzīgai rindai. Un to visu vainagoja pilnmēness un youtube intervija par to, kā pasauli slepeni pārvalda finanses, reliģija un mediji.
Kā jau teicu – absolūts psiho-trilleris vienas nakts garumā! Bet nu ko... PRIEKĀ, JĀDZĪVO MUMS!"
