Pretimnākšana iedzīvotājiem un bargs atgādinājums
1939. gada vasarā vietējā avīze «Ogres Ziņas» atgādina, ka «sludinājumi par brīvu tiek ievietoti «Ogres Ziņās» par izīrējamām vasarnīcām. Tāpat par brīvu ievieto pieprasījumus pēc vasarnīcām un dzīvokļiem». Un, raugi, ir arī sludinājumi, ka «Ogrē 2 un 3 istabu dzīvokļi izdodami Lielvārdes ielā Nr. 9; 2 istabas ar ķēķi, verandu un 5 istabas ar ķēķi un ērtībām izdodamas Zaķu ielā Nr. 8; 3 mēbelētas istabas ar ērtībām izdodamas Meža prosp. Nr. 19».
1938. gadā Ogres kūrorta biedrība informē, ka pirms trim gadiem Ogres tirgotāju
un namsaimnieku biedrības izdotais ceļvedis pa Ogri ir izpārdots, bet pieprasījums pēc tā – aizvien liels. Tāpēc Ogres kūrorta biedrība gatavo jaunu izdevumu «Vadonis pa Ogri», kas iznāks 1. jūnijā. Tas būs bezmaksas, un to saņems katrs Ogres apmeklētājs. Ogres tirgotāji, pansiju turētāji un vasarnīcu izīrētāji tiek mudināti iesniegt savus sludinājumus. Sīkums, bet patīkamas rūpes par vietējo biznesu.
Savukārt tuvāk mūsdienām, 1968. gadā, laikraksts «Padomju Ceļš (Ogre)» publicēja skaidrojumu, kas apliecina nu jau citu situāciju: «Sakarā ar 8. jūnijā mūsu laikrakstā publicēto materiālu «Sludinājumu «rasols»» par sludinājumu izvietošanu Ogrē pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs A. Granīts paskaidro, ka ir izvietotas vairākas speciāli sludinājumiem paredzētas plāksnes. Neliela formāta sludinājumiem paredzēta plāksne, kas atrodas pie saimniecības preču veikala. Pēc attiecīgas samaksas nokārtošanas pilsētas izpildu komitejā, uz tās novieto sludinājumus un dažādus paziņojumus. Pārējās plāksnes, kas domātas lielākiem sludinājumiem, it sevišķi afišām, – novietotas pie kultūras nama, dzelzceļa stacijas, starp kinoteātri un gastronomijas veikalu, kā arī veikalu rajonos Jaunogrē, Pārogrē un kartona fabrikas tuvumā.
Sludinājumu izvietošana noteikta tikai augstākminētajās vietās. Pilsētas izpildu komiteja sauc un arī turpmāk sauks pie administratīvas atbildības atsevišķas personas, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītājus par patvarīgi un bez atļaujas izvietotajiem sludinājumiem tiem neparedzētajās vietās.»
Kāpēc šāda atbilde tapa? Jo kāds Varis Karis bija pasūdzējies par to, ka uz kādas celtnes sienām iestādes, organizācijas un ogrēnieši sākuši izlikt sludinājumus, «paziņojot, ka pazudusi raiba kucīte, pārdod labas šķirnes kartupeļus, pērk ilgi slaucamu kazu utt.». Tāpēc vajagot izgatavot šim nolūkam atbilstošu stendu.
Ievērojiet pareizrakstību!
Kamēr mūsu sākumskolas bērnu lasītprasme samazinās vēl straujāk nekā pensiju 2. līmeņa indeksu plāns, varam, protams, šausmināties un prognozēt, cik kļūdām pārpilnu tekstu pārpludinās gan publisko telpu, gan individuālo saraksti. Jau tagad sociālie mediji ļauj apjaust katastrofas (sauksim to tā) apmēru. Kļūda kļūdas galā, un lielāko daļu nevar attaisnot ar pārrakstīšanos. Tāda indeve gan pastāvējusi visos laikos. To apstiprina kāds sludinājums par… sludinājumiem.
