Nereti notiek tā, ka skatītāji sāk aktieri un viņa tēlu uztvert kā vienu un to pašu personu. Jāatzīst, ka tādā ziņā Sušē atveidotais Puaro ir ideāls. Tieši tāds, kādu Agata Kristi varbūt būtu vēlējusies redzēt savām acīm. 

Arī Latvijā Puaro nav svešs, jo ik pa laikam atgriežas televizoru ekrānos, ļaujot skatītājiem atkal un atkal sekot viņa izsmalcinātajai loģikai un neatkārtojamajam šarmam.

Turklāt Sušē dzimtas saknes meklējamas mūsdienu Latvijas teritorijā, kas šo stāstu padara mums īpaši tuvu.

No Lietuvas un Latvijas

Deivids Sušē dzimis 1946. gada 2. maijā Londonā. Viņa māte bija aktrise, bet tēvs – ārsts. Aktiera dzimtas saknes meklējamas dažādās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā un Lietuvā, kas ļauj lepoties ar ciešu saikni ar Baltijas reģionu.

No tēva puses Sušē senči nākuši no Krētingas un Klaipēdas (agrāk Mēmele), kas mūsdienās atrodas Lietuvā un kur bija plaša ebreju kopiena. Vēlāk aktiera vectēvs Izidors Sušedovics pārcēlās uz Dienvidāfriku. Nav pilnībā skaidrs, kāpēc tika mainīts uzvārds, iespējams, lai atvieglotu izceļošanu. Dienvidāfrikā tas galu galā kļuva par Sušē.

No mātes puses informācijas ir mazāk, taču zināms, ka arī viņas dzimtai ir ebreju izcelsme. Aktiera mātes vectēvs Arnolds Jarše bija fotogrāfs, kurš dzīvoja Dinaburgā (mūsdienās Daugavpilī). Viņš pameta Latviju un pārcēlās uz Franciju, bet vēlāk uz Angliju. Tur Arnolds Jarše fotografējis ievērojamas personības, tostarp Lielbritānijas karali Edvardu VIII un Vindzoras hercogieni, skandalozo sabiedrības dāmu Volisu Simpsoni. Vectēva ietekme uz jaunā Deivida dzīvi bija ievērojama – fotografēšana kļuva par vienu no viņa hobijiem jau bērnībā.

Interesanti, ka, piedaloties televīzijas šovā – dokumentālā projektā «Who Do You Think You Are?», Deivids Sušē padziļināti izzināja savu dzimtas vēsturi. Lai gan viņš jau iepriekš zināja par iespējamu izcelsmi no Austrumeiropas ebrejiem, tikai šī projekta laikā atklāja konkrētus faktus par ģimenes saknēm Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Pētījuma gaitā aktieris vēlējās noskaidrot arī to, vai viņa personīgās intereses saistītas ar dzimtas mantojumu. Papildus aktiermākslai un fotografēšanai viņš vienmēr izjutis īpašu aizraušanos ar ūdeni, pat sešus gadus dzīvojis uz kanālkuģa. Izrādījās, ka arī viņa dzimtā bijis jūrnieks, kurš jūrā pavadījis 38 gadus. Tomēr šim stāstam bija dramatisks pavērsiens: Sušē senča vadītais kuģis nogrima 1860. gada 28. maijā spēcīgas vētras laikā, bet viņš izdzīvoja. 

Kā kļūt par Puaro 

Kad karaliene Elizabete II Deividam Sušē pasniedza Britu Impērijas Izcilības ordeni, viņa neslēpa, ka ir Puaro cienītāja. Tātad arī karaļiem un karalienēm nekas cilvēcīgs nav svešs. 

Sušē šo lomu spēlēja ceturtdaļgadsimtu. 25 gadu garumā Puaro daudz mainījis Deivida Sušē dzīvē, tostarp aktieris atzinis, ka, pateicoties savam varonim, kļuvis vērīgāks un iemācījies klausīties sarunbiedros. 

Deivids Sušē saņēma piedāvājumu spēlēt superdetektīvu 1988. gadā, bet pie skatītājiem seriāls nonāca pēc gada. Aktieris uzskata, ka iespēja spēlēt slaveno detektīvu viņam piedāvāta tāpēc, ka 1985. gadā viņš filmējās citā televīzijas filmā, kas bija veidota pēc Agatas Kristi darba motīviem. 

