Katru pavasari Ogrē jaunas vasarnīcas aug kā sēnes pēc lietus. Brīvie gruntsgabali un dārzi kļūst aizvien retāki. Un jaunajiem ļaudīm sāk uzmākties bažas, kur norunāt klusas satikšanās vietas. Gan kūrorta valdīšana un čaklie iedzīvotāji ir rūpējušies par jaunu parku, aleju un birstalu stādīšanu, bet koki vēl maz pastiepušies un nav lietojami klusai, romantiskai sapņošanai. Rodas jautājums, kur tad Ogrē visvairāk ir pazaudētas sirdis? Nu, protams, kā jau pats vārds to rāda — Mīlas kalnā.

Nav tāda vietējā vai iebraucēja, kas Ogres kalnā nebūtu sapņojis savus skaistākos sapnīšus. Tad vēl godam minama Krasta iela, kas siltajos vakaros skan no jauno ļaužu čalām. Sirmais Bāku kalns ar pilsētas parku arī bijis liecinieks neskaitāmiem maigiem vārdiem maija un jūnija vakaros. Pārogres krastā, starp dzelzs tiltu un centrālo peldētavu, tā sauktā "Lakstīgalu paradīze" arī, šķiet, piedzīvojusi zaudēto siržu rekordskaitli, tā ka pat nelielo gatvi no Bāku kalna uz skolas laipām pārogrieši sauc par «Mīlas aleju» un tur esošo tiltiņu par "Nopūtu tiltu".

Vēl kā romantiskas vietiņas būtu minami Ķenčkalns un Lazdu kalns pie Pārogres stacijas. Kur Ogres jaunieši pavasaros iet plūkt pirmās vijolītes? Protams, Zilajos kalnos, kur vispirmās plaukst maij puķītes, tad vēl birstalās pie Ogres grīvas saimniecības un cinīšu saliņas Dzirnavu dambī. Agrākos laikos pavasaros romantiski bija noskaņoti ari mūsu vecākās paaudzes pārstāvji no mednieku saimes. Tie vakaros skrēja uz Turkalnes pusi, lai meža stīgās rībinātu bises, krēslas stundās medot slokas. Tagad mednieki romantisko sloku medību vietā rīko nepieciešamās vārnu šaušanas sacīkstes. Ari pavasara darbs! Un, kā dzirdams, vienam, otram esot prāvi panākumi šajā frontē.

Kamēr vēl peldu sezona Ogrē nav sākusies, pilnā spēkā iet vaļā makšķerēšana un nēģu ķeršana. Vīri garos zābakos, apbruņojušies makšķerkātiem, tārpiem un tradicionāliem "pustopiem", cauru dienu stāv ledainos Ogres ūdeņos un cilā tukšo makšķeri. Kādreiz jau aiz pārpratuma gadās arī pa zivij. Bet daudz lētāk tādu nopirkt uz tirgus, nekā gadiem ilgi dziedēt pārsaldēto kāju reimatismu. Daudz labāk veicās nēģu zvejniekiem. Tiem ir gan lielas pūles pavasaros ar taču celšanu, bet par to svaigie Ogres nēģi katru dienu kūp vakariņu galdā. Vienu otru nakti gan notiekot nēģu murdu "kontroles" no zvejnieku saimei nepiederošām personām.