Ierodoties "Skaistkrastos", pirmais, kurš nāca pretim bija rudais kaķis, kura vārds, kā pastāstīja viens no saimniekiem, ir Mandarīns. Kā noprotams, pie glāstiem un bužināšanas viņš ir pieradis, tāpēc ļāva sevi kārtīgi samīļot.

Zoodārzā iespējams iegādāties arī barību, ko dot dzīvniekiem. Kad graudu spainītis bija rokā, varēja doties tālāk. Uzmanību piesaistīja skaļi klaigājošās zosis.

Turpat, blakus, atradās arī vistas, ļoti lepns gailis, baloži, kā arī citi iemītnieki, kuriem, šķiet, vēderi jau bija pilni, jo graudus ēst tie īpaši nevēlējās.

Toties kazas gan graudus nesmādēja un ātri vien palīdzēja iztukšot barības spaini.

Notika pat cīņa par to, kurš pirmais tiks pie graudu saujas.

Bet nevienai neizdevās pārspēt šo viltnieci, kura zināja, kā tikt pie kārotā.

Tieši apmeklējuma dienā, tas ir, 19. maijā, zoodārza pulkam pievienojās jauns iemītnieks –ponijs, kurš no savas māmiņas neatgāja ne soli.

Bija iespējams paglaudīt arī šo burvīgo suņu meiteni Rozīti. 

Jāpiebilst, ka zoodārza teritorijā, dīķa krastā, izveidots neliels rotaļu laukums, kas īpaši piesaista mazos apmeklētājus. 

Tikmēr vecāki var baudīt dabas burvību.

Blakus rotaļu laukumam mitinās truši un zaķi, kuri pie cilvēkiem pieraduši tik ļoti, ka teiciens "bailīgs kā zaķis" šajā vietā zaudē savu būtību.

Bet teiciens "uzpūtīgs kā tītars" gan palieks tāds, kāds bijis, jo šis putns par cilvēku klātbūtni īpaši nepriecājās.

Zoodārzā varēja apskatīt vēl daudz citu mazu un lielu zvēru, tostarp ēzeļus, pīles, strausus un aitas. Mazajam ceļabiedram vislabāk atmiņā palika ēdelīgās kazas un tikko dzimušais ponijs. Pavisam droši var apgalvot, ka pēc "Skaistkalnu" apmeklējuma emocijas un atpūta no ikdienišķā ir garantēta.