Lai Puaro tēls kļūtu tāds, kādu to redzam seriālā, aktieris rūpīgi izpētīja tēla personību un raksturu, jo uzskata, ka aktiera atbildība ir to attēlot tādu, kādu iecerējusi rakstniece. Tāpēc Sušē lasīja visu, ko Agata Kristi uzrakstījusi par superdetektīvu. Piezīmju blociņā pierakstīja katru detaļu, lai saprastu, kāpēc rakstniece viņam tās piedēvējusi. Kad režisori gribēja Puaro pārvērst par komisku tēlu, aktieris kļuva par viņa advokātu – nē, tā nenotiks! 

Daudz darba Deivids Sušē ieguldīja, lai izklausītos tā, kā vajadzētu izklausīties Puaro, kurš nācis no Beļģijas, bet dzīvo Anglijā. Lai to izdarītu, aktieris klausījās attiecīgus radio ierakstus un piešķīra savam varonim «pareizo» balsi un runasveidu. Turklāt aktierim vajadzēja iemācīties smaidīt pilnīgi pretēji tam, kā to dara pats Deivids Sušē.

Un, ieraugot Deividu Sušē «dzīvajā», viņš nebūt neatgādina omulīgo tauklodīti, ko redzam seriālā. Filmējoties aktieris tērpies tā dēvētajā tauku mētelītī.

Kad 1995. gadā tika nofilmēta seriāla sestā sezona, filmēšanu pārtrauca lielo izmaksu dēļ. Deivids Sušē to pārdzīvoja. Arī skatītāji bija iemīļojuši Sušē radīto Puaro, tamdēļ pēc skatītāju pieprasījuma filmēšana tika atsākta. 2001. gadā Puaro atkal tikās ar saviem pielūdzējiem TV ekrānu otrā pusē. Deivids Sušē atzinis, ka atkārtoti iejusties Puaro lomā pēc tik daudziem gadiem nebija viegli. Seriāla pēdējā sērija Anglijā tika demonstrēta 2013. gada novembrī. 

Tomēr aktieris atzinies, ka par sarežģītāko lomu savas karjeras laikā uzskata Zīgmundu Freidu.

Erkila vājā vieta

Skatoties seriālu, filmu vai lasot literārus darbus par Puaro, reizēm viņš ir kaitinošs, daudzreiz – pārgudrs, bet parasti skrupulozs, gudrs, komfortu mīlošs. Reizēm ir gribējies (un esmu tā rīkojusies) pārslēgt TV kanālus, kad Puaro paštaisnums, pašapzinība nokaitina. Tomēr kaut kas viņā ir, un tas «kaut kas» ļauj turpināt līdzpārdzīvot un sekot omulīgā tuklīša prāta spēlēm, cenšoties secinājumos viņu apsteigt.

Par laimi, neviens neesam nevainojams, jo seriālā parādās Puaro vājība – gudras, pašpārliecinātas, jā, arī izskatīgas, sievietes! Nekas nenotiek, pat viegla erotika tik tikko noplīv, bet ir skaidrs, ka Erkilam ir savs Ahilleja papēdis.

Aktieris apzinājies, ka mazgadīgo mīlētāju Romeo un tamlīdzīgus varoņus nespēlēs gan zemās balss, gan izskata dēļ – kā nekā, neliela auguma, plecīgs... Latvieši teiktu: ducīgs. 

Āriene piešķir Puaro tēlam to šarmu, kas, atļausimies to pieļaut, varētu patikt intelektuālām sievietēm. Tas nav klasiskais kino varoņa pievilcīgums. Puaro šarms slēpjas detaļās – nevainojami ieveidotajās ūsās, elegancē, kas robežojas ar komiskumu, un, protams, viņa intelektā. Viņš valdzina ar savu pārliecību, gandrīz teatrālo manierīgumu un spēju vienlaikus būt gan smieklīgam, gan apbrīnojamam.

