Lielākā daļa mājdzīvnieku īpašnieku (84%) uzskata, ka viņu mājdzīvniekiem IR pozitīva ietekme uz viņu psihisko veselību (14,9% uzskata, ka drīzāk jā nekā nē). Tāpat lielākā daļa (93%) mājdzīvnieku īpašnieku uzskata savus mājdzīvniekus par pilnvērtīgiem savas ģimenes locekļiem. Runājot par kovida pandēmijas ierobežojumiem (mājsēdi), 76,6% respondentu uzskata, ka mājdzīvnieks bija atbalsts viņu psihiskajai veselībai.

Tie respondenti, kas norādīja, ka viņu mājdzīvnieki pozitīvi ietekmē viņu psihisko veselību, minēja vairākus galvenos ieguvumus, tostarp:

* palīdz mazināt stresu un trauksmi (69%);

* sniedz beznosacījumu mīlestību (69%);

* mazina vientulības sajūtu (43%);

* sniedz pozitīvas emocijas (72%);

* nodrošina nomierinošu klātbūtni (66%);

* ir patiesi draugi (63%);

* motivē vairāk doties pastaigās, būt fiziski aktīviem (suņu īpašnieki).

«Arvien vairāk cilvēku apzinās, ka attiecībās starp cilvēkiem un viņu mājdzīvniekiem ir kaut kas īpašs,» saka RPNC valdes priekšsēdētāja, psihiatre Sandra Pūce, «Dzīvnieki, kurus mēs ievedam savā dzīvē un mūsu ģimenēs, kļūst ne tikai par ģimenes locekļiem, bet arī par tādiem kā «mazajiem palīgiem» psihiskās veselības uzlabošanā un saglabāšanā. Ir pierādīts, ka mijiedarbība ar dzīvniekiem samazina kortizola (ar stresu saistītā hormona) līmeni un pazemina asinsspiedienu. Citi pētījumi ir atklājuši, ka dzīvnieki var mazināt vientulību, palielināt sociālā atbalsta sajūtu un uzlabot garastāvokli. Tādēļ, ja jums vēl nav sava mājdzīvnieka, iespējams, ir laiks par tādu padomāt.»

Pasaulē ir veikts ne mazums pētījumu ar datiem par mājdzīvnieku pozitīvo ietekmi uz psihisko veselību. Te daži fakti no šiem pētījumiem:

* Dzīvnieku īpašniekiem ir par 60% lielāka iespēja iepazīt cilvēkus savā apkārtnē, veicinot sociālo mijiedarbību un mazinot vientulības sajūtu, liecina 2015. gadā publicētais pētījums zinātnes žurnālā Plos One.

* Saskaņā ar BMC Psychiatry 2019. gadā veikto pētījumu 40% mājdzīvnieku īpašnieku, kuriem bija ilgstošas psihiskās veselības problēmas, apgalvoja, ka rūpes par mājdzīvnieku viņiem nodrošināja «spēcīgu piederības sajūtu, pašvērtību un eksistenciālu nozīmi».

* 2020. gada Lielbritānijas Psihiskās veselības fonda pētījums atklāja, ka 68% mājdzīvnieku īpašnieku Apvienotajā Karalistē uzskata, ka viņu mājdzīvnieks sniedz emocionālu atbalstu un veicināja psihisko veselību Covid-19 pandēmijas laikā.

* Saskaņā ar 2019. gada pētījumu Scientific Reports vecāka gadagājuma suņu īpašniekiem ir par 34% lielāka iespēja sasniegt ieteicamo fizisko aktivitāšu līmeni, uzlabojot garastāvokli un vispārējo psihisko veselību.

* Saskaņā ar 2021. gada pētījumu žurnālā Animals kaķu īpašniekiem ir par 22% mazāka iespēja nomirt no sirdslēkmes.

* 2019. gadā veiktais pētījums žurnālā Frontiers in Veterinary Science atklāja, ka koledžas studenti, kuri dzīvoja kopā ar mājdzīvniekiem, piedzīvoja par 23% mazāku stresu nekā studenti bez mājdzīvniekiem.

* Saskaņā ar 2020. gada pētījumu žurnālā Journal of Autism and Developmental Disorders skolas vecuma bērniem ar autisma spektra traucējumiem, kuri sadarbojās ar jūrascūciņām, bija palielinājusies sociālā iesaistīšanās un samazināts stresa līmenis.

Pierādījumi ir skaidri: mājdzīvniekiem ir pozitīva ietekme uz psihisko veselību. No stresa un trauksmes mazināšanas līdz biedriskuma nodrošināšanai mājdzīvnieki var būt nenovērtējams atbalsta avots cilvēkiem ar ilgstošām psihiskās veselības problēmām vai tiem, kuri jūtas vientuļi vai izolēti. Mājdzīvnieki sniedz arī fiziskus ieguvumus, piemēram, palielina vingrojumu līmeni un samazina ārstu apmeklējumus gados vecākiem cilvēkiem. Mājdzīvnieku sabiedrība īpaši būtiska ir tiem, kas dzīvo vieni, jo dzīvnieks var būt sabiedrotais un palīdzēt atvieglot vientulības izjūtu. Ciešs fizisks kontakts ar mājdzīvniekiem daudziem viņu īpašniekiem var sniegt zināmu emocionālu atvieglojumu. Dzīvnieka siltuma sajušana un kažoka glaudīšana, kā arī uzmanības pieprasīšana no dzīvnieka puses var būt emocionāls mierinājums un stimuls, īpaši šajā grūtajā laikā. Jāuzsver arī dzīvnieku īpašā spēja skatīties cilvēkam acīs. Pētījumos ir novērots, ka šī spēja cieši skatīties gan cilvēka, gan mājdzīvnieka organismā pastiprina oksitocīna izdalīšanos. Oksitocīns organismā izraisa fizioloģisku iedarbību, arī palēnina sirdsdarbību, un tas savukārt var radīt pozitīvas emocijas.