Sertificēts psihologs ārzemju medijā Veg Out dalījies ar nelielu aptauju, ko veicis 90 gadus un vecāku senioru vidū. Galvenais jautājums bijis – kādas kļūdas viņi pieļāvuši pēc aiziešanas pensijā. 

Atteikšanās no fiziskām aktivitātēm

Tā bija atbilde, kas izskanēja visbiežāk.Gandrīz visi atzina, ka pievērsušies brīvprātīgai bezdarbībai, kā rezultātā organisms kopumā strauji novājinājās.

“Es domāju, ka septiņdesmit jau ir vecums, tāpēc sāku uzvesties kā vecs cilvēks. Pārtraucu rīta pastaigas, pārstāju peldēt. Līdz 80 gadiem manas ķermenis bija aizmirsis, kā pareizi kustēties,” pastāstīja viens no aptaujātajiem.

Atteikšanās no pašizaugsmes

“Man pēkšņi bija tik daudz brīvā laika. Taču tā vietā, lai vairāk pievērstos tam, kas manai dzīvei piešķir jēgu, es vienkārši skatījos televizoru un uztraucos par lietām, kuras nevarēju ietekmēt,” atzina kāds bijušais skolotājs.

Pārmērīga taupīšana

Daudzi seniori atzina, ka patiesībā viņiem ir vairāk naudas, nekā viņi spēj iztērēt. Aptaujātie stāstīja, ka ieraduma pēc turpinājuši taupīt un krāt nākotnei, lai gan jau bija pensijā. Daži tagad nožēlo, ka atteikušies no ceļojumiem un restorānu apmeklējumiem laikā, kad veselība to vēl ļāva.

“Es krāju katru centu savos 80 un 90 gados. Bet tagad es vairs nevaru ceļot, nevaru ēst to, ko vēlos, knapi varu iziet no šīs istabas. Kam gan es tagad krāju?” sacīja kāds vīrietis.

Neizstāstītie dzīves stāsti

90 gadus veci cilvēki sūdzas, ka aizmirsuši daudzas savas dzīves detaļas. Viņi atzīst, ka vēl pirms 20 gadiem tās atcerējās, taču neizstāstīja saviem bērniem un mazbērniem. Tā ir zaudēta pieredze, ar kuru vajadzēja dalīties.

“Mani mazbērni nezina, kas es patiesībā esmu. Viņi zina mani kā vecmāmiņu, bet nezina par maniem piedzīvojumiem, grūtībām, kā es iepazinos ar viņu vectēvu, kāda bija dzīve pirms viņu dzimšanas,” ar asarām acīs atzina kāda sieviete.

Ilgi turēts aizvainojums

Šī ir viena no lietām, kas sevī slēpj vislielāko emocionālo smagumu. Psihologa aptaujātie seniori atcerējās brāļus, māsas, bērnus un senus draugus, ar kuriem sastrīdējušies pirms daudziem gadiem.

“Es ar savu brāli nerunāju 20 gadus. Pat vairs neatceros, kāpēc mēs sastrīdējāmies,” sacīja kāda sieviete.