Puaro necenšas izpatikt – tieši pretēji, viņš bieži vien apzināti izceļ savu pārākumu. Tomēr šī pašpārliecinātība nepārvērš viņu par nepatīkamu varoni, jo tajā ir arī cilvēciskums un ievainojamība. Puaro ir rūpīgi izstrādāta personība ar kaprīzēm, estētiskām apsēstībām un emocionālām niansēm. Viņa vēlme pēc kārtības, perfekcijas un skaistuma padara viņu gandrīz bērnišķīgi sirsnīgu, savukārt viņa intelekts – apbrīnas vērtu. Kad šim šķietami neievainojamajam prātam pievienojas arī viņa Ahilleja papēdis, skatītāji iemīl šo tēlu. Jo neviens neesam ideāls. 

Vai tiešām sociopāts?!

Filmējoties seriālā par Puaro, aktieris izlasījis visus Agatas Kristi romānus par dīvaino beļģu detektīvu un noskatījies ekranizējumus. Viņš bija pārliecināts, ka galveno varoni nedrīkst kariķēt, izsmiet un atainot kā komisku varoni. Sušē it kā iemiesojās Erkila Puaro tēlā un saprata, ka pats detektīvs sevi uztver kā normālu cilvēku. 

Atkal jau piesauksim psihes pētniekus. Starp citu, Puaro piemītošais humora izjūtas trūkums psiholoģijā liecinot par sociopāta iezīmēm.

Žurnālisti, kuri intervējuši Deividu Sušē, savos rakstos nereti piemin, ka viņš varot runāt par Erkilu Puaro ļoti ilgi. Aktieris atzinies, ka beļģu detektīvs viņu gan kaitina, gan viņam šis tēls patīk. 

Cilvēki mēdzot piedēvēt aktierim Puaro īpašības, bet viņš allaž ir kategorisks – tāds neesmu; esmu kārtīgs, bet nekārtoju savas zeķes pēc krāsām, kā to dara Puaro. 

Sušē un Tas Kungs 

Mazāk zināms fakts, ka Deivids Sušē ieskaņojis visu Vecās un Jaunās Derības tekstu. Lai to paveiktu, bija nepieciešamas 200 stundas. Aktieris ir arī Britu un ārzemju Bībeles biedrības viceprezidents. 

Lai arī profesionālajā dzīvē Sušē pieradis risināt sarežģītus uzdevumus un iedzīvoties dažādos raksturos, par visgrūtāko viņš atzīst savus gadiem ilgos garīgos meklējumus. Aktieris sevi dēvē par dziļi ticīgu cilvēku un neslēpj pārdomas, ka kristietība viņam ir gan neparasts, gan grūti izprotams veids, kā skatīties uz pasauli.

Ceļš līdz tam bijis sarežģīts. Ilgu laiku viņš dzīvojis bez skaidras pārliecības, meklējis un šaubījies, pat apsvēris citas garīgās prakses, piemēram, budismu. Tomēr kādā brīdī sapratis, ka attālināšanās no realitātes nesniedz atbildes – tieši pretēji, tās jāmeklē, esot klātesošam dzīvē, šeit un tagad. 

Izšķirošais pavērsiens noticis pavisam ikdienišķā situācijā. Vannā! Tajā guļot, viņam pēkšņi radusies sajūta, ka jāatrod atbilde, un šie meklējumi aizveduši pie Bībeles. Lasīšana un izprašana sākumā nav bijusi viegla, taču pamazām teksts atvēries, un tajā viņš saskatījis principus, kurus pats vienmēr meklējis: dāsnumu, līdzcietību un spēju būt līdzās citiem.

Vienlaikus Sušē atzīst, ka viņu biedē fanātisms. Viņa skatījumā ticība nav demonstratīva vai skaļa, tā ir personiska un iekšēja pieredze, kas aicina uz mieru un līdzsvaru, nevis ārējām izpausmēm. 

Vienkāršs cilvēks

Aktieris izstāstījis, kā izkļuvis no Puaro tēla – bez iekšējām mokām vai aknu slīcināšanas alkoholā. Viņš ilgi gulējis vannā, lai atkal kļūtu par Sušē, atgūtu saikni ar realitāti, kurā viņš ir vīrs un tēvs, nevis savāds, vientuļš vīrietis. Aktieris neslēpj, ka uzskata sevi par vecmodīgu cilvēku – tādu, kurš ar prieku rūpējas par savu ģimeni. Brīvajā laikā viņa vaļasprieki ir laivošana un mūzika – viņš spēlē klarneti un bungas. Un viņam patīk ūdeņi un viss, kas ar tiem saistīts.