1978. gadā laikraksta «Padomju Ceļš (Ogre)» redakcijai, izsakoties vienkāršrunā, bija līdz kaklam sludinājumu iesniedzēji, kuri ar pareizrakstības un autortiesību jautājumiem bija uz jūs, tāpēc avīzes 27. numurā tika publicēts brīdinājums sludinājumu iesniedzēju ievērībai: «Ir izveidojusies tradīcija ar laikraksta palīdzību apsveikt cilvēkus viņu jubilejās un citos svarīgos dzīves brīžos, kā arī kolektīvus svētkos. Tāpat sēru gadījumos tiek izteikta līdzjūtība piederīgajiem. Šos sludinājumus bieži ievada dzejas rindas. Taču gadās, ka tās tiek neprecīzi norakstītas no grāmatas vai cita izdevuma. Trūkst ne tikai pieturas zīmju, bet ir arī dažādi dzejoļu izkropļojumi. Bieži vien sludinājumu iesniedzēji nepieraksta autoru, tāpēc nav iespējams pārbaudīt dzejoļa pareizību.
Lai tā nenotiktu, turpmāk pantiem noteikti jāpieraksta autors, kā arī pieteikumā jānorāda, no kāda krājuma vai izdevuma dzejolis ņemts.
Pretējā gadījumā sludinājums tiks ievietots bez dzejas rindām.»
Divas sirdis grib satikties
Precību vai iepazīšanās sludinājumi senāk bija burtiski izgaršojami. Tik romantiski, tik asprātīgi un arī tieši. Lasot reizēm šķiet, ka dažiem tas bijis lietišķs darījums, kurā pārlieka emocionalitāte ir nevietā. «Ogres Ziņas» 1937. gada 15. numurā ievietoja, pēc satura spriežot, feļetonu «Ko ogrēnieši darīja «lietus periodā»», kurā neiztika bez sludinājumu apcerēšanas. Togad skaisto vasaru pēkšņi pārtraukušas ilgstošas trīs nedēļas ilgas lietavas. Ko darīt? Autors raksta: «Sevišķi daudz lasītas grāmatas, kas ņemtas no bibliotēkas, gan arī pirktas gluži jaunas. Arī «velna bībele» daudz šķirstīta, to pierāda Ogrē pārdoto kāršu kolodu skaits, kas tomēr ir 10 reiz mazāks par pārdotiem izšuvumu un lāpāmiem diegiem. Labi lasītas arī avīzes. Liela piekrišana bija radiomuzikai. Parasti vasarnieki izlasa tikai romānus, virsrakstus, feļetonus, par bumbām virs Madrides un precību sludinājumus. Slapjajās dienās izlasīja avīzes no
viena gala līdz otram, pat sludinājumus par stundu pasniegšanu, pērkamiem un pārdodamiem namiem, tachtām, patafoniem un bēniņu sīkumiem.»
Bet, atgriežoties pie iepazīšanās sludinājumiem, «Ogres Ziņās» ticis ievietots, piemēram, tāds: «Esam divi valsts ierēdņi, kop. vec. 58 gadi. Ja tavi sapņi ir ceļu jūtu pilni un visa daiļa cienītāja, tad atsaucies nopietnā precības nolūkā. Tevi vēlos līdz 23 g. v. Klusu ciešana garantēta. Nopietni domāt, vēstules ar biogrāf. un ģīmetni lūdzu iesūtīt š. av. kant. ar of. V. B. 15. Visām atbildēs.»
