Brīnišķīga bij šī vasara. Rozes smaržoja, jasmīni tvanēja, kupli deviņvīru ziedu ķekari zeltgaļi atmirdzēja. Skaista bij vasara! Šalca līgo dziesmas, priecīgu Jāņa bērnu galvās šūpojās ozolu vaiņagi. Smaržoja smagos vecos kausos miestiņš, lieli siera riteņi uz galda vēlās ... Skaista bij vasara! Mušas dzēla, dunduri ādu dundurēja, lapsenes zeltmelnos ņieburos kā dziedošās lodes ap mums sijājās. Vareni sirsoņi, kā drūmas bazūnes pūzdami, mums virsū bruka. Liepās un līču ziedos sanēja bites, dunēja labsirdīgu kameņu bases. Zilas spāres lidoja pār ūdens spoguli, kā mūžīgu vieglumu rādīdamas. Skaista bij vasara! Vārnas cilāja koku, bet citi neatļāva boksa joku. Skaista bij vasara! Zemenes sārtas, ķirši tik kairi brūni... Ak avenes, zilenes, kaulenes.

Ak tortes un kūkas dažādas zortes! Ak sviestiņš, pieniņš, tupini jauni, sautēti cāļi un sacepti auni! Ak podiņi, ak baravikas, ak biezās biezpienmaizes rika! To visu gardu lietu saraksts pārāk liels, ko vasara uz atvadām mums dod, to gardo mantu daudz, ko vasara no sākuma jau sniedza. Un visus provijantus dzīves priecīgs vasarnieks nost miedza. Ak saldais piens, ak ķērnes piens! Lai slava ogu sulām saldām! Lai slava riekstiem, plūmēm, kas vēl galdā nāks, pirms rudens valdīšanu sāks. Uz svariem uzkāpdama, lai tik nenobīstas daiļā vasarniece — kāds kilograms pie svara klāt?! Par to tak neskumstiet, bet vasariņu pieminiet labprāt: Skaista bija vasara! Vēl vasara tik dziest. Vēl galā nava viņa aizvadīta. Vēl priecīgi peld četras pīles, vēl sīļi plūc zīles, vēl peldētāji saules apmirdzēti viļņus šķeļ, vēl puikas no ūdens makšķeres ceļ, vēl visi, kas dzīvo un kust — var vasaras skaistumu just. Bet katrs, kas uz Rīgu jau kust, tak sirdī jūt: Skaista bij vasara!

Dzidras straumes mūsu acis skaloja, spēcīgas dušas plecus, gurnus un skaustus dzīvinošu ūdeņu šaltīm apslaca. I debesu ūdeņi lietus veidā mūsu ķermeņus pēra. Bij maigi vēju glāsti, bij apsvilušo sauļotāju klusi lāsti. Bij pērkoņu grāvieni, bij tāļu vēršu māvieni. Skaista bij vasara. Bij lakstīgalas, cīruļi, strazdi. Bij viens leijerkastnieks ar laimes pantiņiem, bij saldējums visiem par sīkiem santiņiem. Skaista bij vasara. Bij sapņainas naktis, bij šūpuļsvētki šim, tam, šai, šiem. Bij vārda dienas tam, tai, tiem. Bij zolītes spēles, bij pēdējos pāros skriešana; varbūt vēl iznāks mums kāzās iešana. Skaista bij vasara. Bij laba balsu un dziesmu cilāšana, bij laba klejošana. Bij brīvdabas izrādēs iešana, vēlāk diešana. Pie bufetes bij jautra desu griešana un glāzītēs veselības zāļu liešana.