Par jauno atradumu informē Latvijas Mikologu biedrība. Ķērpju pētnieks Raivo Ivulāns brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu dzīves un darba vietā – «Kalna Kaibēnu» muzejā – atklājis ķērpi ar zinātnisko nosaukumu Pseudothelomma ocellatum. Šī suga Latvijā konstatēta pirmo reizi.
Interesanti, ka ķērpis nav atrasts uz dzīva koka vai mežaudzē, bet gan uz ļoti senas koka guļbūves dienvidu puses sienas. Muzeja teritorija ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, un tagad tā izrādījusies nozīmīga arī no dabas daudzveidības viedokļa.
Neuzkrītošs, bet īpašs dabas retums
Jaunatklātais ķērpis nav košs vai uzreiz pamanāms. Tam raksturīgs balti pelēcīgs, pie virsmas cieši piegulošs laponis ar izteiksmīgiem melniem veidojumiem – sorālijām. Ar to palīdzību ķērpis spēj vairoties bezdzimumceļā.
Šāda vairošanās stratēģija nagliņķērpju grupā ir samērā reta. Turklāt šī suga tikai retos gadījumos veido īpašus augļķermeņus, tādēļ tās noteikšana pēc ārējā izskata vien ir sarežģīta.
Lai pārliecinātos par atraduma identitāti, bija nepieciešama molekulārā izpēte. Nozīmīgu palīdzību sniedza Tartu Universitātes ķērpju pētnieces Ave Suija un Ede Oja.

Kāpēc ķērpim iepatikusies vecā guļbūve?
Dabiskos apstākļos Pseudothelomma ocellatum aug uz sausas, saules apspīdētas skujkoku koksnes. Tomēr mūsdienās Eiropā šo sugu bieži atrod tieši uz senām koka ēkām un ilgstoši stāvējušiem žogu mietiem.
Arī Baltijas valstīs zināmas tikai dažas šīs sugas atradnes. Viena no tām atrodas Igaunijā, uz slavenā Tamme-Lauri ozola, kas ir Igaunijas dižākais koks un nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis. Arī šo atradni 2025. gadā reģistrējis Raivo Ivulāns.
Senas ēkas glabā ne tikai vēsturi
Atklājums «Kalna Kaibēnos» vēlreiz apliecina, ka senās koka ēkas var būt arī mājvieta retām un grūti pamanāmām dzīvo organismu sugām.
Uz vecas, saules apspīdētas koksnes laika gaitā veidojas īpaši apstākļi, kas piemēroti noteiktiem ķērpjiem. Šis atradums ir spilgts piemērs tam, ka reizēm nozīmīgs dabas atklājums slēpjas acu priekšā – uz senas ēkas sienas, kurai garām staigājušas vairākas paaudzes.