Toties 1930. gada 31. maijā avīzē «Ogres Straume» parādījās kāda kunga dvēseles kliedziens par to, kā viņam izgājis cerētajā randiņā ar daiļo, nepazīstamo svešinieci. To no vecās drukas pārrakstām mūsdienu latviešu valodā: «Kā par brīnumu un laimi, izgājušo sestdien izlasīju sludinājumu «Ogres Straumē», ka divi ceriņu ziedi esot plūkšanai dabūjami. Nekavējos nevienu sekundi, uzrakstīju vēstuli: svētdien pulksten tikos un tikos [tiekamies] uz Tīnūžu ielas, pazīšanās zīme daiļajai nezināmai – balts ceriņzieds pie krūts.
Trīs minūtes iepriekš es, nervozi «štoku» griezdams, aizelsies skrienu no viena ielas gala līdz otram. Acis gandrīz krīt no pieres ārā, bet dāmas ar baltu ziedu nav nekur. Bij’ gan visādas, gan lieliņas, gan maziņas, arī pēc vecuma dažādu kalibru, bet manas izredzētās nekur.
Tāpēc drebi un trīci tu, neuzticīgā, kas mani tanī jaukajā vakarā tik stipri pievīli! Tagad ja būs izsludinājies kaut vai orhidejas zieds, es uz satikšanos vairs neiešu. Cilvēkus piemāna vien, grib un nevar!»
No visa mazliet
No sludinājumiem uzzinām, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Ogres pilsētas valdē vajadzēja nomaksāt vasarnieku nodokli, pretējā gadījumā nepierakstītiem vasarniekiem sastādīs protokolu saukšanai pie atbildības. Izrādās, ka liela daļa vasarnieku nav reģistrējušies pilsētas valdē un nav nomaksājuši peldu nodokli. Pilsētas vietvara stingri brīdina, ka būs jāmaksā sods.
Kādā sludinājumā atspēkotas nepamatotas baumas. Laika periods tas pats – 20. gadsimta trīsdesmitie. Ogres tirgotāju aprindās tenkojot, ka pilsētas valde it kā uzliekot tirdzniecības nodokli, ņemot vērā «Ogres Straumē» ievietotos veikalu sludinājumus. Salīdzinājumā ar mūslaikiem, tas, nudien, līdzinātos VID funkcijām un rīcībai. Tātad – pilsētas valde pētot sludinājumus un pēc tam paaugstinot vai pazeminot nodokļus. Taču nē, nē un vēlreiz nē! Atbilde skan: «Tirdzniecības nodoklis tiek aprēķināts pēc maksātās telpu īres, bet nevis no pilsoņa izskata, izkārtnes vai reklāmas laikrakstā.»
1938. gada maijā sludinājumā informē, ka «Ogres pilsētas bibliotēka atvērta grāmatu apmaiņai otrdienās un piektdienās no plkst. 18—20 Ogrē, Krasta ielā Nr. 5. Lasītāju skaits vasarā strauji pieaug. Ziemā caurmērā bija 140 lasītāju, bet vasarā 250.
Šogad iegādātas 50 jaunas grāmatas, galvenā kārtā patriotiska rakstura un daiļliteratūras darbi».
Re, pateicoties sludinājumam tajā pašā «Ogres Straumē», uzzinām šo un to par vēlēšanām 1931. gadā: «Ogres iedzīvotāju ievērībai.
-
Ogres pilsētas valde paziņo, ka Ogres pilsētas domes vēlēšanas notiks 1931. g. 28. un 29. martā.
-
Balsis nododamas pilsētas valdes kancelejā Ogrē, Brīvības ielā Nr. 11, 28. un 29. martā no pulksten 8 rītā līdz pulksten 8 vakarā.
-
Kandidātu sarakstus pieņems Pilsētas vēlēšanu komisija š. g. 26., 27. un 28. februārī, 1. un 2. martā pilsētas valdes kancelejā Brīvības ielā Nr. 11 no plkst. 16 līdz 19.
-
Domē ievēlami 15 domnieki.
-
Pie balsu nodošanas vēlētāji savu personību, vēlēšanu tiesības pēc vecuma un 2 mēnešu nodzīvošanas pilsētā var pierādīt ar iekšzemes vai ārzemes Latvijas pasēm, kas reģistrētas policijā. Personas, kas pasi nozaudējušas, var tās vietā uzrādīt pagaidu dokumentu, kas izdots pases vietā.»
Gandrīz krimināls
1937. gadā Ogres iedzīvotājus gan satrauca, gan intriģēja kāds notikums ar suni. Par to cilvēki uzzināja savstarpējās sarunās, tomēr daudzi izlasīja sludinājumu avīzē «Ogres Ziņas» un, kā saka, turēja roku uz pulsa. Vispirms sludinājums vēstīja, ka tiek piedāvāta 50 latu atlīdzība tam, kurš sniegs ziņas par pazudušu medību suni. Pēcāk – 1937. gada 25. septembrī laikrakstā parādījās rakstiņš ar nosaukumu «Prasība atlīdzināt zaudējumus par nošauto suni nāks apgabaltiesā» un izgaismoja notikušo: «Dažus mēnešus atpakaļ «Ogres Ziņās» parādījās sludinājums par 50 latu atlīdzības izmaksu tam, kas sniegs ziņas par nozudušu medību suni. Ogrē sākās drudžaina meklēšana. Jaunieši pārmeklēja Ogri un apkārtni, bet bez panākumiem.
Pēc kāda laika suņa īpašnieks uzzinājis, ka meklējamo suni nošāvis Ogrē dzīvojošais inženiers Ķēze, un tas aprakts inženiera vasarnīcas dārzā. Uz suņa īpašnieka cand. jur. Pakalnieša pieprasījuma, nogalinātā suņa līki izraka un veterinārārsts izdarīja sekciju. Cand. jur. P. iesniedza pret inženieru Ķ. miertiesā prasību par 500 Ls.
Pag. trešdien Rīgas apr. 4. iec. miertiesnesis bij nolicis minētās lietas caurskatīšanu. Uzsākot lietas iztiesāšanu, Pakalnietis civilprasību no 500 latiem paaugstināja pāri 1000 latiem. Tā ka lietu iztiesāšanas pāri par 1000 latiem miertiesnesim nepiekrīt, tad miertiesnesis lietas caurskatīšanu atlika un nolēma lietu nodod iztiesāšanai apgabaltiesai.»
Ha-ha-ha, jokojam!
Padomju presē bija pieņemts asi izsmiet, kritizēt negatīvas parādības un konkrētus cilvēkus, un tas tika darīts uz nebēdu. Šaislaikos, iespējams, šādus feļetonus var uztvert par pilnu kapeiku, ja nepārzina vēsturisko kontekstu. Bet padomju okupācijas laika cilvēki prata lasīt starp rindiņām, starp puķēm, Ēzopa valodā, un viņiem bija skaidrs, kas patiesībā domāts šajā vēstījumā, kas laikrakstā «Padomju Ceļš (Ogre)» (Nr. 6, 13.01.1968) piedāvāts kā sludinājums: «Izpildām dažādus galdnieku darbus. Garantējam par kvalitāti, jo strādājam pēc principa: kas lēni nāk, tas labi nāk. Ticamības labad varam atsaukties uz pasūtījumiem Nr. Nr. 126319 un 126320 logu rāmju izgatavošanai, kas pieņemti 1967. gada 16. jūnijā ar izpildes termiņu pēc viena mēneša. Minētie logu rāmji nav izgatavoti vēl šodien. Līdz ar to pasūtītājam aiztaupām pūles un laiku, kas būtu jāpatērē šo būvdetaļu ievietošanai
jaunceļamas mājas sienās atstātajos caurumos.
Rajona sadzīves pakalpojumu kombināta galdniecības cehs.»
Un vēl viens dzēlīgs vēstījums šajā pašā laikrakstā, publicēts 1963. gadā: «Godājamie iedzīvotāji! Sīpollokus nemeklējiet Ogres pilsētas veikalos, jo komunālo uzņēmumu kombināta vecākajam dārzniekam Leonam Vikmanim nav izdevīgi dārzniecībā nodarboties ar to audzēšanu. Toties šos zaļumus varat iegādāties par tirgus cenām tieši viņa saimniecībā, Uzānu ielā 1a. Te drīzumā nogatavosies un būs pārdodami arī viņa personiskajā siltumnīcā audzētie tomāti. Pircējiem tikai viens noteikums – pilnīga diskrēcija, lai šo privātdārznieku finansu nodaļa neapliktu ar nodokļiem. Šeit var saņemt arī konsultāciju, kā rīkoties, lai varētu iegādāties dzīvojamo māju Ogrē un
paturēt dzīvokli Rīgā.»
Joku stils un mode mainās ne tikai līdz ar gadu simtiem, bet jau desmitiem, atspoguļojot cilvēku ikdienu un iesmejot par problēmām. Ieskatam – laikrakstā «Padomju Ceļš (Ogre)» 1988. gadā publicētie 1. aprīļa sludinājumi. Vērtējiet nu, cik asprātīgi tie šķiet mūsdienās!
*
Pirmajā aprīlī degvielas uzpildes stacija Ogrē strādās bez ēšanas un maiņu nodošanas – pļāpāšanas pārtraukumiem.
*
Cienījamie pircēji! Pirmajā aprīlī visos Ogres gastronomijas veikalos strādās visas kases.
*
Uzmanību skolēniem! Sakarā ar silta laika iestāšanos saldējuma pārdošana tiks samazināta.
*
Kurināmā apgādes kantoris dara zināmu, ka sakarā ar ekskavatorista - robota iegādi ogļu vedējam nav vairs jādod pieci rubļi par ogļu iekraušanu.
*
Gāzes kantoris ziņo, ka par neoficiālā balona apmaiņu turpmāk vairs nebūs jāmaksā pieci, bet gan trīs rubļi. Gāzes balonu piegādes mašīnās iekārtos kasi - seifu, lai vienmēr būtu nauda, ko izdot (domāta papīra nauda). Apmaiņai vedīs tikai pilnus balonus. Gāzes vedēji izies četru stundu pieklājības kursus.
*
Autoostas paziņojums. Jauno māmiņu ievērībai! Autobusu biļešu kontrolieres vairs nesauks zīdaiņus par bagāžu!
*
Ogres pilsētas izpildkomiteja ziņo: sakarā ar to, ka pie mums ir noteikta labās puses transporta kustība, ielu labās puses ir stipri bedrainas, atrodas šausmīgā stāvoklī. Lai uzlabotu ielu stāvokli, turpmāk kustība noteikta pa ielu kreiso pusi. Lai pāreja no labās puses kustības uz kreiso nenotiktu stihiski, pirmās uz kreiso pusi jau no paša rīta pāries tikai vieglās automašīnas un motocikli. Pēcpusdienā tām pievienosies arī smagās automašīnas un kāpurķēžu traktori.
*
Autoinspekcijas paziņojums
Sākot ar šī gada l. aprīli, arī VAI [Valsts autoinspekcija līdzīga mūsdienu Ceļu policijai] darbinieki ievēros satiksmes noteikumus.
*
Otrreizējo izejvielu sagādes kantoris, sākot ar pirmo aprīli, sāk pieņemt izlietotās kafijas biezumus, par ko tiks izsniegti taloni jaunas kafijas iegādei.
*
Mednieku un makšķernieku biedrība ziņo, ka rūpnieciskās zvejas cienītāji ar tīkliem arī šogad tiek aicināti uz Viskāļu (Lobes) ezeru. Būs atļauts izlikt tīklus arī pīļu masveida izķeršanai.
_______________________________________________________
Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Ogres Vēstis Visiem”
#SIF_MAF2024

